Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
12. decembris, 2014
Drukāt

Risinājums Kiprā tuvs, bet nesasniedzams

Foto - Cypruss pressFoto - Cypruss press

ANO miera spēku postenis starp sadalītās Kipras galvaspilsētas Nikosijas grieķu un turku daļu. Tā dēvēto zaļo līniju dabā iezīmē pamestu ēku josla un atsevišķi kontrolpunkti.

“Kipras problēmu var atrisināt nedēļas laikā. Mēs jau zinām visus jautājumus, pozīcijas. Viss ir uz galda. Nav nekādu grūtību virzīties tālāk. Bet mums nepieciešama politiskā kompromisa griba un no mūsu puses šī kompromisa pamatakmens ir – Kipra ir un paliks suverēna valsts, ES locekle,” tiekoties ar Latvijas žurnālistiem Nikosijā, sacīja atbildīgais diplomāts par Kipras problēmas noregulēšanas sarunām Andreass Mavrojianis.

Šogad apritēja 40 gadi kopš Kipras pilsoņu kara un Grieķijas–Turcijas konflikta, kura rezultāts bija 9251 km² lielās salas sadalīšanās grieķu Kiprā un starptautiski neatzītajā Ziemeļkipras Turku republikā. Šajā sakarā gan Kipras grieķu, gan turku politiķi bija ieinteresēti izklāstīt savu skatījumu nākamās ES prezidējošās valsts – Latvijas – žurnālistiem.

Šobrīd Kipras konflikts ir iesaldēts un līdzinās tiem, kurus redzam bijušās PSRS teritorijā. Kipriešu politiķi uzsver, ka četru gadu desmitu laikā Kipras grieķu un turku sarunvedēji ir apsprieduši un vienojušies par praktiski visiem jautājumiem, kas skar nākotnē iespējamo dzīvošanu vienā valstī. Sarunas vairākus mēnešus ritēja arī šogad. Sagatavots pat federālās valsts konstitūcijas projekts, taču kaut aptuveni prognozēt, kad apvienošanās varētu notikt, Mavrojianis vairās. Vienīgi uzsver, ka, laikam ritot, to izdarīt kļūst aizvien grūtāk. No viņa, tāpat kā no visiem Kipras grieķiem, ar kuriem nācās runāt, dzirdu viedokli, ka Kipras ziemeļdaļa ir Turcijas okupēta un atrast risinājumu, kamēr vien to nevēlēsies Turcija, nebūs iespējams. “Turcija vēlējās tādā vai citādā veidā pārņemt kontroli pār visu mūsu zemi. Atslēga risinājumam ir Turcijā. Situāciju kontrolē viņi. Viņiem [Turcijai] te ir 40 tūkstoši karavīru, un viņi te ir nometinājuši simtiem tūkstošus ieceļotāju,” uzsver diplomāts. Separātajā Ziemeļkiprā šobrīd dzīvo ap 100 tūkstošu Kipras turku un ap 150 tūkstošu turku kolonistu. Neoficiālās sarunās atkārtoti dzirdu viedokli, ka Kipras turki paši esot nelaimīgi par to, ka palikuši mazākumā un risinājums konfliktam jau sen būtu atrasts, ja ne Turcijas kavējošā politika. Nekāda naida abu kopienu starpā vairs neesot, arī ne ticības lietās, jo kristietība un islāms salā gadu simtiem dzīvojuši līdzās. “Jā, protams, ir uzticēšanās trūkums, ir ciešanas abās pusēs. Tieši ciešanas uztur lielāko plaisu starp turkiem un grieķiem, taču tas nekādā gadījumā nav naids,” tā Mavrojianis. Tas, ko Kipras grieķu kopiena kategoriski atsakās akceptēt, ir kontinentālās Turcijas kolonistu atzīšana par nākotnes Kipras pilsoņiem. Nikosija atzīst vēsturisko Kipras turku tiesības uz zaudētajiem īpašumiem; ja vien turki vēlas, viņi var izņemt Kipras ID dokumentu un izmantot Kipras veselības aizsardzības sistēmas pakalpojumus; brīvi ienākt un uzturēties grieķu Kiprā, taču tas viss neattiecas uz kolonistiem no kontinenta: “Turcijai viņi ir jāņem atpakaļ. Ja vienošanās par to tiks panākta, mēs nepieprasīsim masveida izraidīšanu. Tam jābūt pakāpeniskam un dabiskam procesam. Tur ir daudz sarežģītu jautājumu, bet mēs esam gatavi par tiem runāt. Es domāju, Latvijā labi zina šīs problēmas,” zīmīgi piebilst sarunvedējs Kipras apvienošanas jautājumos.

