Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. decembris, 2013
Drukāt

Lauksaimnieki riskē gan apdrošinoties, gan neapdrošinoties


Foto: © Creativa - Fotolia.comFoto: © Creativa - Fotolia.com

Successful businesswoman with umbrella and arrow up on the meadow

Apdrošināšana ir uzticības bizness. Kam augstākais reitings lauksaimnieku un mežsaimnieku acīs?

Daudzi apdrošināšanas priekus un bēdas izbaudījuši uz savas ādas. Lauksaimnieki nav izņēmums. Stāsti ir dažādi, katrā lauksaimniecības nozarē citādi, nereti sarežģīti, vairākos gadījumos, kad notikusi nelaime, galveno – saņemt vai nesaņemt apdrošināšanas atlīdzību – izšķir nianses, nezināšana un vieglprātība. Par diviem gadījumiem man paši zemnieki lūdz nerakstīt, jo notiek cīņa ar apdrošinātājiem par atlīdzību – negribot tos nokaitināt.

Kad apsvilst pusmiljons


Jelgavas novada Vilces pagasta zemnieku saimniecības “Terēņi” īpašnieks Kaspars Duge pa Jāņiem lauksaimniecības tehniku bija ievedis angārā. 25. jūnijā ap četriem pēcpusdienā angāra spraugās parādījās dūmi (kā vēlāk noskaidroja eksperti, aizdegšanās notikusi no bojājuma elektroinstalācijā). Ugunsdzēsēji atbraukuši ātri, dzēšana bijusi raita, taču angāru un tajā esošo tehniku glābt neizdevās. Kaut arī angārs nesagruva, tā metāla konstrukcijas lielajā karstumā bija savērpušās, lauksaimniecības tehnika – apdegusi un sakususi. Par laimi, izdevās nosargāt trīsdesmit metrus attālo dzīvojamo māju. Angārs un 13 no 17 lauksaimniecības tehnikas vienībām (divi kombaini, septiņi traktori, kravas auto, iekrāvējs, miglotāji, sējmašīnas) bija apdrošināti. Kopējie zaudējumi sasniedza pusmiljonu latu. Apdrošinātāji nesedza tikai neapdrošinātās četras tehnikas vienības (kravas auto, miglotājs, sējmašīna un pļāvējs) un saimnieka 10% pašrisku. Kaut arī zaudējumi pietiekami, viss tomēr neaizgāja nebūtībā.

“Ja nekas netiktu atgūts, būtu smagi. Nebankrotētu, bet saimniecība attīstībā būtu atsviesta vairākus gadus atpakaļ. Zeme un šā gada raža jau paliktu,” stāsta K. Duge, kurš apsaimnieko 900 hektārus zemes. Viņš ir apmierināts, ka ar apdrošināšanas uzņēmumiem “Balta”, “Ergo”, “If”, “Seesam” problēmas nav bijušas. Jau nopirkta jauna tehnika, angāru ceļ, un tam jābūt gatavam līdz gada beigām. Sabeigtos nervus sev un ģimenei, zaudēto laiku gan neviens neatmaksāšot. “Ir jāapdrošina, tas ir skaidrs. Man vispār nav negatīvas pieredzes ar apdrošinātājiem: gan tad, kad dators nosvila, gan kad jumtu vējš norāva, gan kad busiņu sadauzīja. Arī sējumus pret krusu un izsušanu apdrošinu kooperatīvā “LATRAPS”. Kopumā apdrošināšanai tērēju ap 10 000 latiem gadā.”

Ja tehniku ņem līzingā, apdrošināšana ir obligāta, ja ne – katra paša izšķiršanās. K. Duge pieļauj, ka var arī visu neapdrošināt, taču no tehnikas divas lietas jāapdrošina jebkurā gadījumā: traktori pret lietuviešu zagļiem (Žagare ir tikai 16 kilometru attālumā) un kombaini, kuri, lielā jaudā kuļot (īpaši rapšus), brauc vienos sīku daļiņu mākoņos, uzkarst dzinējs, detaļas, eļļa, kas viss kopā rada degšanai labvēlīgu vidi. Neesot tādu kombainu, kas būtu droši pret aizdegšanos no pār-plīsušas eļļas caurulītes, sakarsuša gultņa vai nejaušas dzirksteles.

Cīnās par 
sadegušu kombainu


Kombains aizdegās Krāslavas novada Indras pagasta zemnieku saimniecības “Vaicuļevas avots” saimniekam Mihailam Petkevičam.

