Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. maijs, 2016
Drukāt

Robežsargs: Grieķijā ieceļojošie bēgļi ir metuši pār bortu bērnus un draudējuši sadurt laivas (5)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Ilustratīvs foto

Grieķijā ieceļojošie bēgļi, sastopoties ar robežsargiem, ir metuši pār bortu bērnus un draudējuši sadurt gumijas laivas, intervijā aģentūrai LETA atzina divi Latvijas robežsargi, kuri nesen atgriezās no Eiropas Savienības (ES) robežapsardzes aģentūras “Frontex” operācijas Grieķijā.

Hiosas salā dienējušais Latvijas robežsardzes kutera kapteinis Pēteris Zaķis pastāstīja, ka bēgļu mēģinājumi nokļūt Grieķijā bija ļoti intensīvi – reizēm Latvijas robežsardzes kutera apkalpe vienlaicīgi pamanījusi sešas laivas, taču citi operācijā iesaistītie kuģi vienlaicīgi bija pamanījuši pat desmit laivas.

Lielākā daļa patvēruma meklētāju, gaismai austot, uz Grieķiju devās nelielās gumijas laivās, taču bija gadījumi, kad bēgļi atradās kuteros, jahtās, zvejas kuģos. Satiksme uz Turcijas-Grieķijas robežas bija intensīva, tāpēc Latvijas robežsargiem nācās pārbaudīt gandrīz katru peldlīdzekli.

Populārākais un lētākais peldlīdzeklis bija gumijas laiva ar dzinēju. “Es kā jūrnieks secinu, ka šīs laivas bija ļoti nekvalitatīvas un tās nemaz nav paredzētas izmantot šādiem mērķiem. Domāju, ka pastāv pat speciāla industrija, kas šādas laivas ražo tieši cilvēku kontrabandai, jo pēc divām dienām, stāvot ūdenī, tās izlaida gaisu un laivas materiāls teju sadalījās. Neskatoties uz to, ka laivas nav paredzētas drošai kuģošanai, parasti tajās atradās 45 līdz 50 cilvēki,” uzsvēra Zaķis.

Pārsvarā laivās atradās dažāda vecuma vīrieši, vien piecas līdz desmit sievietes un pāris bērni. Iepriekšējās Latvijas robežsargu misijās novērots, ka robežu šķērsoja pārsvarā jauni vīrieši, taču tagad Eiropā cenšas iekļūt arī vecāki vīrieši un sievietes, kā arī jaunieši pat ar traumām, piemēram, lauztām ekstremitātēm, kuriem jau iepriekš sniegta medicīniskā palīdzība, norādīja Zaķis.

Zaķis norādīja, ka, iespējams, jau Turcijas pusē kontrabandisti bija bēgļus iepazīstinājuši ar nelielu instrukciju un parādījuši pietauvošanās punktu. Ja Latvijas robežsargi mēģināja novirzīt no klintīm un parādīt, ka jādodas uz ostas piestātni, jo tur viņus gaida varasiestādes, bēgļi protestēja tāpēc, ka viņiem esot norādītas citas pietauvošanās vietas.

“Tajā brīdī mēs šķērsojām ceļu un piespiedām ārvalstniekus doties vajadzīgā virzienā. Ņemot vērā, ka bēgļi nezināja, kā mēs rīkosimies un ko mēs ar viņiem darīsim, braucēji draudēja pārmest pār bortu dzinēju un bērnus vai arī sadurt laivu. Manā praksē ir bijuši incidenti ar sadurtām laivām, tāpat bērni ir tikuši mesti pāri laivas bortiem, tomēr bēgļi viņus uzreiz iecēla atpakaļ. Esmu pieredzējis tikai vienu traģisku gadījumu, kad, ņemot vērā saspiestību uz laivas, bēgļi acīmredzot sabradāja kādu mazuli,” uzsvēra kutera vadītājs.

Latvijas robežsargi centās bēgļus nomierināt un izskaidrot, ka robežsardzes kuteris ārkārtas situācijā spēs uzņemt vien pāris cilvēkus, pārējiem draudēs noslīkšana. Pēc šāda elementāra fakta pasniegšanas bēgļi parasti nomierinājās un ļāva savu laivu pavadīt līdz krastam.

Zaķa kolēģis Raimonds Garais, kurš Atēnās bija nacionālais pārstāvis “Frontex” starptautiskajā koordinācijas centrā un pārsvarā atbildēja par Valsts robežsardzes spēku koordināciju, kas iesaistīti “Frontex” kopējā operācijā, pastāstīja, ka operācijā tika aizturēti arī cilvēku pārvadātāji no Turcijas. Tie pārsvarā bija cilvēki, kuri bēgļus veda ar kuteriem vai jahtām.

Operācijā iesaistītajiem robežsargiem ir zināma naudas summa, ko bēgļi maksā kontrabandistiem, taču tā ir operatīva rakstura informācija, kas neesot izpaužama.

“Varu atklāt tikai to – jo lētāks un nedrošāks kuģošanas līdzeklis, jo zemāka samaksa. Gribi braukt jahtā ar komfortu, vairāk jāmaksā. Šis ir ļoti labi attīstīts bizness. Tas ir izcili izveidots tīkls, kuram ziņotāji ir abās robežas pusēs. Kontrabandisti ir pietiekami labi informēti par patruļu maršrutiem un laikiem. Tāpēc “Frontex” operācijā bieži maršruti un laiki tika mainīti. Šajā rūpalā iesaistītie ir labi informēti, kā jārīkojas, ja sastop robežsargus vai citus kuģošanas līdzekļus no Eiropas. Tāpat patvēruma meklētāji ir labi informēti, kas jādara un kur jāvēršas, ja krastā izdodas nokļūt, robežsargiem to nemanot,” pastāstīja Garais.

Abi Latvijas robežsargi operācijā piedalījās, pirms stājās spēkā līgums starp ES un Turciju par bēgļu sūtīšanu atpakaļ.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kauns ''robežsargiem" Atbildēt

    Robežsargiem ir jādara savs tiešais darbs – jāsargā robeža lai tā netiktu pārkāpta. Ja pēc brīdinājuma netuvoties robežai noziedznieki-robežpārkāpēji neklausa tad ir jāraida brīdinājuma šāvieni gaisā, ja arī pēc tam neklausa un šķērso robežu tad šaujamieroči jāpielieto noziedznieku-robežpārkāpēju dzīvības izbeigšanai. Nedīgst ielaist ES teritorijā mežonīgus radījumus kas nepakļaujas likumiem un amatpersonām. Savukārt kas nespēj nosargāt robežu un bez cīņas gļēvi nepielietojot šaujamieročus ielaiž ES teritorijā iebrucējus nav robežsarga vārda cienīgi bet ir dēvējami par cilvēku kontrabandistiem un valsts nodevējiem.

  2. Cik tādiem subjektiem ir jābūt stulbiem,lai slīcinātu savus bērnus, nedomāju, ka viņi ir pelnījuši līdzjūtību.

  3. lai dur un lai nebrīnās, kad aizies pa topi!

  4. Vai šantāža iet cauri ? Laikam un kur drošiba ES ? laikam tas kantoris sāk pūt…

    • Ja jau paši savējos bērnus slīcina,tad tādus neliešus pašus arī atstāt tajās laivās ,lai dur līdz vemšanai,nezvēri ne cilvēki.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+