Publicitātes foto

NEDĒĻAS FILMA: Rītdienas robeža 0

“Dzīvo. Mirsti. Atkārto” vēsta filmas “Rītdienas robeža” reklāmas sauklis. Viena no šīs vasaras aktuālajām lielbudžeta filmām ar galveno pievilināšanas āķi – vēl aizvien populāro un, neskatoties jau uz tikko pāri 50 gadu vecumu, asa sižeta filmās pieprasīto Tomu Krūzu galvenajā lomā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Pēc japāņu romāna uzņemto zinātiskās fantastikas filmu režisējis “Borna identitātes” un “Smita kungs un kundze” autors Dags Laimens, filmas ražošanas un reklāmas izmaksas sniedzas līdz 280 miljoniem dolāru. Lai uzkurinātu skatītāju aktivitāti filmas iznākšanas brīdī, pirmizrāde notika vienā dienā trīs lielajās pilsētās divos kontinentos, piedaloties galvenajām zvaigznēm – Tomam Krūzam un Emīlijai Blantai: septiņos no rīta (!) Londonā, divos dienā Parīzē, bet desmitos vakarā Ņujorkā.

“Rītdienas robeža” pieder pie tām filmām ar darbību nākotnē, kurās daļu pasaules jau skārusi iznīcība – šeit to paveikuši neuzvarami citplanētieši, kuri kā ar telepātisku spēju prot paredzēt cilvēku kauju plānus un tāpēc, lai jelkā cilvēki censtos, pretiniekam viņu uzbrukumi vienmēr ir zināmi. Krūza varonis Keidžs, kuram ar armiju bijusi saistība vien kā tās tēla spodrinātājam reklāmas industrijā, nonāk vienkāršo kareivju rindās un kopā ar citiem tiek nosūtīts kaujā un ļoti īsā laikā nogalināts. Taču ne bez noteiktas jēgas. Viņam uzšļakstās citplanētieša “asinis”, kas ieplūst Keidža organismā un tādējādi rada dīvainu mutāciju: viņš atmostas atkal tās pašas dienas rītā pirms kaujas Hītrovas lidostā, kur izmitināti kareivji. Un tā atkal seko kauja, atkal nāve, atkal rīts, atkal nāve.

CITI ŠOBRĪD LASA

Keidžs tā arī turpinātu dzīvot un mirt, ja vien superkareive Rita Vratanski (Emīlija Blanta) nepaskaidrotu, kas īsti ar viņu notiek un ka viņš ir izredzēts glābt visus no bojājejas. Viņiem kopā ir jāatrod un, protams, jāiznīcina citplanētiešu “smadzeņu” centrs, kurā ieplūst cilvēku zināšanas. Lai to paveiktu, Krūza Keidžam jākļūst par supertrenētu karotāju – jāatgriežas ampluā, kādā viņu pazīstam no visām “Neiespējamās misijas” sērijām. Galveno varoņu – Keidža un Ritas – savstarpējā pievilcība, kādai tai pēc formulas būtu jābūt, tieši šādu shematisku raksturu arī saglabā. Patiesībā jau Ritas tēlam un līdz ar to aktrises Blantas talantam nav dotas īstas izteiksmes iespējas – Ritas varonei daudz paredzamu frāžu, jāpauž vienāda reakcija, kas epizodē aiz epizodes tēlu padara arvien vienmuļāku.

Atkārtotā darbība ar vienas un tās pašas dienas sākšanos no jauna laikam nekad netiks pārspēta pēc filmas “Murkšķu diena” (1993) tapšanas, kurā Bila Mareja TV diktors nespēja izkļūt no kādas nolādētas mazpilsētas. Tā bija Mareja varoņa psiholoģiskā stāvokļa metafora par viņa eksistences jēgu. Un viņam bija lemts šo ciklu iziet, mainoties attieksmei pret apkārtējo pasauli. Action žanrā viena laika mirkļa atkārošanās ir parocīgs paņēmiens, lai parādītu varoņa fizisko spēju pilnveidošanos, kā tas tiek darīts arī “Rītdienas robežā”, kas viņam palīdz izpildīt noteiktu misiju, bet tam nav saistības ar varoņa garīgo stāvokli.

Tieši ar tehnoloģijas palīdzību lielās studijas tveras pie skatītāju noturēšanas kinozālēs un īpaši aktuāli tas ir vasaras sezonā. Pirms vairākiem gadiem filmai piešķīra ekskluzivitāti fakts, ka tā skatāma 3D, bet ne vairs šodien. Pamatojumu 3D izmantojumam var rast “Rītdienas robežas” veidotāju vēlmē skatītājā pastiprināt klātbūtnes efektu, šoreiz neizvirzot priekšplānā vizuālu triku izmantošanu. Tomēr tas nekompensē palēno darbības virzības tempu pretī lielajam finālam, liekot vēlēties – lai šī diena man nesāktos vēlreiz.

Varbūt noder!!


“Rītdienas robeža”/Edge of Tomorrow, ASV/ Lielbritānija, 2014

Režisrs Dags Laimens

Lomās: Toms Krūzs, Emīlija Blanta, Bils Pakstons, Brendans Glīsons u. c.

Kinoteātros “Citadele”, “Multikino”, “Cinamon” no 6. VI