“Braucu ar kombainu jau mājās no lauka, kad pamanīju, ka aizmugurē braucošais traktorists māj un kaut ko kliedz. Skatos, dzinējs deg! Apdzēsu ar baloniem, taču uguns savu posta darbu bija padarījusi: dzinējs, iekārtas un elektronika beigta. Trīs dienas biju kūlis rapšus, bet labi, ka pirms kulšanas kombainu biju nomazgājis, jo tad uguns pa netīrumiem būtu varējusi pārsviesties uz visu kombainu. Kā vēlāk noskaidroja eksperts, sākusi degt turbīna. Kombainu biju ņēmis līzingā, tāpēc tas bija obligāti jāapdrošina. To biju izdarījis sabiedrībā “Balta”. Kad par nelaimi paziņoju apdrošinātājam, viņi, izpētot dokumentus, paziņoja: kombainam nav veikta tehniskā apskate, tāpēc atlīdzība nepienākas. Jā, atzīstu, ka vainīgs, kombains ir vienīgais no tehnikas, kam nav tehniskā apskate, jo lauki atrodas visapkārt darbnīcām, uz ceļa tikpat kā neizbraucu. Domāju, kam to vajag, turklāt nekur apdrošināšanas papīros neuzgāju, ka tai jābūt. Un kombains jau neaizdegās no tā, ka nebija tehniskā apskate – tajā jau nav iespējams konstatēt riskus, no kā var sākt degt, to, ka ar turbīnu pēc kāda laika kaut kas var notikt. Degšanai ar tehnisko apskati nav nekādas cēloņsakarības,” pārliecināts zemnieks.

Bet pavisam viņu satrieca divu ekspertu vērtējums: uzņēmuma “Litagra” speciālists lēsa, ka kombaina atjaunošana maksās Ls 70 000, un Rīgas Tehniskās universitātes eksperti domā, ka šo summu var tikai nedaudz samazināt. Bet visu kombainu pirms četriem gadiem Mihails nopirka par 85 000 latu. Kāpēc tad dažu agregātu maiņa ir tik dārga? Izrādās, problēma ir apstāklī, ka saimnieka kombaina modeli “New Holland CX 760” ražo tikai kopš 2004. gada, kas nozīmē, ka lietotu rezerves daļu tirgū praktiski nav, ir jāpērk jaunas, bet tās ir dārgas.

Starp citu, pēc manas intereses par šo gadījumu “Balta” atsāka sarunas par kompensāciju ar M. Petkeviču, kuram septiņus gadus vecais “New Holland CX 760” 400 hektāru lielajai saimniecībai esot ideāla tehnika. Pagaidām gan nelietojama, un bankai par to vēl 40 000 eiro parāds.

Arklu saliecis arot


Kokneses novada zemnieku saimniecības “Ievas” īpašnieks Kārlis Lazdiņš par savu sabeigto “Kverneland” arklu dabūja tikai daļēju samaksu. Notikumi risinājās gan pasen – pirms desmit gadiem, taču dusmas zemniekam tik lielas, ka liekas – tas notika šovasar.

“Mans traktorists uz ceļa Koknese–Aizkraukle grasījās taisīt kreiso pagriezienu, visu pēc noteikumiem, bet viens “Ford Escort” uz kādiem deviņdesmit kā vilka, tā arī bez bremzēšanas ieskrēja arklā. Limuzīns kļuva par kabrioletu. Labi, ka braucēji izdzīvoja: šoferis dabūja ar arkla gumijas riteni pa galvu, bet pasažierei arkla lemesis norāva skalpu. No milzīgā trieciena arkls bija pagalam, arī traktors bija remontējams – to apmaksāja bez diskusijām, bet ar arklu, kas bija apdrošināts uzņēmumā BTA, sākās problēmas. Arkla zaudējumi lieli – 3271 lats. Bija pieaicināti eksperti no “Balta”, taču, kā man teica, viņu ekspertīze kaut kur pazuda, un tad BTA taisīja savu ekspertīzi, vilka kādu gadu, līdz secināja, ka no trieciena bojāts tikai arkla gals un to tikai kompensēs. Tātad tikai riteni, vērstuvi, diska kātu un disku, bet pārējās arkla sastāvdaļas, ieskaitot saliekto rāmi, es it kā esot sabojājis arot… Tā nu par arklu saņēmu tikai sāpju naudu – 622 latus. Kopš tā laika BTA vairs neko neapdrošinu,” sūdzas K. Lazdiņš.

Neko labāk saimniekam nav veicies ar “Balta”. 2011. gada 10. janvārī snidzis sniegs, lijis lietus, viss smagais kārtojums piesalis un nobrucinājis angāram jumtu, izspiedis sienu.

