Ainažu Jūrskolas muzejā godina Krišjāņa Valdemāra piemiņu.
Ainažu Jūrskolas muzejā godina Krišjāņa Valdemāra piemiņu.
Foto – Timurs Subhankulovs

ROBEŽTELPA: Staicelē joprojām brauc pa “Kontrabandistu taku” 0

Devītajā reportāžu sērijas “Robežtelpa” izbraukumā “Kultūrzīmes” devās uz Salacgrīvas novada Ainažiem un Alojas novada Staiceles pilsētu un pagastu. Tiem kopīgais ir tuvums Rīgai un līdz ar to arī profesionālās kultūras vieglāka pieejamība. Robeža ar Igauniju un līdz ar to arī kultūras sakari ar kaimiņvalsti. Un vēl tas, ka šajā teritorijā kādreiz dzīvojuši lībieši. Kaut kas, varbūt tikai zemdegās no senās lībiešu kultūras ir pārmantots līdz mūsdienām.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

… Kādreiz pie mazas upītes, purvainu mežu ieskauts, atradās sens lībiešu zvejnieku ciems. Tas bija tik vientuļš, ka lībiešu zvejnieki savā valodā tā arī to nosauca – Ainagi (Vientuļais). Vēlāk to sāka saukt arī par Ainažiem. Līdz pat Pērnavas rajona Hedeemestei te savulaik atradās lībiešu apdzīvots apgabals, tā dēvētā Ziemeļlivonija.

Ainaži laikam ir vienīgā vieta Latvijā, kas mūsu valstī nokļuva balsošanas ceļā. 1919. gadā Latvija un Igaunija sāka robežu nospraušanu, un bija nepieciešams izlemt Ainažu likteni. Tika sarīkota balsošana, kas notika ar zemes īpašuma tiesībām, kuras bija 118 latviešiem un 67 igauņiem. Latvijai par labu tika nodota 101 balss, Igaunijai – 50, bet 34 balsotāji atturējās. Kad balsošana bija notikusi un balsis saskaitītas, tika novilkta robežlīnija kartē. Tā Ainaži palika Latvijā. Un 1926. gada 27. jūlijā Ainažiem piešķīra pilsētas statusu. Staicelē ir muzejs “Pivālind”, kas tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē svētais putns, svētelis, lībiešu kultūras vēstures liecību glabātājs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ainažu kultūras nams vienmēr lepojies ar bagātām tradīcijām. Deju kolektīvs nupat bijis Ungārijā, jauktais koris “Krasts” devies deviņu dienu koncerttūrē uz Gruziju, turklāt jaunos koncerttērpos. Trīsdesmit procentus izmaksu sedza pašvaldība. Diemžēl turpmāk tā tik dāsna vairs nebūšot.

Staicelē bibliotēku apmeklē 24% staiceliešu, kas ir vidējā Latvijas līmenī. Taču tuvākie grāmatu veikali atrodas Limbažos un Valmierā, kur, ieraugot plauktos izliktos izdevumus, pārņemot sajūta, it kā katra grāmata būtu vesta pa vienai automašīnā vai pat lidmašīnā – tik ļoti cenas atšķiras no grāmatu vērtības bāzē.

Kādu kultūras gaisu elpo Ainažos un Staicelē un kas īsti ir “Kontrabadistu taka” – par to lasiet 20. septembrī “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.