Mobilā versija
Brīdinājums +12.2°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
21. novembris, 2016
Drukāt

Robežtelpa: Riekstiņiem Neretā labāk nekā Īrijā (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ina un Jānis Riekstiņi pie savām mājām iekārtojuši visiem atvērtu parku. Arī ziemā var sajust dārza košumaugu elpu.

DOSJĒ

Lasa: žurnālu "Medības"

Skatās: LNT ziņas, "Panorāmu"

Klausās: Radio 1

Vaļasprieks: medības

Neretas pašvaldības sociālās aprūpes centra vadītājai INAI RIEKSTIŅAI saknes Neretā no mātes puses ir jau n-tajā paaudzē. Viņas vīra JĀŅA RIEKSTIŅA vecāki nāk no Ērberģes. Te Neretā viņi kā ģimene jau kopā 34 gadus, abi beiguši Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu, tepat dzimuši abu nu jau pieaugušie bērni Edgars un Aga­te. Visiem četriem ir tuvas radošas izpausmes amatieru mākslā, bet savulaik akordeonu spēlējuši arī Inas tētis un mamma, bet māsa pieprot ģitāru. Inas vīratēvs – arī Jānis Riekstiņš – savulaik bijis viens no Neretas novada pūtēju orķestra dalībniekiem. Meita Agate dejojusi “Sēļos” un dziedājusi vidusskolas ansamblī, savukārt Edgars, mācoties Cēsu arodvidusskolā, darbojies tās ansamblī. Kad Neretas vidusskolai apritēja 80 gadi, uz skatuves bijuši visi kādreizējie amatieri un īpašā priekšnesumā tēvi dejojuši ar meitām.

Inas Riekstiņas sirdslieta ir vokālais ansamblis “Kadence”, kuram nu jau vairāk nekā 25 gadi un kurā dzied desmit dāmas no Neretas un Pilskalnes. Viņas izceļas ar saviem skaistajiem linu tērpiem, kā arī to, ka dziesmas tieši viņām aranžē ansambļa vadītāja Ginta Meņģele un neretietis, kordiriģents Edgars Linde, kura tēvam dzimtās mājas šaipusē. Daudz dziesmu viņas sameklē arī pašas – gan nopietnas, gan jautras. Starp citu, “Kadence” piedalās arī šlāgeraptaujā un sapņo par braucienu uz Kopenhāgenu.

Nesen dāmas aicinātas uz latviešu svētkiem Īrijā, ko rīkoja Neretā dzimusī kordiriģente Ingūna Grietiņa, kuras mamma joprojām dzied “Kadencē”. No Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu iegūt nav izdevies, taču atsaukušies vietējie uzņēmumi un pašvaldība, bet lidmašīnas biļetes pirkušas pašas. “Mums bija ļoti daudz interesantu sarunu ar Īrijas latviešiem,” stāsta Ina Riekstiņa, “ne viens vien teica – sakārtojiet Latviju, un mēs brauksim mājās. Bet man šķiet, ka Latviju var sakārtot, tikai šeit dzīvojot. Jā, tur nopelna daudz, taču vairāk jāmaksā arī kaut vai par dzīvošanu. Mēs, kas dzīvojam savā zemē, esam tikai ieguvēji. Vasaras rītā pamostos, skatos – riteņbraucējs piestājis pie mūsu dīķa ar sarkanajām ūdensrozēm un ēd brokastu sviestmaizi, un… jūtos gandarīta,” stāsta Ina Riekstiņa. Bet sarkanās ūdensrozes ieraudzītas un izraktas ceļā uz Lietuvu kādā pie vecas muižas barona izveidotā dīķī…

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Nu ,ja . Sociālajā centrā pats paēdis un ģimene.Īrijā tā nevarētu gan. Čiept visu kas iepatīkas arī nav solīdi.tas par tām ūdensrozēm. Lai jau priecājas vismaz savā privātdīkītī.

  2. prom, prom, prom... Atbildēt

    Un ko tad cienītie laulātie būtu spējīgi Īrijā darīt? Viņiem ir kāda šajā valstī pieprasīta un labi apmaksāta profesija? Viņiem ir angļu valodas zināšanas? Viņiem vispār kāds dos darbu?
    Milzīgi gudrs katrs,kas pabijis Īrijā uz dažām dienām, izteikties par savā iespējām tur… Nekādu jums iespēju, cienītie! Sēdiet savā Neretā un aizveriet actiņas,kad sapņojiet!

    • prom prom: taa jau ir kartiga latvieša skaudība, ka pašam/ai ir tikai angłu valodas zināšanas un jābrauc uz Īriju strādāt vistu fermā. tikmēr te LV ir cilvēkiem labi atmaksāts darba , tur pat , dzīves vietā un nav jārunā svešā mēlē un jājūtās kā imigrantam 😉 tā kā laimīgu tacińu , veiksmi Īrijā 😁

    • Šīs sievietes viedoklis ir pareizs. Ja tev nepietika prātiņa LV sev nodrošināt labu izglītību, tad jau esi gaidīts plašajās Īrijas vistu fermās ar atplestām rokām. Katrs pats ir savas laimes kalējs, cits par spīti izkals savu laimi šeit, bet kādam citam nepietiks spēka un aizliksies uz ārzemēm dzīvot un noķengāt savu dzimteni, tikai jautājums, kāpēc kad saslimstiet pa taisno brauciet uz Lv ārstēties?

      • Taa jau nu gluzhi nav ka visi aizbrauc tikai uz Iriju un tikai strada fermas. Ir ari cilveki kuri ir aizbraukusi un iekartojusies un strada pilnigi pieklajigu darbu. Es pati esmu Neretiete un zinu ka taja miesta nav ko jauniem cilvekiem darit ja nu vienigi ka pashi Riekstini saka ir savas majas un labs darbs, un vecaku atblasts, bet diemzel man no taa visa neka nebija un nacas cinities pashai saviem spekiem. Pati nu jau 11 gadus nedzivoju Latvija un man nemaz nepietrukst Latvijas. Esmu loti veiksmigi iedzivojusies Islande un man sheit nu jau ir gimene un sava vieta ko saucu par majam.

    • konkreetajai kundziitei, iirijaa un veel arii darbu ?! darbs iirijaa pieprasa subordinaacijas ieveeroshanu, kaa arii – elementaaru mutes tureeshanu, kas shai “gadiijumaa” atgaadina neiespeejamo misiju. 🙂

      • Atļaujiet nepiekrist…Es jau 7 gadus kā nedzīvoju Latvijā…esmu gan Anglijā…Man ir patstāvīgs,labi apmaksāts darbs lielā Loģistikas Kompanijā.
        Stradāju plecu pie pleca ar angļiem kā līdzīgs ar līdzīgu..Nekad nav nacies dzirdēt nekā nosodoša vai pazemojoša.
        Ja man ir kas sakāms..mierīgi pieeju pie menedzera un risinam problēmu…
        Viss ir atkarīgs no mums pašiem un no mūsu vēlēsanās stradāt un dzīvot normalu dzīvi.

Atkal izsalcis pēc dziesmām (1)"Neesmu mūziķis, bet vienkārši cilvēks, kuru interesē visādas radošas izpausmes," saka mūziķis JĀNIS ŠIPKĒVICS
Draugiem Facebook Twitter Google+