“No rīta atbrauca meitene no “Balta”, safotografēja posta ainu, teica, ka viss kārtībā, kompensācija pienākas un… pazuda. Ne viņu vairs varēju sadabūt, ne kādu citu no “Balta”. Pa telefonu nerunāja, uz vēstulēm neatbildēja, tikai pēc pusgada atnāca vēstule, ka kompensācija nepienākas, jo neesot bijis sasnidzis pietiekami daudz sniega, kā rādījuši meteostacijas dati Skrīveros. Tas, ka bildēs sniega ir daudz, bet meteostacija ir padsmit kilometru attālumā un tur varbūt snidzis mazāk, nevienu neinteresēja. Tāds formāls piegājiens. Angāra jumta atjaunošanā iztērēju vairāk nekā 10 000 latu un esmu zaudējis ticību Latvijas apdrošinātājiem. Visu, kas nepieciešams, apdrošinu ārzemju kompānijās “Seesam” un “Gjensidige”, bet sējumus neapdrošinu vispār, jo tas ir dārgi un neticu, ka neražas laikos ko dabūšu – labāk tad naudu ieguldu minerālmēslos,” secinājis K. Lazdiņš.

Tic latrapiešiem 
un vāciešiem


Attiecībā uz sējumiem daudzi zemnieki koknesietim tomēr nepiekrīt, sējumus apdrošina – lielākoties kooperatīvā “LATRAPS”, kam ir sadarbība ar Vācijas apdrošināšanas kooperatīvu “Vereinigte Hagelversicherung VVaG”. Piemēram, Jēkabpils novada zemnieku saimniecības “Laši” īpašnieks Artūrs Akmens jau otro gadu apdrošinājis visus savus 700 hektāru sējumus (rapšus, kviešus, rudzus), kam iztērējis ap 4000 latu, bet Lauku atbalsta dienests pusi no summas atmaksā.

“Noveicās jau pirmajā vasarā – augusta beigās diviem laukiem, kopā 50 hektāriem, krusa uznāca tieši pirms kulšanas,” neslēpj saimnieks. Vienam laukam rapšu zudums bijis 50%, otram – 75%. Par zaudētajiem rapšiem saņēmis kompensāciju Ls 45 000. “Bija atbraucis agronoms no Vācijas un pēc noteiktas metodikas gāja pa laukiem un precīzos kvadrātos skatīja pākstis. Pie sīkumiem klāt nekasījās, saņēmu kompensāciju tādu, kādi bija reālie zaudējumi. Tagad ticu vāciešiem: liels, ilggadējs uzņēmums ar lielu naudas apgrozījumu, kam nav jā-trīc un jādreb, kad gadās izmaksāt pavairāk kompensācijas kādā vietā vai jomā.”

Kolēģim piekrīt arī SIA “Asare Agro” saimnieks Mairis Kaplers, kura pustūkstotis hektāru atrodas Aknīstes, Viesītes un Neretas novadā. Pagājušogad krusa par 70% nopostīja 60 hektāru lielu rapšu lauku. Neviens eksperts nepiekasījās, ka tuvējā meteostacija krusu nebija fiksējusi, tā vispār bija skārusi tikai vienu sējumu! Savukārt šogad izsala un izsuta 40 hektāri ziemas rudzu. Un arī ar kompensāciju nebija problēmu. Apdrošināt sējumus Mairim likusi bēdīga pieredze pirms četriem gadiem, kad neganta krusa pilnībā iznīcināja 13 hektārus rapšu.

Kooperatīva “LATRAPS” sējumu apdrošināšanas projektu vadītāja Vita Boja apliecina, ka sadarbība ar Vācijas apdrošināšanas kooperatīvu “Vereinigte Hagelversicherung VVaG” ir kopš pērnā gada: “Tas ir uzņēmums ar 180 gadu pieredzi, un zemnieki lielākoties ir apmierināti. Lielie aktīvi, pieredze tieši sējumu apdrošināšanā un vācu partneru darbība arī Polijā, Lietuvā un Itālijā ļauj mums piedāvāt izdevīgākus nosacījumus nekā citām kompānijām.”

