Foto – LETA

Rituāls vai saturiski jauns sākums 1

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pasūtītajā pētījumā par laulības nereģistrēšanas problemātiku apstiprinās sabiedrībā par normu kļuvusī tendence – cilvēki aizvien biežāk izvēlas dzīvot nereģistrētā kopdzīvē, un tā kalpo kā testa laiks partneru starpā.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Pētījuma mērķis bija apzināt laulības nereģistrēšanas iemeslus, noteikt ar to saistītos riskus un novērtēt, cik izplatītas ir nereģistrētas attiecības un kā tās ietekmē dzīves kvalitāti. Pētījumā tika aptaujāti desmit eksperti, kā arī 848 nereģistrētās attiecībās esoši cilvēki. Pētījumā, kura veikšana izmaksājusi 22 617 eiro, apstiprinās vispārzināmā patiesība, ka nereģistrētās attiecībās ir vairāk juridisko risku.

Kā uzsver viena no pētījuma autorēm Latvijas Universitātes profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa, mūsdienās pāra attiecības nav atkarīgas no tā, vai tās ir reģistrētas, tajās harmoniju noteic attiecību kvalitāte. “Tomēr, kamēr cilvēki mīl viens otru, viņi šajā posmā ir tendēti uz dažādu aplamību izdarīšanu, kas tiek darīts, lai apliecinātu mīlestību otram cilvēkam. Šajā ziņā nereģistrētās attiecības un laulība neatšķiras,” spriež A. Putniņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētījums liecina, ka desmit procenti vīriešu un 15 procenti sieviešu precētos jau pirms dzimumattiecību uzsākšanas, bet 14 procenti vīriešu un 22 procenti sieviešu precētos pirms kopdzīves uzsākšanas vienā mājoklī. Lielāks aptaujāto īpatsvars – 28 procenti vīriešu un 40 procentu sieviešu – laulībā dotos pirms bērna ieņemšanas, bet visvairāk cilvēku laulībai ir gatavi, kad pārim jau piedzimis bērns (54% vīriešu un 63% sieviešu). Cits pētījuma autors Māris Brants uzsver, ka bieži pāra pirmais bērns piedzimst ārlaulībā un viņa ienākšana dzīvē kalpo kā attiecību mēraukla. Tomēr visbiežāk cilvēki precas, kad viņi ir otrā bērna gaidībās, un šāda tendence nav nekas jauns.

Pētījums arī liecina, ka nereģistrētas kopdzīves pieredze pēdējo piecu gadu laikā ir ap 35 procentiem cilvēku vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Stāšanos laulībā ietekmējot arī stereotipi, piemēram, spilgtākais no tiem ir bildinājums, kuru, pēc Latvijas paražām, izsaka vīrietis. Šī tradīcija reizēm kavējot ātrāku stāšanos laulībā, jo sieviete gaida bildinājumu no vīrieša.

Pētījuma autori norāda uz nereģistrētu attiecību riskiem. Piemēram, ir gadījumi, ka pēc pārtrauktām nereģistrētām attiecībām vienam no bijušajiem partneriem paliek galvojums par labu savam “bijušajam” vai “bijušajai”. Parasti mantiskās attiecības nereģistrētās attiecībās tiek uzskatītas par nepatīkamu tematu, jo partneru starpā var rasties neuzticība, tāpat jautājums ir arī par nereģistrētas kopdzīves laikā uzkrāto mantu. Pašlaik Civillikumā ir definētas partnerattiecības, tomēr pētījuma autori uzskata, ka būtu nepieciešams partnerattiecībās esošajiem cilvēkiem piešķirt vienādas tiesības ar laulātajiem, citu noregulējumu attiecībā uz trešajām personām, kā arī tiesībām partnerattiecībās būtu jābūt vienādām vai līdzīgām ar laulātajiem vai citiem tuviem radiniekiem. Šādu lēmumu pieņemšanu pētījuma autori atstāj politiķu ziņā.

Lūgts komentēt pētījumu, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsvēra, ka viņam kā antropologam šķiet kuriozi sniegt savu viedokli par laulību, jo tas viņam atgādinot situāciju 19. gadsimtā ar ASV apspiestajiem indiāņiem, kuri nevis sper reālus soļus, bet sāk nodarboties ar maģisko domāšanu, jo uzskata, ka “baltie cilvēki” pazudīs, ja viņi pareizi izpildīs rituālus. Viņš uzsver, ka tolaik šāda domāšana cieta neveiksmi, un arī tagad viņš laulību uzskata kā rituālu un nedomā, ka precētu cilvēku savienībā bērnu dzims vairāk. Tikmēr pētījuma prezentācijā klātesošais Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks uzsvēra, ka vairums cilvēku laulību atzīstot par vērtību, un pateicās K. Sedleniekam, ka tas uzsvēris tās rituālo nozīmi. “Cilvēki, kas ir laulībā, zina, ka tā padara attiecības draudzīgākas un saturīgākas. Prezidents dod zvērestu, tāpat kā deputāti sniedz zvērestu. Tas ir nepieciešams, lai cilvēks apzinātos jauno atbildību, kuru viņi uzņemas. Nav jābūt maldīgam priekšstatam, ka laulība ir tikai civiltiesisks līgums,” uzsvēra I. Parādnieks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.