Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Foto – LETA

Rinkēvičs: Tiek darīts viss, lai pat lielākajos murgos nevienam neienāktu prātā uzbrukt 7

Latvijai tūlītēju draudu nav, bet darām visu, lai nevienam pat vislielākajos murgos un sapņos neienāktu prātā doma, ka NATO dalībvalstij vajag kaut kādā veidā nodarīt kaitējumu vai uzbrukt, intervijā “Latvijas Radio” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Rinkēvičs norādīja, ka neapšaubāmi kopējais Latvijas un Krievijas attiecību fons nav pozitīvs, tomēr daudzos jautājumos notiek dialogs.

“Rēķināmies ar to, ka Krievijas pēdējos gados piekoptā politika sevišķi starptautisko tiesību ignorēšana, ir risks, ko nevar noliegt,” atzina ministrs, vienlaikus uzsverot, ka tiek risināti trūkumi Latvijas aizsardzībā, un radīti apstākļi, ka Krievija tiešus militārus draudus nerada.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus ir arī cita veida draudi, piemēram, saistībā ar informatīvo telpu, viņš piebilda.

Kā vēstīts, ES 2014.gada vasarā piemēroja sankcijas Krievijai par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju. Šo sankciju termiņš beidzas jūlija beigās.

ES līderi jūnijā lems, vai sankcijas pagarināt vai atcelt.

Vai Krievija atgūs savu partneres statusu, būs atkarīgs no Krievijas valdības, kā arī no Ukrainas krīzes atrisināšanas, iepriekš norādījusi ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.

2015.gada februārī Minskā panāktā vienošanās paredz panākt pamieru un dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos.

Lai gan bruņotā vardarbība ir ievērojami mazinājusies, pēdējos mēnešos bijis maz progresa citos šīs vienošanās aspektos.

Ukrainas konfliktā kopš 2014.gada aprīļa dzīvību zaudējuši aptuveni 9300 cilvēku un vairāk nekā 21 000 ir ievainoti.

Arī Vācijas, Krievijas, Ukrainas un Francijas sarunas par ilgstošu pamieru Ukrainā beidzās bez rezultātiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.