Bēdīgais stāsts 
par govīm


“Mamma nodarbojās ar piena lopkopību. Nolēma ņemt bankā kredītu un uzbūvēt jaunu kūti – to kopā ar govīm vajadzēja obligāti apdrošināt. To izdarījām sabiedrībā “Balta”, bet noteikumi ir drastiski un birokrātija liela, tāpēc nākamajam gadam meklēsim citu apdrošinātāju. Spriediet paši! Kaut arī govs vērtība ir no 800 līdz 1200 latiem, “Balta” to apdrošina par 600 latiem ar 50% pašrisku, kas nozīmē, ja govs aiziet bojā, par to var dabūt tikai 300 latus, no kuriem jāatskaita izdevumi par veterinārārsta pieaicināšanu, sekcijas taisīšanu un nobeigšanās slēdziena dabūšanu. Ja govs traumas dēļ vesta uz piespiedu nokaušanu, atskaita ieņēmumus par gaļu. Vēl citi papīri jākārto, jātērē laiks un nervi. Kopumā 90 govju apdrošināšanai māte iztērēja ap 1500 latu gadā. Aizgāja bojā divas govis, par kurām kompensācija tika saņemta, bet ar govi, ko nodevām kaušanai, nebija izdevīgi ņemties,” stāsta Mairis.

Savas 70 govis vairs sabiedrībā “Balta” un vispār vairs neapdrošina arī Madonas novada Vestienas pagasta zemnieku saimniecības “Druva” īpašniece Marija Veiba. Iemesls tas pats: liela birokrātija, neuzticēšanās un maza jēga. Par kūts jumtu, ko vējš norāva 2011. gada pašās beigās, gan saimniece apdrošinātāju “Balta” paslavē: ātra kompensācija un ātri tapis jauns jumts. Diemžēl pirmajā dienā pēc vētras vajadzējis nervus pabendēt: traktoram virsū un pagalmā jumta drazas, “Balta” aģents aizliedz tās kustināt, kamēr eksperti nav atbraukuši, bet govis taču jābaro un jāslauc!

Jūlija beigās zibens iespēra un nodedzināja Grobiņas novada zemnieku saimniecības “Roņi – 1” kūti ar 26 govīm un jaunlopiem (baiso notikumu aprakstīja arī “LA”). Saimniece Aldona Ziemeliene tagad stāsta, ka ir priecīga, ka kūts ar lopiem bijusi apdrošināta sabiedrībā “Balta”. Saņemta Ls 43 000 kompensācija, par ko nopirktas sešas govis (divas uzdāvināja labi ļaudis) un uztaisīja jumtu.

Arī Vecumnieku novada Bārbeles zemnieku Mārtiņa Mediņa un Valda Rusiņa kopīgo govju kūti saspēra un aizdedzināja zibens – tas notika 18. jūlijā. Sadega trīs teļi, 200 siena ruļļi, jumts un tā konstrukcijas. “Ar sabiedrību “Balta” nebija nekādu problēmu, viņu ekspertiem nebija nekādu jautājumu un kompensāciju 57 000 latu apmērā saņēmām. Tagad esam tikuši pie labāka jumta nekā bija, arī pašrisks bija tikai 100 latu, nelaime beidzās laimīgi,” priecīgs Valdis Rusiņš.

Kūtrie meža īpašnieki


Mežu Latvijā apdrošina kūtri, īpaši mazie īpašnieki. Meža īpašnieks Guntis Ezis no Madonas novada Aronas pagasta ved mani ekskursijā pa savu 40 hektāru lielo mežu un rāda, kur jaukas birzis, kur 2012. gada nogales vētra saliekusi pirms tam rūpīgi koptus palielus bērzus, kas nekad vairs neiztaisnosies un ko pat malkai tagad grūti sazāģēt. Citviet sniegs ar ledu pusi no divgadīgiem bērziņiem nolauzis, bet cūkas, rokot kāpurus un saknes, nīcina mazos ozoliņus. Vajadzētu tā kā apdrošināt, bet dārgi.

Dažs lielais īpašnieks gan domā citādi, piemēram, SIA “Bergvik Skog” izpilddirektors Larss Georgs Hedlunds: “Pirms septiņiem gadiem bija gadījums ar SIA “Rurik Zeme”, kurai Pušmucovas pagastā no kūlas uguns iemetās 70 hektāros egļu stādījumu. Toreiz mežs bija apdrošināts Zviedrijas apdrošināšanas firmā “Lansforsakringar”. Bez lielas birokrātijas arī samaksāja atlīdzību ap 7000 latiem, lai varētu atjaunot platību.

SIA “Bergvik Skog” Latvijas īpašums ap 100 000 hektāriem tagad apdrošināts Zviedrijā kopā ar Zviedrijas īpašumiem divu miljonu hektāru platībā.

