Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. janvāris, 2016
Drukāt

Robežsardzē Nīderlande

Foto - Nīderlandes valdībaFoto - Nīderlandes valdība

Nīderlandes premjerministrs Marks Rute (no labās) vakar sagaidīja Eiropas Komisiju un tās priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru pie Amsterdamas kuģniecības muzeja, kur notiks prezidentūras sanāksmes.

Šajās dienās Nīderlandes centrālās pilsētas ir ciemiņu pilnas. Te simboliskā un tradicionālā vizītē ieradusies gan Eiropas komisāru delegācija, gan starptautisku žurnālistu grupas, gan daudzi citi viesi, ar kuriem šajos sešos mēnešos par Eiropas Savienības (ES) prezidentūru atbildīgajiem nāksies sastapties regulāri.

Nīderlandei šī ir vienpadsmitā prezidentūra valsts vēsturē, taču, kā jau norādījis ne viens vien politikas vērotājs, diezin vai jebkad tai būs bijis jāpiedzīvo tik sarežģīts Eiropas vadības laiks. Bēgļu krīze, Grieķijas atkopšanās un finanšu, ekonomikas problēmas arī citur, terorisma draudi, attiecības ar Krieviju, tagad saspīlējums Persijas līcī, Lielbritānijas prasības par jaunām attiecībām un tam visam klāt arī paša bloka vienotība, kas pēdējā laikā izšķirošos jautājumos ir šūpojusies, – tik plašs un akmeņains ir Nīderlandes darba lauks.

 

Migrācijas krustugunīs

Prezidentūras prioritātes būs migrācija un starptautiskā drošība, arī inovācijas, jaunas darba vietas un spēcīgas eirozonas veidošana – šie ir galvenie darbības punkti, kurus iezīmējusi Nīderlandes valdība. “Esam reālisti,” tā gaidāmo raksturojis Nīderlandes premjerministrs Marks Rute.

Skaidrs, ka migrācija un stiprinātas ārējās robežas, lai nosargātu iekšējās – no pasēm brīvo Šengenu –, būs uzdevums numur viens. Pēdējā laikā vairāku valstu sabiedrības arvien asāk sāk nosliekties pret imigrāciju.

Asu uzplaiksnījumu patlaban piedzīvo līdz šim vis­atvērtākā Vācija. Sabiedrību sašūpojušas ziņas par masveidīgiem uzbrukumiem sievietēm Jaungada naktī Ķelnes centrālajā dzelzceļa stacijā, kur par vairāk nekā tūkstoš jaunu, agresīvu un dzērušu vīriešu upuriem kritušas vismaz 90 sievietes. Viņi grupās apstājuši nācējas, seksuāli uzmākušies, aplaupījuši, un ziņots arī par vienu izvarošanas gadījumu. Policijas vadība norādījusi, ka vīrieši ir arābu un Ziemeļ­āfrikas izcelsmes. Lai gan Vācijas varas iestādes lūgušas nejaukt noziedzniekus ar bēgļiem, kas Vācijā ieradušies no Sīrijas, lai glābtos no kara, sabiedrība ir sašutusi par notikušo un pieprasa tiešu Vācijas kancleres Angelas Merkeles atbildi. Te jāpiebilst, ka tieši šajās dienās Nīderlandē A. Merkelei piešķirta Rūzvelta fonda Četru brīvību medaļa, ko Vācijas līderei pasniegs arī par rīcību bēgļu krīzē. Arī pašā Nīderlandē visai strauji atdzimst eiroskepticisma vilnis, kura viens no veicinātājiem ir antiimigrācijas noskaņojums.

 

Britu prasības

Nīderlandei būs jāspēj būt arī vidutājai kādā ļoti kutelīgā, pašas ES iekšējā diskusijā, proti, par Lielbritānijas prasībām veidot jaunas attiecības ar bloku. Jau vēstīts, ka 2017. gadā Lielbritānija gatavojas rīkot referendumu, kurā tauta izlemtu, vai valstij jāpaliek ES sastāvā.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons cer tuvākajos mēnešos sarunās ar pārējo dalībvalstu vadītājiem panākt tādu vienošanos, ko būtu iespējams, tā sacīt, “pārdot” vēlētājiem līdz referendumam, lai galu galā sabiedrība tomēr izšķirtos par Apvienotās Karalistes palikšanu blokā.

