Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. jūnijs, 2016
Drukāt

Robeža cauri pagalmam. Pierobežā valsts atpērk zemi gan par grašiem, gan tūkstošiem (4)

1. "Paldies valstij! Nopirku televizoru"

1no3
Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Valdība šonedēļ atļāva Iekšlietu ministrijai atsavināt kārtējos divus zemes gabalus Līdumnieku pagastā, lai varētu paplašināt pierobežas joslu. Latvijas valsts robežas platums ar Krievijas Federāciju ir 12 metri. Lai iezīmētu dabā robežas joslu un uzstādītu informatīvās norādes, no zemes īpašniekiem tiek atsavināta zeme, kas atrodas pie pašas valsts robežas. Kopš 2012. gada Latvijas un Krievijas valsts robežas joslas ierīkošanai atsavināti 72 īpašumi, savu kārtu gaida vēl 129. Pavisam paredzēts atsavināt 286 īpašumus. Atsavināto īpašumu platības ir dažādas – sākot no 6 hektāriem un beidzot ar 6 kvadrātmetru lielu zemes gabaliņu, par kuru īpašniekam valsts samaksājusi 1 eiro. Atsavināšana gan pamatīgi aizkavējusies – šos darbus bija paredzēts veikt vēlākais līdz 2014. gada beigām.

Alūksnes novada Pededzes pagasta “Jaunērgļu” saimnieka Modra Tašmana māja ir faktiski uz robežas – Krievijas teritorija ir dažu desmitu soļu attālumā. “Jaunērgļi” ir gandrīz kā Latvijas anklāvs Krievijas teritorijā – īpašumu no trim pusēm ietver robežgrāvis ar dzeloņstiepļu žogu, kas skar arī viensētas pagalmu. Modris tieši šonedēļ no vērtētāja “Vestabalt” saņēmis vēstuli, kurā vēstīts, ka pēc Jāņiem, 28. jūnijā, ieradīsies firmas pārstāvji, lai novērtētu pierobežas joslas izveidei atsavināmo īpašuma daļu. “Nezinu, kā būs, vai dos vietā zemi citur jeb piedāvās kompensāciju,” Modris rausta plecus. Pirms kādiem diviem mēnešiem gar robežu īpašumā iesprausti stabiņi, tie, iespējams, varētu liecināt par atsavināmo zemes joslu. Tajā ietilpst ne tikai daļa sakņu dārza, bet arī klētiņa. “Robeža no mājas būs 3–4 metru attālumā,” spriež Modris. “Jaunērgļus” Modris mantojis no vectēva Ādolfa, kuram savulaik jau atsavināta zeme robežas joslas veidošanai – sākumā 6 metri, pēc tam vēl 6 metri. Par to solīta kompensācija, kad parakstīs Latvijas-Krievijas robežlīgumu. Līgumu 2007. gadā parakstīja, taču kompensācija kavējās, vectēvs rakstījis vēstuli pēc vēstules… Mazdēls atzīst, ka dzīve pie pašas robežas nav vienkārša. Savulaik no Krievijas puses pielaista uguns pirtiņai, kas bija uz pašas robežas. Šajā ugunsgrēkā nosvilušas vēl divas mājas. Tagad Modris vectēva laukos sēj graudus, bet pats dzīvo citur.

Valentīna Matvejenko Ciblas novada Līdumnieku pagastā ir viena no gandrīz 300 īpašniekiem, kuriem atsavināta zeme robežas joslas paplašināšanai. Viņa ar sapratni uztver atsavināšanu: “Robeža ir vajadzīga, nav ko pārdzīvot.” Valentīnai atsavināti 0,19 ha, par ko samaksāti 200 eiro. Tā Krievijas pensijas saņēmējai ir liela nauda. “Es saku paldies Latvijas valstij. Pirms jaunā gada man saplīsa televizors. Man pat nebija 30 eiro, lai to saremontētu. Aizņēmos televizoru no draudzenes. Un te pēkšņi man valsts samaksāja 200 eiro. Par šo naudu es nopirku jaunu televizoru,” priecājas Valentīna. Atsavinātajā īpašumā audzis ne pārāk vērtīgs mežs – “pāris priežu un alkšņi”.

Atsavināšanas likumā ir noteikts atlīdzības pamatprincips – atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un kompensācija par īpašniekam nodarītajiem zaudējumiem. Saskaņā ar “LA” aprēķiniem, kompensācijas, ko īpašnieki saņem par atsavināto zemi Krievijas pierobežā, var pat vairāk nekā desmitkārtīgi pārsniegt zemes gabala kadastrālo vērtību, ko noteicis Valsts zemes dienests, ņemot vērā gan augsnes auglību, gan vidējo tirgus cenu konkrētajā pagastā.

  1. "Paldies valstij! Nopirku televizoru"
  2. Kompensācija pat 57 reizes augstāka nekā kadastrālā vērtība
  3. Kā aprēķina vērtību

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Latvijā viss ir kājām gaisā! Citur Eiropā zeme dārga, bet šeit tā maksā grašus!!! Nevienam nelietim par to galva nesāp… Ir tikai viena doma: KĀ MAZĀK SAMAKSĀT PAR ROBEŽAI NEPIECIEŠAMO ZEMI, KO PIEPRASA NO ZEMNIEKA…Bet vai tad šim procesam nav naudas??? IR JĀBŪT NAUDAI, JA GRIB KAUT KO ATŅEMT ZEMNIEKAM, SAMAKSĀJOT ATBILSTOŠU SUMMU!!!

  2. Man arii ir zeme ko grib atsavinaat, bet es prasiishu 100000€ jo vecvectèvs par vinju mira

  3. Man arii ir zeme ko grib atsavinaat, bet es prasiishu 100000€ jo vecvectèvs par vinju mira

  4. Kā Latvijā zeme var būt nevērtīgāka kā pārējā Eiropā ?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+