Visvairāk mēs baidāmies no ļoti lielas vētras, kāda bija 2005. gadā, bet 10 vai pat 50 hektāru ugunsgrēkus tagad mums pašiem vajag segt, jo pašrisks ir vairāki miljoni eiro. Bet, ja koncerns zaudē vairākus simt tūkstošus kubikmetru, jēga no apdrošināšanas ir liela! Atceros, ka “Balta” man pirms sešiem gadiem piedāvāja apdrošināšanu pret ugunsgrēkiem un vētras postījumiem 500 hektāros ar prēmiju 2% no īpašuma vērtības, bet tas ir krietni dārgi, var maksāt 0,1%. Zviedrijā es tagad maksāju ap 200 latiem gadā par 100 hektāriem, zinu, ka var maksāt arī 50 latus gadā par 200 hektāriem, ja mežs ir tālu no jūras, kalnos vai mazvērtīgs.”

Padomi



Pirms līguma slēgšanas ieteicams rūpīgi izlasīt līguma sadaļas, par ko tiks saņemta atlīdzība un kādi ir izņēmuma gadījumi, piemēram, par pašaizdegšanos, gruzdēšanu, nolietojumu, salūšanu, tehniskajām apskatēm u. c.

Jāizvērtē, vai spēsiet izpildīt līgumā paredzētos drošības nosacījumus, kas var būt svarīgi apdrošināšanas gadījuma izskatīšanā, piemēram, kur jāglabā tehnika, cik bieži jāmēra graudu mitrums, kad un cik bieži jātīra ēku jumti u. c.

Slēdzot līgumu, apdrošinātājam ir jāsniedz pēc iespējas plašāka informācija par apdrošināmo objektu, jo no tā var būt atkarīga polises cena. Jāatceras, ka apdrošināšanas polises cena veidojas no kopējās nozares zaudējumu statistikas, kā arī konkrētā klienta situācijas, piemēram, ja saimniecībā negadījumi notiek reti vai bieži, attiecīgi arī polises cena var būt zemāka vai augstāka.

Apdrošināšanā svarīgi atrast uzticamu partneri, tāpēc nav jābaidās uzdot visus neskaidros jautājumus, pārrunāt riskus.

Ja apdrošināt, tad apdrošiniet! Ja, piemēram, ir astoņi traktori un apdrošināti tikai septiņi, liela ir varbūtība, ka kaut kas notiks tieši ar neapdrošināto.

Ko apdrošina katrs uzņēmums


apdrostabs

 

 

 
Viedoklis


Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: 
“Lauksaimniecībā sadarbība ar apdrošinātājiem veidojas pamazām, un vēl ir daudz iespēju mācīties un pilnveidoties. Iesakām zemniekiem sekot līdzi informācijai un izvērtēt apdrošinātāju reputāciju. Uz bankām jau skatāmies kā uz tādiem sadarbības partneriem, par kuru drošību un uzticamību gribam būt pārliecināti, diemžēl attiecībā uz apdrošinātājiem lielākoties lauksaimnieki vērtē tikai cenas konkurētspēju, bet neiedziļinās pašā produktā, ko par šo naudu nopērk, un nevērtē publiski pieejamo informāciju par attiecīgās kompānijas attieksmi pret saviem klientiem. Laba kompānija vismaz mēģinās pārliecināt klientu par tiem riskiem, kas reāli pastāv un ir obligāti jāiekļauj polisē, nevis pārdos praktiski tukšas, toties lētas polises. Lauksaimniekiem ir jākļūst prasīgākiem un izglītotākiem, jālasa apdrošināšanas līgumi tikpat rūpīgi kā kredītlīgumi. Jo prasīgāki kļūs klienti, jo vairāk būs jāaug apdrošinātājiem!

Biedrība “Zemnieku saeima” jau vairākus gadus sadarbojas ar apdrošināšanas kompānijām un piedāvā saviem biedriem speciāli viņiem veidotus apdrošināšanas piedāvājumus gan īpašumam, gan veselības apdrošināšanai. Gadījumos, kad netiek atlīdzināti zaudējumi, mēs saviem biedriem palīdzam rast kopīgu dialogu ar apdrošinātājiem. Jebkurā gadījumā iesakām apdrošināt gan sējumus, gan īpašumu, gan savu un darbinieku veselību, jo pēc nelaimes gadījuma vai dabas stihijas lauksaimniekiem būs drošības sajūta un atbalsts. Tā kā pēdējā laikā ir bijuši skaļi negatīvie apdrošināšanas gadījumi, tad Zemnieku saeima tuvākajā laikā veltīs enerģiju, lai saprastu, vai tam par iemeslu ir tikai kompānijas negodprātīga attieksme, zemnieku kļūme vai tomēr sistēmiska problēma, kuras risināšanā jāiesaista likumdevēji.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+