Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. maijs, 2012
Drukāt

Rīt Norvēģijā svin valsts svētkus – Konstitūcijas pasludināšanas gadadienu


berugs_km_10

“Norvēģi valsts svētkos svin neatkarību, toleranci un mierīgu pastāvēšanu,” teic Latvijā pazīstamais norvēģu uzņēmējs Rihards Berugs. Visā Norvēģijā šodien notiek krāsainas parādes, kuru galvenie varoņi ir bērni un vecāko klašu skolēni.


Svētku iemesls ir 1814. gadā pieņemtā konstitūcija, ar kuru Norvēģija pasludināja savu neatkarību no Dānijas, kas vairākus gadsimtus valdīja pār saviem ziemeļu kaimiņiem. Konstitūcija pieņemta nemierīgos laikos, jo vēlāk sekojis karš ar Zviedriju. Pēc tā Norvēģijai bija ūnija ar Zviedriju, un konstitūcijā “neatkarība” tika nomainīta ar vārdu “patstāvība”. “Toreiz mums bija viss, izņemot savu karali un savu ārpolitiku,” saka Rihards. “Mēs neatkarību 1905. gadā ieguvām bez kara. Norvēģi ir mierīga tauta. Svētkos nav militārās parādes, tas tā iesakņojies un liecina, ka esam droši par sevi,” stāsta Rihards. 17. maijs katrā Norvēģijas ciemā vai pilsētā sākas ar košu bērnu gājienu, kurā bērni māj ar karodziņiem, bet bērnu orķestri spēlē nacionālās dziesmas, šī gājiena noskaņa esot līdzīga kā Latvijā notiekošajos Dziesmu svētku gājienos – cilvēki tērpušies tautastērpos. Arī Rihards bijis aktīvs gājienu dalībnieks. Gājiens beidzas vietējā skolā. Nākamajā gājienā piedalās rusi jeb pēdējo klašu skolēni, kuri dara visādas ēverģēlības. “Maijā skolas beidzēji trako. Katru otro gadu sabiedrība spriež, vai viņu aktivitātes nav pārmērīgas,” stāsta Rihards. Parasti skolas beidzēji par nelielu summu iegādājas vecu mašīnu vai mikroautobusu un ar to braukā pa pilsētu un dara palaidnības. “Rusi gājiena laikā mēdz arī paironizēt par vietējās pilsētas dzīvi ar dažādiem jokainiem plakātiem,” Rihards gan pats neesot īpaši iesaistījies rusu aktivitātēs, jo toreiz daudz nodarbojies ar sportu, taču kopā ar draugiem arī iegādājies automašīnu un braukājis apkārt. 17. maijā rusiem ir īpaša tradīcija – ap plkst. 5 no rīta aizbraukt uz skolotāju dzīvesvietām un ar automašīnu taurēšanu viņus modināt. “Tas ir labs dienas sākums. Skolotāji ir iejūtīgi un jau iepriekš zina, ka jaunieši atbrauks,” smej R. Berugs. Trešais gājiens notiek pēcpusdienā, un to sauc par pilsoņu parādi, taču šis gājiens neesot tik plaši apmeklēts kā divi iepriekšējie, kas, pēc Riharda domām, norvēģiem nešķiet tik aizraujoši kā bērnu un rusu gājieni.

 

Valsts svētkos galvenokārt dominē vieglās uzkodas un saldie ēdieni, piemēram, 18 saldu vainagu kūka. Bijušas reizes, kad Norvēģijas vēstniecība Latvijā rīkojusi svētku gājienus Brīvdabas muzejā.

 

Kad Rihards dzīvojis Āraišos, viņš šajā dienā pacēlis Norvēģijas karogu. “Brīvdabas muzejā ir vide, kas atgādina Norvēģiju,” stāsta Rihards. Viņš stāsta, ka pēdējos gados Norvēģijā raisījušās diskusijas, vai ļaut svētkos izmantot arī citu valstu karogus, jo valstī parādās vairāk ieceļotāju. Svētkos varēs redzēt otras Norvēģijas pamattautības – sāmu – karogu. “Pirms 40 gadiem pret viņiem sabiedrībā bija negatīva attieksme, taču tagad ikvienam norvēģim, kas vēlas strādāt pašvaldībās, kurās dzīvo ievērojama daļa sāmu, jāprot arī sāmu valoda.” Katru gadu pilsoņu gājienā kādam no vietējās sabiedrības uztic teikt uzrunu. Šie būs pirmie Norvēģijas valsts svētki pēc slaktiņa Oslo un Ūteijas salā. “Domāju, ka daudzi savā uzrunā pieminēs šos notikumus un to, kā šī traģēdija spējusi saliedēt tautu. Norvēģi vēlēsies parādīt, ka svinēs kā ierasti un ka neizdosies izjaukt mieru sabiedrībā,” pārliecināts R. Berugs. Mūsdienu Norvēģiju viņš raksturo kā stabilu valsti un labklājības sabiedrību. “Mūsu konflikti sabiedrībā ir bērnudārza līmenī. Tomēr neviena sabiedrība nav pasargāta no Ūteijas traģēdijas,” uzskata Rihards. Latvijā viņš jūtoties labi, jo gan latviešiem, gan norvēģiem esot līdzīga mentalitāte. “Mēs esam mazās tautas. Dzīvojam līdzīgos klimatiskajos apstākļos. Līdzīgi kā kurzemnieku un latgaliešu temperamenti atšķiras, tāpat dažādi ir norvēģi no ziemeļiem un dienvidiem. Mums blakus ir liels kaimiņš, kas atstāj uz mums kaut kādu iespaidu. Mūsu neatkarība ir jauna, līdzīgi kā Latvijai,” skaidro Rihards.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+