Rubļa vērtība kritusies, krievu tūristiem pakalpojumi šeit ir kļuvuši dārgāki 4
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Milzīgais Krievijas tirgus vienmēr ir bijis riskants, kur strauja izaugsme mijas ar dziļu kritumu. Rubļa kursa krišanās ir nozīmīgs faktors, kam, visticamāk, būs arī sekas. “Jau šobrīd redzams, ka situācija Krievijā ir ieviesusi korekcijas iecerēs, kuras saistījās ar darījumu tūrismu. Tautsaimniecības attīstības tempa mazināšanās Krievijā un no valsts puses sperti soļi, lai liktu maksimāli izmantot Soču potenciālu, var negatīvi ietekmēt darījuma tūrismu Latvijā no šīs lielās valsts,” stāsta Armands Slokenbergs, TAVA direktors.
Krievijas negatīvais tēls liek atsaukt rezervācijas
Optimistiski ir noskaņota SIA “Via Hansa Tours” vadītāja Ilze Sproģe: “Atsevišķos tirgos Ukrainas krīze, precīzāk, Krievijas negatīvais tēls, radīs svārstības – esam saņēmuši informāciju no klientiem, ka viņu pārdošanas rezultāti pēdējā mēneša laikā strauji kritušies vai atsevišķas rezervācijas nācies anulēt. Tomēr, ņemot vērā izteikti pozitīvās tendences gada sākumā un cerot uz situācijas stabilizēšanos, kā arī faktu, ka strādājam ar dažādiem mērķtirgiem, kuri ļoti atšķirīgi reaģē uz pašreizējo situāciju, 2014. gada kopējais rezultāts būs pozitīvs.”
SIA “Baltijas ceļojumu grupa” vadītājs Vladislavs Korjagins uzskata, ka ir būtiski saprast, cik lielā mērā šobrīd īstenotās sankcijas skars Krievijas ierindas iedzīvotājus, jo apmēram trešā daļa tūristu Latvijā ir no Krievijas. Līdz šim ceļotāju skaits no Krievijas pēdējos gados strauji auga, bet šogad visdrīzāk gaidāms kritums.
“To ietekmē divi faktori. No vienas puses, politiskā situācija, no otras – Krievijas ekonomiskā situācija. Krievijas rubļa vērtība ir kritusies, tāpēc krievu tūristiem mūsu pakalpojumi ir kļuvuši dārgāki un Rīga kļuvusi par dārgāku ceļojumu galamērķi. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka cilvēki no Āzijas, Austrālijas un Amerikas Savienotajām Valstīm ceļo pa Baltijas jūras valstīm tūrēs, kas iekļauj arī Krieviju un Ukrainu. Šobrīd daudzas grupas tiek anulētas, tūristi negrib braukt uz šo reģionu nestabilās politiskās situācijas dēļ,” skaidro V. Korjagins.
Savukārt TAVA direktors cer – ja netiks likti šķēršļi vīzu iegūšanai u. tml., krievu tūristu plūsma varētu palikt tajā pašā līmenī, kāda bijusi līdz šim, un nesamazināties. “Krievi grib braukt uz Latviju un, kas zina, meklējot iespēju atpūsties, varbūt gribēs to darīt vēl vairāk,” optimismu pauž A. Slokenbergs. Arī SIA “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša neizslēdz variantu, ka daļa korporatīvo pasākumu var tikt pārcelti no Krievijas un Ukrainas uz Latviju.
“Vai mūs nesitīs?”
Lai arī ārvalstu viesi šobrīd veido tikai aptuveni 20% no lauku tūristu kopskaita, tam ir vērojama pozitīva pieauguma tendence, turklāt arvien svarīgāki Latvijas saimniekiem kļūst tūristi no Krievijas un Vācijas. Pērn ceļot gribētāju skaits no Krievijas pieauga īpaši strauji. Tūristam no Krievijas vairāk raksturīgi palikt vienā vietā, svarīgi, lai aizsniedzamā attālumā atrastos jūra. Krievijas plašumu iedzīvotājam arī 100 km braukt līdz jūrai ir nieks. Viņiem svarīga makšķerēšana, pirts, kvalitatīva pārtika, “patusēšana” ar saimnieku. Pārsvarā tie ir Maskavas, Pēterburgas iedzīvotāji, kuru algas vidēji 5 – 10 reizes atšķiras no pārējo Krievijas iedzīvotāju ienākumiem. Pēdējā laikā arī tūristi no Krievijas iecienījuši velotūrismu.
