Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. oktobris, 2013
Drukāt

ASV parāds sasniedz iepriekš noteiktos griestus – 16,7 triljonus dolāru (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Tablo uzstādīšanas brīdī Savienoto Valstu parāds bija 2,7 triljoni dolāru. Taču šobrīd tas sasniedzis jaunus griestus – teju 16,7 triljonus dolāru. Ja līdz rītdienai demokrāti un republikāņi nevarēs vienoties par griestu tālāku celšanu, ASV vairs nespēs pildīt savas finansiālās saistības un tās kļūs maksātnespējīgas. “Tā būs pilnīga katastrofa,” tā iespējamo ASV maksātne-spējas ietekmi uz pārējo pasauli pirms dažām dienām sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” nodēvēja Vācijas bankas “Deut-
sche Bank” izpilddirektors Anšu Jens.

Priecājas par progresu


Pēdējās dienās ar aicinājumu ASV politiķiem izbeigt politiskās ķildas un vienoties par parāda griestu celšanu klajā nākušas vairākas starptautiskās finanšu iestādes un valstis. “Liela daļa no viņiem (ASV likumdevējiem), šķiet, neizprot, kāda mēroga starptautisku ietekmi šī problēma var radīt,” paziņojis Japānas ārlietu ministrs Taro Aso. “Ļoti svarīgi, lai ASV pārvarētu politisko krīzi. Pretējā gadījumā tiktu radītas dramatiskas sekas pasaules ekonomikai un joprojām lēnajai Eiropas atlabšanai,” izteicies Eiropas Savienības ekonomikas un monitāro lietu komisārs Olli Rēns. “Tas būs vispasaules šoks,” uzsvēris Starptautiskā valūtas fonda analītiķis Žozē Vināls.

Šie ir tikai daži vērtējumi, kas pēdējās dienās izskanējuši no starptautiskās sabiedrības puses. Tikmēr ASV likumdevēji mēģina satraukušos prātus nomierināt, sakot, ka demokrātu un republikāņu sarunās iezīmējies “progress”. Laikraksts “The Los Angeles Times”, atsaucoties uz abu partiju pārstāvjiem, raksta, ka ir izstrādāta sākotnējā vienošanās par federālās valdības iestāžu darba atsākšanu un parāda griestu celšanu. Vienošanos atbalstījuši abu partiju līderi Senātā – vairākumā esošo demokrātu līderis Harijs Rīds un Mičs Makonels no Republikāņu partijas. Tā paredzētu, ka tiktu atsākta pirms divām nedēļām pārtrauktā valdības iestāžu finansēšana un tiktu dota atļauja valdībai no vietējiem un ārvalstu ieguldītājiem aizņemties papildu naudu līdz nākamā gada februāra vidum. “Mēs esam paveikuši ievērojamu progresu,” paziņoja Rīds. Līdzīgi izteicās arī Makonels. Tiesa, viņiem vēl jāpārliecina katram savas partijas biedri.

Nespēlēties ar uguni


Ja panāktā vienošanās netiks realizēta un ASV likumdevēji nevienosies par parāda griestu celšanu, iestāsies ASV maksātnespēja. Aizokeāna mediji atzīmē, ka valdības aizdevēju sarakstu var iedalīt trīs kategorijās – ārvalstu valdības, vietējie uzņēmumi un valsts iestādes, kā arī ASV iedzīvotāji. Ķīna un Japāna ir lielākās ASV ārvalstu kreditores. Tāpat ASV ir aizņēmušās naudu no federālās valdības sponsorētajām programmām, piemēram, militārpersonu pensiju fonda un sociālās apdrošināšanas fondiem. Arī bankas, kredītu apvienības, dažādas finanšu iestādes, tāpat vietējās pašvaldības un ASV pavalstis aizlienējušas naudu nacionālajai valdībai. Saraksts ir garš, un tāpēc starptautiskie ekonomisti un baņķieri aicina ASV likumdevējus nespēlēties ar uguni un apzināties, kādu postu ne tikai vietējai, bet arī pasaules finanšu sistēmai nodarītu ASV parādu griestu nepacelšana un tai sekojošā nespēja pildīt finansiālās saistības un maksātnespēja. Ķīnas valdības pārraudzītā ziņu aģentūra “Xinhua” pat izteikusies, ka strīdi starp ASV likumdevējiem par budžetu un parāda griestu celšanu apliecina, ka “Ķīnai un pārējai pasaulei vajadzētu deamerikanizēties”. Turklāt šie strīdi drīzāk ir politiski, nevis ekonomiski.

Ziņu aģentūra “Reu-ters”, atsaucoties ASV Kongresa budžeta komitejas aprēķieniem, raksta, ka, likumdevējiem nevienojoties par parāda griestu celšanu, Savienotajām Valstīm nauda pilnībā beigtos mēneša beigās. “Aptuveni ap to laiku ASV ekonomika sāktu grimt kā akmens jūrā,” ziņo “Reuters”. “Lai atmaksātu parādsaistības, valdībai ik dienas par trešdaļu būtu jāsamazina izdevumi. Līdz 30. oktobrim naudu nesaņemtu valsts algotie ārsti. 1. novembrī algas vairs nesaņemtu karavīri,” drūmāko scenāriju iezīmē “Reuters”, norādot, ka tajā brīdī ekonomisko likstu lavīna būtu skārusi ne tikai ASV, bet arī pārējo pasauli.

Fakti 


Kam ASV ir parādā?


ASV sabiedrībai, bankām, lielajiem uzņēmumiem, pavalstu valdībām, ieguldījumu fondiem, apdrošināšanas kompānijām, privātajiem pensiju fondiem un citiem iekšējiem aizdevējiem – 4,14 triljoni dolāru;

Ķīnai – 1,26 triljonus dolāru;

Japānai – 1,12 triljonus dolāru;

Brazīlijai – 253,4 miljardus dolāru;

Taivānai – 196,6 miljardus dolāru;

Šveicei – 192,7 miljardus dolāru;

Krievijai – 162,9 miljardus dolāru;

Luksemburgai – 144,7 miljardus dolāru;

Beļģijai – 143,5 miljardus dolāru;

Honkongai – 142,9 miljardus dolāru.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+