Edvīns Straume, Burtnieku novada domes deputāts: “Pašvaldībai jābūt tiesībām no valsts mērķdotācijas nogreiderēt ceļu, kurš papīros tehniski iegrāmatots kā pašvaldībai piederošs. Citādi atbrauc Valsts kontrole un uzraksta slēdzienu par valsts līdzekļu izšķērdēšanu.” Foto – Ivars Bušmanis

Investīciju plunkšķa riņķi Valmierā tomēr sasniedz Burtnieku novadu, secina “LA” diskusijā 1

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma (“Vienotība”) ministrijām izsūtīs sarakstu ar novācamajiem šķēršļiem uzņēmējdarbībai un resursu efektīvākai izmantošanai, 12. Saeimas deputāts Valters Dambe (ZZS) domā par naudas dalīšanu pēc reģionālā principa, VARAM valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš tūliņ Ministru kabinetam iesniegs informāciju, kas pašvaldībām ir vitāli nepieciešams, lai tās varētu uzņēmējiem palīdzēt uzsākt darbu – tas solīts “LA” piektdienas diskusijā Rencēnos par novadu attīstību.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Ja vērtē pēc teritorijas attīstības indeksa, tad Burtnieku novads ir pa vidu starp pārējiem – 41. vietā. Pašvaldība negaida uz Valmieru, kad tur radītās darba vietas pabaros novada ļaudis. Novada dome izsludinājusi gan biznesa ideju konkursu, gan tagad taujā pēc iedzīvotāju iniciatīvas. “Biznesa ideju konkursā, ko maijā izsludināja pašvaldība, pieteikušies ap desmit interesentu. Mums nevajag daudz, bet dažas labas idejas. Nevajag skaitu, bet kvalitāti, tagad apmācām, kā idejas īstenot,” pavēstīja novada domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds.

Laimdota Straujuma uzsver: “Lai cilvēki paliktu laukos, nepieciešamas trīs lietas: darba vietas, pakalpojumi (skolas, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi) un infrastruktūra, vide (no ceļiem līdz koncertzālei).

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz vietas jāpārstrādā vairāk

“Nacionālās attīstības plānā attīstības uzsvars likts uz reģionālās attīstības centriem. Par pārējiem 89 novadiem tiek domāts maz. Nav attaisnojusies policentriskās attīstības ideja, cerot, ka nacionālās un reģionālās attīstības centri attīstīs apkārtējo teritoriju. Nav izvērtēts iepriekšējās reformas sociāli ekonomiskais ieguvums. Strauji attīstījušies tie divi, kas nav bijuši rajonu centri – Sigulda un Smiltene. Arī šobrīd ES struktūrfondi nav draudzīgi 89 pašvaldībām – tām dalāmi 32 miljoni uzņēmējdarbības aktivitātēm,” uzskata Ivita Peipiņa, LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos.

“Piekrītu skaitļiem, bet nepiekrītu, kā tulkojat,” iebilst Aivars Draudiņš. “Jā, investīcijas tik tiešām ir nogūlušās republikas pilsētās un tai 21 attīstības centrā. Investīciju pieplūde šai vietā ietekmē visus apkārtējos novadus – veidojas plunkšķa efekts.”

Vai Valmieras plunkšķis ir izdevies? Kad Valmiera sniedz vidusskolas pakalpojumu novadiem, kad sabiedriskās ēkas attīstās – tie ir plunkšķa efekti. Ieguldot Valmieras pilsētā, pozitīvi ietekmēti apkārtējie novadi, pārliecināts Draudiņš.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.