Ja neiedziļinās detaļās, šķiet dīvaini, ka 2004. gada referendumā vairāk nekā 75% Kipras grieķu noraidīja ar ANO starpniecību panākto tā saukto Kofi Annana plānu par salas atkalapvienošanos. 65% Kipras turku šo plānu atbalstīja. Galvenais iemesls grieķu noliegumam bija fakts, ka Annana plāns atstāja pašus grieķus aci pret aci ar jautājumu, ko darīt ar turku ieceļotāju tūkstošiem, kas pēc 1974. gadā ieradās salā. Apvienošanās gadījumā turku “migrantu” lielais skaits radikāli mainītu demogrāfisko situāciju un grieķiem salā draudētu kļūšana par minoritāti. Otrkārt, nebija pieņemami, ka tikai ierobežots skaits Kipras grieķu drīkstētu atgriezties vēsturiskajās mājvietās salas ziemeļos, turklāt salu valsts rīcībspēja vairākās jomās būtu atkarīga no Turcijas. “Tas, kas toreiz tika celts galdā, bija mums simtprocentīgi nepieņemami. Tāpēc mums vienīgais ceļš bija to noraidīt. Protams, noraidīšana nav problēmas risinājums, taču tas ir ceļš, kā neļaut legalizēt netaisnību. Mūsu minimālās prasības ir: drošības minimums, funkcionējoša, suverēna valsts Eiropas Savienībā. Vienkāršs piemērs: Annana plāna pieņemšanas gadījumā, teiksim, ja ES vēlētos vienotās ES drošības politikas ietvaros nosūtīt uz Sīriju vienu franču lidmašīnu, lai tā noskaidro situāciju, un šai lidmašīnai būtu jānosēžas Kiprā, tad, pastāvot tiem noteikumiem, mums vajadzētu vispirms lūgt atļauju Turcijai! Mēs, ES dalībvalsts, būtu atkarīgi no trešās valsts iegribām!” neslēpa sašutumu Mavrojianis.

No Kipras ārlietu ministra Joanna Kasulida dzirdējām, ka Turcijas nostājas galvenais iemesls varētu būt cīņa par perspektīvajām gāzes un naftas iegulām Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Vidusjūrā. Šīm atradnēm perspektīvā būtu nozīme Eiropas apgādē ar dabasgāzi. Ar Kipras valdības pilnvarām izpētes darbus salas dienvidu piekrastē veic ASV kompānija “Noble Energy”, Itālijas “Eni” un Francijas “Total”. Savukārt Turcija vienojusies ar Ziemeļkipras turku valdību par atradņu izpēti ziemeļos, taču uzskata sevi par tiesīgu “iebraukt” arī grieķu daļā. Šīs darbības traucē atradņu izlūkošanai, kas tiek veikta ar Kipras valdības atļauju.

Kipras konflikta vēsturekipra_karte_9

1960. gada 16. augustā Kipra iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1963./1964. gadā notiek epizodiskas sadursmes starp turku un grieķu kopienām; kā vidutājs iejaucas ANO.

1974. gada 20. jūlijā Turcijas karaspēks okupē 37% Kipras, reaģējot uz Grieķijas gatavošanos pievienot salu. Sākās karadarbība, kurā Kipras grieķi kopā ar Grieķijas armiju cīnījās pret Turcijas desantu un Kipras turku kaujiniekiem.

1974. gada augustā ANO izveido buferzonu jeb “zaļo līniju” starp Kipras grieķu un turku daļu. Ap 200 tūkstošiem Kipras grieķu izraida no salas ziemeļdaļas uz dienvidiem. Pretējā virzienā dodas ap 60 tūkstošiem etnisko turku.

1983. gada 15. novembrī pasludina Ziemeļkipras Turku republiku, ko neatzīst ANO.

2004. gada 1. maijā Kipra kļūst par ES dalībvalsti.

2004. gada 24. aprīlī Kipras grieķi referendumā noraida ANO piedāvāto salas apvienošanas plānu.

Pievienot komentāru

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+