Britiem ir iebildumi gan pret maksājumiem kopējā kasē, gan arī par Briseles ietekmi uz dažādiem nacionāla mēroga lēmumiem. Britu presi vēl krietni pirms Jaungada aplidoja Nīderlandes premjerministra Marka Rutes izteikumi, sakot, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības nogalinātu Londonu. Tik skarbi viņš raksturojis Lielbritānijas aiziešanas ietekmi uz valsts ekonomisko potenciālu un nozīmīgo Londonas finanšu centru.

 

Referendums par Ukrainu

Arī pašmājās Nīderlandi gaida politiski svarīgs brīdis. Aprīlī iedzīvotājiem jādodas pie tautas nobalsošanas urnām, lai izteiktu viedokli par to, vai ir atzīstams ES tirdzniecības līgums ar Ukrainu. Šādu tautas piekrišanu prasa Nīderlandes konstitūcija. Nīderlandes un Ukrainas attiecības īpašas dara 2014. gada 17. jūlija traģēdija, kad virs Austrum­ukrainas notrieca pasažieru lidmašīnu ar 298 cilvēkiem uz klāja, no kuriem 193 bija Nīderlandes pilsoņi. Notikušā izmeklēšana vēl turpinās, taču Nīderlandes ekspertu komisija līdz šim ir secinājusi un publiski paziņojusi, ka lidmašīnu ir notriekuši Kremļa atbalstītie prokrieviskie separātisti.

Eksperti secina, ka Nīderlandes politiķu un arī lielas sabiedrības daļas acis pēc šā notikuma ir atvērušās, lai saskatītu īsto Krievijas politiku un to, cik lielu nozīmi arī uz Eiropas Savienības dzīvi atstāj konflikts Ukrainā. Tomēr, kā tas varētu ietekmēt referenduma rezultātus, pagaidām ir grūti prognozēt, jo daļa sabiedrības ar balsojumu paudīs nevis attieksmi pret Ukrainu, bet atbalstu vai protestu pret konservatīvi liberālā Marka Rutes valdību.

 

Fakti

Nīderlandes sešu mēnešu prezidentūrai piešķirts 46 miljonu eiro budžets. To izmantos dažādu – gan politisku, gan kultūras – notikumu organizēšanai, sanāksmēm drošībai un policijai. Vēl 2004. gadā Nīderlande bija gatava tērēt 97 miljonus eiro.

Daļa naudas ietaupīta, paredzot tikai divas galvenās sanāksmju vietas galvaspilsētā Amsterdamā pretēji iepriekšējās reizes praksei, kad tikšanās bija plānotas 27 dažādās vietās.

Nīderlande saglabājusi 2004. gada prezidentūras logo.

Nīderlande šajā prezidentūrā fokusēsies tikai uz Eiropas līmenī darāmajiem darbiem, ārpus darbakārtības atstājot to, ko “dalībvalstis lieliski var atrisināt pašas”, proti, veselības aprūpi, izglītību, pensijas un nodokļus.

Prezidentūra ir īpaši aicinājusi žurnālistus un citus Amsterdamas viesus uz sanāksmēm ierasties ar sabiedrisko transportu, tādējādi rūpējoties par vidi.

 

Viedokļi

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni: “Nīderlandes prezidentūrai vajadzēs tikt galā ar sešiem ļoti grūtiem mēnešiem. Pasaule ir mainījusies. Tas laiks, kad Eiropas Savienība varēja sacīt, ka tā nekad iepriekš nav dzīvojusi tik drošā un augošā vidē, vairs nav realitāte. Arī pati Eiropas Savienība ir mainījusies. Dalība Eiropas Savienībā pati par sevi tagad ir citāda.”

 

Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents, bijušais Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans: “Šengenas slēgšanai būs kaskādes efekts, tas novedīs pie Eiropas integrācijas paralīzes visos tās aspektos un galu galā beigsies ar tik pēkšņu visas Eiropas Savienības sabrukšanu, kā savulaik 1989. gadā notika ar Berlīnes mūri.”

 

Nīderlandes Starptautisko attiecību institūta profesors Barends ter Hārs: “No politiskā viedokļa MH17 traģēdija radīja diezgan pamatīgas pārmaiņas mūsu domāšanā, tādēļ ka mums bija pārliecība, un es nesaku, ka tā tagad ir pilnībā zudusi, ka visas šīs problēmas ir ļoti tālu un uz Nīderlandi neattiecas. Taču tas, protams, ir diezgan naivs uzskats. Mēs domājām, ka pēc Otrā pasaules kara varam koncentrēties tikai uz ekonomiku un viss pārējais nav būtiski. Taču tagad mūs ārkārtīgi smagi skārusi šī atklāsme, ka patiesībā nekas nav tālu no mums un ka Ukraina ir tuvāk nekā Grieķija vai Somija.”

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+