Uncategorized

Ripzāģis saimniecībā: griež visu, sākot no akmeņiem un beidzot ar koku 0

Publicitātes foto

Pārnēsājamie 
elektriskie ripzāģi


Mūsdienās viens no visvairāk lietotajiem elektriskajiem rokas instrumentiem ir ripzāģis, kura popularitāti apsteidz tikai urbji skrūvgrieži. Savu vārdu ripzāģis aizguvis no griezējdiska, kas uzmontēts uz rotējošas ass. Ar ripzāģiem iespējams zāģēt visdažādākos materiālus: sākot no akmeņiem un beidzot ar koku. Klasiskos zobainos ripzāģus izmanto vidēju mīkstu celtniecības materiālu, piemēram, koka zāģēšanai. Ar dimanta un abrazīvā akmens ripām sadala īpaši cietus materiālus: akmeni un metālu. Milzīgi lielos (diametrā virs metra) ripzāģus sadzīvē ilgus gadus pierasts izmantot malkas zāģēšanai.

Plašai lietošanai domātie sadzīves elektriskie ripzāģi sastāv no korpusa, apaļas zāģripas un pamatnes. Tie ir saimniecībā ļoti noderīgi instrumenti, ar kuriem viegli apieties – arī galdniecības amata smalkumos neapmācīts cilvēks mājas apstākļos var sazāģēt koku, saplāksni, kokskaidu un kokšķiedru plātnes. Atšķirībā no stacionārā darbgalda, kam zāģripa galdā novietota ar griezošo daļu uz augšu, pārnēsājamā ripzāģa ripa vērsta uz leju. Iesācējam ieteicams zāģēt ar instrumentu turot to abām rokām.

Ripzāģi atšķiras pēc zāģripas lieluma, zobu formas, motora jaudas, apgriezienu skaita un papildaprīkojuma. Zāģa zobu kalpošanas ilguma pagarināšanai pie sadzīves ripzāģu diskiem tiek piekausētas cietmetāla plāksnītes. Strādājot no traumām palīdz izvairīties zāģa aizmugurē izvietots šķēlējnazis un aizsargvairogs. Lielāka zāģripa ļauj sazāģēt biezāku materiālu, tomēr prasa lielāku jaudu, palielina zāģa korpusa izmēru, svaru un cenu. Profesionālās klases pārnēsājamie ripzāģi, salīdzinot ar tādas pašas klases amatieru rokas elektroinstrumentiem, ir tehniski pilnvērtīgāki, vieglāki, jaudīgāki, izturīgāki un, protams, dārgāki.

Zāģa korpuss



Zāģa ripa un rotācijas asi darbinošais motors ir ievietoti korpusā. Zāģa darba daļu ierobežo pamatne ar regulējamu sānu leņķi un zāģēšanas dziļumu. Zāģa darbību ātri palīdz apturēt īpaša poga. Zāģējamā materiāla platumu regulē ar pamatnei pievienoto atduri – lineālu, virzoties gar zāģējamā materiāla malu, – atkarībā no zāģa modeļa var nozāģēt no 5 mm līdz 250 mm platas sloksnes. Zāģa pēdas pacelšana uzlabo zāģējuma kvalitāti, jo zāģa zobi mazāk skrāpē plākšņu sānus. Ideālā variantā zāģa diskam būtu jāiznāk vairākus milimetrus virs plāksnes. Iespēja zāģa pēdu sagāzt slīpi ļauj veikt slīpus zāģējumus, piemēram, četrkantainai 200 x 200 mm kolonnai iespējams precīzā leņķī apzāģēt malas. Materiālam jābūt labi piestiprinātam ar vairākām skrūvspīlēm pie stabilas virsmas, lai tas darba brīdī nekustētos un nedrebētu. Zāģējot platāku joslu, pie materiāla plāksnes ar skrūvspīlēm piestiprina no jebkura stingra materiāla izgatavotu taisnu un gludu atdures līsti un zāģē, piespiežot zāģa pēdas malu. Reālo platumu starp lineālu un zāģi ieteicams pārbaudīt, veicot mazu kontroles iezāģējumu kādā materiāla atgriezumā.

Platākās plāksnēs, piemēram, kokskaidu plāksnē lielas detaļas zāģē, vispirms ar zīmuli iezīmējot vēlamo līniju. Parasti zāģa pēdas priekšā ir robiņš, kurš norāda zāģa ceļu, tomēr par tā precizitāti vēlams pārliecināties uz mazāk svarīga materiāla. Zāģējums no acs būs mazāk precīzs, tomēr kļūdai nevajadzētu pārsniegt 1 – 2 mm robežu – katrā ziņā atzīmētajai līnijai jāpaliek detaļas pusē, bet lieko var pieēvelēt. Bieži vien sadzīvē izmantojamajam elektrozāģim ir atvere, pie kuras var piestiprināt putekļ­sūcēju.

