Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. marts, 2015
Drukāt

Robežsardzei akūts cilvēku trūkums (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vērsīsies ar vēstuli pie Ministru prezidentes, lūdzot rast papildu finansējumu robežsardzei – darbinieku atlīdzībai un tehnisko iekārtu atjaunošanai.

Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars nav no tiem iestāžu vadītājiem, kas lielāko tiesu laika pavada sūdzamies par nepietiekamo valsts finansējumu. Šajos gados robežsargi iemanījušies iztikt ar tiem līdzekļiem, kas ir viņu rīcībā, un to, ko izdodas papildus iegūt no Eiropas fondiem vai starptautiskajiem partneriem. Vienlaikus darba efektivitātes rādītājos mūsu robežsargi neatpaliek no igauņu vai lietuviešu kolēģiem, kuri nodrošinājuma ziņā mūsējiem ir krietni priekšā. Tomēr nu jau situācija sāk rādīties riskanta, un par to ģenerālis Garbars vakar informēja Saeimas Aizsardzības komisijas deputātus.

“Robežas fiziskās apsardzības kapacitāte mums šobrīd ir nepietiekama. Mums akūti trūkst cilvēku un tuvākajos gados šo iztrūkumu nevarēsim kompensēt ar modernāku tehniku,” teica Garbars. Kopumā šim dienestam būtu nepieciešami vismaz 266 cilvēki. Šopavasar apmācībai Valsts robežsardzes skolā uzņemti 38 kandidāti, vēl viens iesaukums plānots rudenī, bet ierobežotā finansējuma dēļ tas nespēšot nosegt iztrūkumu. Valdība gan 2013. gadā apstiprinājusi “Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepciju”, bet finansējuma trūkuma dēļ tā praksē īsti nedarbojas. Pēdējos gados uzlabojas robežsargu devums cīņai ar kontrabandu, bet iespējas izmantot atalgojumu kā motivējošu faktoru samazinās, jo ēnu ekonomikas apkarotāji vairs netiek īpaši prēmēti.

Piesaistot ES fondus, robežsargiem izdevies iegādāties jaunus sauszemes transportlīdzekļus. Videonovērošanas un sensoru sistēma ir novecojusi (tā iegādāta vēl laikā, kad Latvija gatavojās iestāties Šengenas zonā), bet ar zināmām pūlēm to iespējams uzturēt darba kārtībā, lai tā pildītu vismaz minimālās funkcijas. Tehniskos līdzekļus robežsardze cer saņemt no ASV, kas paudušas gatavību palīdzēt Baltijas valstīm nostiprināt austrumu robežu. Pašlaik tiekot gatavots nepieciešamo tehnikas vienību saraksts.

Dienesta rīcībā ir arī četri helikopteri, kas pamatā tiek izmantoti uz Baltkrievijas robežas, lai novērstu kontrabandas ievešanu, izmetot to no valstī iebraucošiem vilcieniem. “Tas mums ir liels atspaids, bet laikus jāsāk domāt par viendzinēja helikoptera nomaiņu pret jaunākiem,” stāstīja robežsardzes priekšnieks. Arī avioparka atjaunošana paredzēta minētajā koncepcijā, bet budžeta finansējums tehnikas nomaiņai šobrīd nav piešķirts.

Toties Valsts robežsardze ir apņēmības pilna no 2016. līdz 2022. gadam apgūt vairāk nekā piecu miljonu eiro ES finansējumu austrumu robežas nostiprināšanai.

Arī daudz aprakstītajai robežjoslas labiekārtošanai pašlaik ir tikai politisks atbalsts. Proti – valsts ir atvēlējusi līdzekļus, lai apzinātu, cik liela daļa robežjoslas atrodas privātīpašnieku rokās, un sāktu gatavot atpirkšanas darījumus. Taču, par kādiem līdzekļiem lab­iekārtot šo teritoriju, joprojām nav skaidrs. Salīdzinājumam – Lietuva savu robežjoslu ne vien nolīdzinājusi, izcirtusi un izpļāvusi, bet pat sākusi aprīkot ar sētu un taciņu. Arī Igaunija, kas pat vēl nav pabeigusi visas robežlīguma formalitātes ar Krieviju, jau ir krietni priekšā Latvijai robežjoslas labiekārtošanā dabā. “Šis mums ir tāds bēdu stāsts. Ja nespēsim iet vienā solī ar Lietuvu un Igauniju, tad nelegālās imigrācijas spiediens uz Latvijas robežu palielināsies,” prognozēja Garbars.

Uzklausījuši robežsardzes priekšnieku, Aizsardzības komisijas deputāti nolēma vēstulē lūgt Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu rast papildu finansējumu robežsardzes vajadzībām. Vienlaikus gan no deputātu izteikumiem noprotams, ka lielas cerības uz papildu līdzekļiem šogad nevajadzētu lolot.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Nekas….drizuā melnādainie sargās Latvijas un ES robežas….

  2. Vai šis raksts domāts lai attaisnotu lielo sveštautiešu(psrs kolonistu) skaitu robežsardzē un arī muitā, DP?
    Jeb drīzāk , kā skaidrojums vēl lielākam to skaitam nākotnē(neies jau aicināt izbraukušos latviešus, piedāvājot piedienīgas algas, labāk baru svešo pieņemt par mazām algām, jo paši “piepelnīsies”)?

  3. Robežsardzes problēma ir tā, ka viņi ir zem iekšlietām un tātad tradicionāli ar sērīgu atalgojuma līmeni. Ir jāceļ robiņiem atalgojuma klases un arī jādod maksimālās algas, ko paredz MK noteikumi tiem, kas labi strādā. Visu cieņu Garbara kungam un arī iepriekšējam robiņu vadītājam, kolosāli vīri!

  4. plika dīda nevis karalis

  5. rietuma frontē bez izmaiņām!

  6. Tā arī nevar saprast izlasot šo rakstu, vai tā austrumu robeža vienreiz tiks sakartota?

  7. Lai izcirstu robežjoslu un ierīkotu sētu,jāpiesaista bezdarbnieki!

  8. Kas tad tur var strādat? Normali cilvēki nestrādās.ja ar kontrbandu nodarbojas valsts prokurori un virsprokurori,milzu apmēros, kurs galvu bāzīs cilpā?

  9. Bet latgaliešiem takš esot liels bezdarbs. Vai tad visi ir tik tizli, ka neder robežsardzei?

  10. Ja varas koridoros staigā nevis tautas pārstāvji, bet gan specdienestu vergi, tad grūti iet tādai valstij.

  11. Lūk, ko nozīmē, mazo zemnieku saimniecību likvidācija. Tas ir tas pats, kas ģimeņu un bērnu likvidācija. Bet nu mūsu “civilizētā” un”modernā” valsts var atskaitīties, ka tai toties ir PRAIDISTI. Varbūt liksiet viņus robežu sargāt??????

  12. robiņi arī nav svētie

  13. Visu krējumu uz robežas noslauc muitnieki, robiņiem jākar zobi vadzī. Un par tiem grašiem ko maksā tā saucamajā algā lai strādā eņģeļi

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+