Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. marts, 2014
Drukāt

Robežu pārbīdīt nav tik vienkārši (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mana un kaimiņa zeme robežojas ar simtgadīgu egļu rindas stādījumu. Kupicas ir abos rindas galos, nostiprinātas ar metāla caurulēm, iezīmētas arī zemes robežu plānos. Robežas ar kaimiņiem ir saskaņotas un parakstītas 1995. gadā, kad tās ierādīja dabā. Mana zeme ir instrumentāli uzmērīta, kaimiņam – ne. Tagad viņa uzaicinātais mērnieks apgalvo, ka man robeža ierādīta pa egļu rindas vidu, grib mainīt manas kadastrāli uzmērītās un 2002. gadā zemesgrāmatā nostiprinātās robežas, jo esot robežu pārklājums – vienā rindas galā par 62 cm (vēlāk teica, ka par 20 cm). Kupicu egļu rindas otrā galā mērnieks grib likvidēt un pārcelt uz manā pļavā atrasta parasta laukakmeņa. Līdz ar to tiktu mainīta abu manu zemes gabalu konfigurācija, robežas un pat mantotās zemes lielums. Žogs tad atrastos mūsu pusē, bet egles – kaimiņa zemē. Uz kokiem nepretendēju, taču tās apdraud mūsu māju, kas atrodas nepilnu 5 m attālumā. Piedāvāju kaimiņam risinājumu – lai nozāģē egles un patur sev, bet es iestādīšu tūju dzīvžogu, lai mūsu dārzā nenāktu kaimiņa vistas un suņi, taču kompromisu neizdevās atrast.
Kā var konstatēt tik mazu starpību, ja kaimiņa zemē vispār nav nekādu mērījumu koordinātu? Kas par mērījumu precizitāti teikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 4. pielikumā? Vai mērnieks vispār drīkst tā rīkoties? 
Dzintra B. Bauskas novadā

Nē, mērnieks tā rīkoties nedrīkst. Valsts zemes dienesta Zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne paskaidroja, ka robežas nevar pārcelt pēc mērnieka ieskata. Kad zemi instrumentāli uzmērīja, robežzīmes bija jāierok mērnieka klātbūtnē. Lauku apvidos veido kupicas – aprakumus ap robežzīmi.

Ja ir veikta instrumentālā zemes uzmērīšana, mērnieks par kupicu atrašanās vietas pareizību var pārliecināties, veicot kontrolmērījumus. Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 4. pielikumā “Zemes kadastrālās uzmērīšanas mērījumu precizitātes rādījumi” ir norādītas pieļaujamās atšķirības, nosakot robežpunktu koordinātas un uzmērot platības (sk. tabulas).

Atkārtoti nosakot robežzīmju koordinātas, pilsētās robežzīmes faktiskā atrašanās vieta dabā no zemes robežu plānā norādītās var atšķirties par 12 cm, ciemos – par 20 cm, lauku apvidū – par 40 cm (sk. 2. tabulu). Tātad, ja mērnieks konstatējis, ka egļu rindas vienā galā robežzīme ir par 20 cm tuvāk vai tālāk, nekā tā noteikta un iezīmēta robežu plānā, šāda atšķirība ir pieļaujama, kaimiņam par to pretenziju nevar būt un robežzīme nav jāpārvieto.

Arī otru robežzīmi mērnieks pēc saviem ieskatiem nedrīkst pārcelt uz pļavu. Minētajos MK noteikumos skaidri pateikts, kā jārīkojas gadījumos, ja tiek konstatēta robežu neatbilstība. Mērniekam jāsagatavo atbilstīgs atzinums (tā paraugs dots noteikumu 5. pielikumā), norādot, kādēļ neatbilstība radusies, un jāaicina to novērst gan jums, gan jūsu kaimiņam, kuram tiks veikta robežu uzmērīšana. Tātad, ja mērnieks uzskata, ka kļūda pieļauta, instrumentāli uzmērot jūsu zemes gabalu, viņam tas jāpierāda! Tikpat labi kļūda varēja rasties, uzmērot kaimiņa zemes gabalu. Uzaicinājumam jāpievieno atzinums par robežas neatbilstību, ar kuru var iepazīties abas puses. Mērniekam jāsagatavo arī akts par robežu neatbilstības novēršanu (tā paraugs dots noteikumu 9. pielikumā). Ja jūs šo aktu neparakstīsiet vai neieradīsieties uz robežas neatbilstības novēršanu, mērnieks sastādīs darba pārtraukšanas aktu un tas nozīmēs, ka tiek uzsākts robežu strīds.

Tātad, kamēr jums nav nosūtīts atzinums par konstatēto robežu neatbilstību, kaimiņa noalgotajam mērniekam nav nekādu tiesību pārcelt robežzīmi. Turklāt ne kaimiņam, ne viņa mērniekam nav tiesību pieprasīt, lai jūs viņu iebildumiem bez ierunām piekristu.

robezas1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

robezas2

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. ATKAL CENZURA

  2. vai nu “gudrs” kaimiņš,vai dumjš mērnieks! Neizslēgt arī eiro vērtību kādā kabatā! Tā-no pieredzes!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+