Instrumenta barošana


Elektroinstrumentus darbina elektromotors, ko baro tieši ar kabeli no elektrotīkla vai netieši ar korpusā iestiprinātiem elektroakumulatoriem, kas ļauj ar instrumentu pārvietoties un strādāt pilnīgi brīvi, neuztraucoties par to, ka vads kaut kur aizķersies vai sabojāsies. Pērkot ar vadu barojamu elektrisko zāģi, uzreiz jāiegādājas pagarināmais kabelis. Pateicoties moderno akumulatoru nelielajam svaram, pieaugošajai energoietilpībai un ātrajai uzlādei, ar akumulatoriem aprīkoti ripzāģi tagad kļūst aizvien populārāki. Pārsvarā visi modernie instrumenti ir aprīkoti ar litija jonu akumulatoru, kura jauda sasniedz 5,2 ampērstundas (A/h) un kuru var uzlādēt stundas laikā. Liela energoietilpība ir priekšrocība: jo retāk akumulators jāuzlādē, jo garāks tā mūžs. Ja iegādājas ar akumulatoru darbināmu instrumentu, labi noder divi akumulatori – kamēr ar vienu strādā, otrs uzlādējas.

Kombinētie zāģi



Ja gaidāmi lielāki un regulārāki darbi, ieteicams uzreiz iegādāties profesionālas klases ripzāģi, kuru var izmantot gan kā tradicionālo rokas instrumentu, gan kā stacionāro galda zāģi. Nelieli pielāgojumi ripzāģa korpusā to ļauj ļoti ātri uzmontēt uz speciāla statīva – darbgalda – un strādāt kā ar stacionāro ripzāģi. Tas nozīmē izmantot galda sānu atduri, apzāģējot daudzas detaļas pēc platuma, ar speciālu slīdošo galdu tās garināt taisnā leņķī un jebkurā slīpā leņķī. Regulējot diska darba dziļumu, koka detaļās var veidot taisnstūrainas gropes. Stacionārais zāģis ļauj veikt daudz precīzāku apzāģēšanu lielam skaitam detaļu. Ļoti labi stacionārais galds ar bīdāmo sliedi noder, veidojot kleidu (durvju un logu dekoratīvās apdares līstes) savienojumus. Piemēram, divas 45 grādu leņķī nozāģētas materiāla plāksnes kopā veidos labu 90 grādu stūra salaidumu.

“Pēc pēdējiem datiem, šobrīd vispopulārākais ir vidējas klases šķērszāģis “Metabo KGF 216″, ko izmanto garināšanai, galu apzāģēšanai un apzāģēšanai platumā. Tas ir pietiekami jaudīgs un nav pārāk dārgs. Zāģi var kombinēt ar stacionāru vai pārvietojamu galdu, kā arī izmantot bez speciāla galda,” stāsta “Metabo” pārdošanas vadītājs Latvijā Gatis Stakmanis.

Minizāģi



Daudzi mājokļa labiekārtošanas darbi nemaz neprasa lielus zāģa asmeņus. Piemēram, gatavojot mēbeles, nenākas pārzāģēt par 16 – 25 mm biezākus materiālus: mēbeļu plāksnes biezums ir 16 – 18 mm, bieži izmantotais collīgais dēlis ir 2,54 cm, bet keramiskās flīzes ir vēl krietni plānākas. Tādēļ zāģēšanas darbiem bieži izmanto mini instrumentus. Kaut arī to ražība ir mazāka, tie ir neliela izmēra un patērē mazāk enerģijas.

Saistītie raksti

Ja ar mājas remontdarbiem negrasās nodarboties plašākā apjomā, arī ražotāja garantētais griezējdisku noskrējiens būs pietiekams, jo parasti vairāku gadu garumā reāli nozāģētie materiāla garumi ir stipri pieticīgi. Piemēram, minizāģis “Rotorazer” ar jaudu 400 W domāts mājokļa remontdarbiem un dažādiem vaļaspriekiem. Ar to var griezt koku, saplāksni, grīdas laminātu, rīģipsi, keramikas flīzes, šīferi, marmoru, akmeni, plastmasu un metālu. Apmetumā un mūrī var izveidot rievas elektroinstalācijai. Komplektā ir trīs zāģa diski.

Instruments ir maziņš un atgādina nelielu leņķa slīpmašīnu. To turot rokā, var griezt horizontāli, vertikāli, taisnās, liektās līnijās, kā arī izgriezt detaļas. TCT asmens, kurā izmantots volframa karbīda materiāls, noder kokmateriālu griešanai. Vidējais asmens kalpošanas ilgums ir aptuveni 500 metri zāģējamā ceļa. Dimanta asmens ar vidējo kalpošanas ceļu aptuveni 300 m noder flīžu griešanai, savukārt krāsaino metālu (vara, alumīnija) griešanai izmanto tērauda (kas piemērots darbam lielā ātrumā) HSS asmeni, kura vidējais asmens kalpošanas ilgums ir aptuveni 200 metri.

LA.lv