Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. septembris, 2016
Drukāt

Robežtelpa: No randu pļavām līdz Ziemeļlivonijai

1. Ar seno lībiešu kultūru zemdegās

1no3
Jānis, Indra un Krista Runči uz mola jūrā, kam viena pusē Latvija, bet otrā – jau Igaunija. Foto - Timurs SubhankulovsJānis, Indra un Krista Runči uz mola jūrā, kam viena pusē Latvija, bet otrā – jau Igaunija. Foto - Timurs Subhankulovs

Savā devītajā reportāžu sērijas “Robežtelpa” izbraukumā “Kultūrzīmes” devās uz Salacgrīvas novada Ainažiem un Alojas novada Staiceles pilsētu un pagastu. Tiem kopīgais ir tuvums Rīgai un profesionālās kultūras vieglāka pieejamība, robeža ar Igauniju un līdz ar to arī kultūras sakari ar kaimiņvalsti, kā arī tas, ka šajā teritorijā kādreiz dzīvojuši lībieši. Kaut kas, varbūt tikai zemdegās, no senās lībiešu kultūras ir pārmantots līdz mūsdienām.

… Kādreiz pie mazas upītes, purvainu mežu ieskauts, atradās sens lībiešu zvejnieku ciems. Tas bija tik vientuļš, ka lībiešu zvejnieki savā valodā tā arī to nosauca – Ainagi (Vientuļais). Vēlāk to sāka saukt arī par Ainažiem. Līdz pat Pērnavas rajona Hēdēmestei te savulaik atradās lībiešu apdzīvots apgabals – tā dēvētā Ziemeļlivonija. Ainaži laikam ir vienīgā vieta Latvijā, kas mūsu valstī nokļuva balsošanas ceļā. 1919. gadā Latvija un Igaunija sāka robežu nospraušanu un bija nepieciešams izlemt Ainažu likteni. Tika sarīkota balsošana, kas notika ar zemes īpašuma tiesībām, kuras bija 118 latviešiem un 67 igauņiem. Latvijai par labu tika nodota 101 balss, Igaunijai – 50, bet 34 balsotāji atturējās. Kad balsošana bija notikusi un balsis saskaitītas, tika novilkta robežlīnija kartē. Tā Ainaži palika Latvijā. Un 1926. gada 27. jūlijā Ainažiem piešķīra pilsētas statusu. Staicelē ir muzejs Pivālind, kas tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē – svētais putns, svētelis… Lībiešu kultūras vēstures liecību glabātājs.

  1. Ar seno lībiešu kultūru zemdegās
  2. Ainaži: lepnums Ziemeļlivonijas festivāls, bet vien 80 bērnu
  3. Staicele: profesionāļi un vietējie

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+