Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. septembris, 2016
Drukāt

Robežtelpa: Runču dzimta mīt no muižas izpirktā vecvectēva mājā

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Jānis, Indra un Krista Runči uz mola jūrā, kam viena pusē Latvija, bet otrā – jau Igaunija.

DOSJĒ

Lasa: žurnāls "Kas Jauns", "Delfi", "Dari Pats".

Klausās: "Radio Skonto".

Skatās: TV3, LNT.

Vaļasprieks: dārgais hobijs zvejniecība. Dzīvesbiedrei: adīšana.

Ainažnieks paaudzēs JĀNIS RUNCIS var būt lepns, ka vecvectēva reiz no muižas atpirktā māja labi saglabāta un Ainažu pilsētvidē izskatās reizē senlaicīgi un moderni. Tagad tās ir viņa tēva mājas, kur pagalmā pārņem mātes kopto puķu aromāts un pie koka šķūnīša kā akcents karājas, kā šai pusē saka, lieši jeb tīkli. Dzīvesbiedre INDRA, kura tepat, Ainažos, strādā bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā par audzinātāju, ieprecēta no Korģenes, maza tagad gandrīz pamesta miestiņa. Runču ģimene ir viena no tām ar stiprām un dziļām saknēm apveltītajām, kas laimi nemeklē pasaulē, bet tepat.

Dzīvojot pie jūras, Jānim, kā teic viņš pats, esot padārgs hobijs – zveja. Tikai pieciem procentiem Latvijā bijusi atļauta pašpatēriņa zveja. Pēc reformām pašpatēriņa zvejniekiem nācies reģistrēties par komersantiem. Un tā nu Jānis kļuvis par komerczvejnieku. Pavasarī – vimbas, vasarā butes, vēlāk asari… Rudenī vīri iet uz lašiem, bet to praktiski vairs nav. Interesanti, spriež Jānis – rudenī uz nārsta laiku lašiem Latvijā ir liegums, bet Igaunijā tāda nav. Igauņi pa nārsta laiku ķer krietnus lomus. Un zivis jau nesaprot, ka Latvijas pusē nārstot būtu drošāk. Jāņa vectēvs un vecvectēvs bijuši kalēji, un arī pašam līdzīga nodarbe – Jānim pieder savs autoserviss, kur viņš strādā kopā ar paša izskolotu palīgu. Nelaime tā, ka cilvēkus ar prasmīgām rokām te nemaz nav tik viegli atrast, lai kādu algu arī maksātu, viņš spriež. Vēl Jānim uzticēti arī Ainažu kultūras nama saimnieka pienākumi. Vecākais dēls Alvis, kuram drīz būs septiņpadsmit, mācās Priekuļu tehnikumā un dienās būs automehāniķis. Jaunākā meita Krista, kurai šogad paliks astoņi, septembrī sāka iet 2. klasē K. Valdemāra Ainažu pamatskolā un šogad mūzikas skolā sāks apgūt klavieres. Pedagogi uz Ainažiem lielākoties brauc no Salacgrīvas. “Ainažos ir forši, vectēva māja ar dārzu, jūra…” teic mazā Krista.

Kad Indra sākusi piedalīties deju kolektīvā “Salacgrīva”, viņai pievienojies arī dzīvesbiedrs. Taču nu vairs nav īsti laika, viņa piebilst. Toties viņi apmeklē izstādes un visus citus pasākumus Ainažu parkā un kultūras namā. Iecienītākie ir pilsētas svētki ap Jāņiem un starptautiskie Ziemeļlivonijas svētki. Tāpat katru gadu ģimene dodas uz Cēsu pilsētas svētkiem, savukārt Rīgā patīk festivāls “Staro Rīga”. “Varbūt vecākiem ļaudīm būtiski, lai pagasts organizētu autobusu, bet mana gadagājuma cilvēkiem nokļūt Rīgā problēmu nav,” piebilst Jānis.

Un, protams, ģimenes kultūras kartē kā tradīcija iekļauts arī Salacgrīvu kā ļoti populāru vietu padarījušais festivāls “Positivus”, ko Runču ģimene apmeklējusi gandrīz kopš tā sākuma. Taču festivāls paliek arvien švakāks, teic Indra. “Taču uz Aināra Mielava koncertu vien bija vērts aizbraukt,” iebilst Jānis.

Ainažos vislabāk skan “Radio Skonto” un “Radio Tev”. Taču ar virszemes televīziju problēma sena. No Igaunijas pienāk gandrīz stiprāki signāli, pasmej Jānis. Varbūt tādēļ, ka Ainažiem kaimiņos draudzīgā Igaunija, neviens valstī tā īpaši nesatraucas par ne pārāk kvalitatīvo virszemes televīziju šaipusē.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+