Latvijas tūrisma industrijas pārstāvji pirmās negatīvās pārmaiņas Krievijas ceļotāju noskaņojumā izjuta marta nogalē Maskavā notikušajā starptautiskajā izstādē “MITT 2014”. “Izstādē valdīja depresija. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu apmeklētāju skaits bija būtiski sarucis. Domāju, ka mēs sajutīsim krievu tūristu skaita samazinājumu. Īpaši to izjutīs Rīga un Jūrmala,” saka Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele.
“Rubļa kurss svārstās, un cilvēkos valda neziņa, kas būs rīt, kāda būs ekonomika. Izstādes apmeklētāji nāca klāt un teica, ka viņi vairs nevar atļauties ceļot uz Eiropu. Kaut kādā ziņā viņiem arī ir bail par to, ko ir izdarījuši Ukrainā. Cilvēki par to izvairās runāt un, ja runā, tad prasa: vai jūs mūs sitīsit, ja mēs atbrauksim?” A. Ziemele neslēpj, ka no laba prāta šobrīd uz Krieviju nevēlas braukt: “Ar krieviem ir līdzīgi. Nepamet sajūta, ka vajag nogaidīt. No otras puses, Maskavā tikšanās bija ļoti jaukas un sirsnīgas. Nebija ne miņas no naida vai dusmām.”
Vācu tūristi svarīgi
Pretstatā Maskavas tūrisma izstādei pavisam cita noskaņa valdījusi Berlīnē. “Vācu tūristi Latvijai ir ļoti svarīgi. Īpaši lauku tūrismā. Vāciešiem Baltija ir ļoti atpazīstama, pieņemama un uzticama. Tūrisma operatori, kas strādā Vācijā, vērtē, ka vācieši ir pārstājuši taupīt un kļuvuši optimistiskāki,” stāsta A. Ziemele. Vācieši ļoti daudz ceļo, brauc no vienas vietas uz otru, iespējams, paliekot vienā vietā 4 – 5 dienas. Vācieši brauc ilgi, izplānojot maršrutu pat uz 17 dienām. Pārsvarā ceļo pa visām trim Baltijas valstīm ar vonmobiļiem, velosipēdiem.
Lai arī pakāpeniski Latvijā uzlabojas infrastruktūra aktīvās atpūtas cienītājiem, velo infrastruktūras ziņā situācija pie mums ir bēdīgāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Tas nosaka to, ka velotūristi ilgāku laiku pavada Igaunijā, kaimiņiem atstājot arī vairāk savas naudas. “Aktīvie ceļotāji ir dāsni. Ja kādam liekas, ka cilvēks brauc ar riteni tāpēc, ka ir nabadzīgs, tā tas nav. Parasti tie ir turīgi ļaudis. Velotūristi brauc lēnāk, neved līdzi liekas mantas, nepieciešamo pērk uz vietas, izmanto pakalpojumus, piemēram, mantu pārvešanu, veļas mazgāšanu,” skaidro A. Ziemele.
Arvien populārāks Eiropā kļūst “staigātāju” tūrisms. Diemžēl Latvijā tam nav atbilstošas infrastruktūras. Brīnišķīgs būtu maršruts gar Rīgas līci, bet būtu nepieciešams vismaz salikt norādes, lai zinātu, kādā apdzīvotā vietā cilvēks atrodas. Purvu takas Latvijā ir par maz savienotas, par maz izceltas, lai varētu staigāt. Šobrīd Gaujas nacionālais parks cenšas atjaunot gājēju taku gar Gauju.
