Rīgas Tehniskās universitātes doktorants Armands Šenfelds stāsta, ka RTU ir Eiropā pirmā universitāte, kuras īpašumā ir šāds inovatīvs robota prototips.
Rīgas Tehniskās universitātes doktorants Armands Šenfelds stāsta, ka RTU ir Eiropā pirmā universitāte, kuras īpašumā ir šāds inovatīvs robota prototips.
Foto – Karīna Miezāja

RTU zinātnieki rada unikālu sistēmu enerģijas taupīšanai 5

“Drošības apsvērumu dēļ mēs tam parasti klāt neejam. Vadām ar tālvadības pulti no attāluma,” saka RTU doktorants Armands Šenfelds, kad lūdzam viņam interesantas avīžbildes dēļ pieiet tuvāk robotam, kas stāv Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta laboratorijā. Robots aizņem pusi telpas un atgādina aizgaldā ieslēgtu dinozauru, jo atrodas aiz sētas. RTU zinātniekiem tas lieti noderējis, lai izstrādātu pasaulē unikālu līdzstrāvas elektroapgādes sistēmu. Tā ir energoefektīva un ražošanas uzņēmumiem varētu ļaut ietaupīt līdz pat 25 procentiem elektroenerģijas. Armands ir viens no šī atklājuma autoriem un pētījuma laikā noskaidroto viņš atspoguļos savā doktora disertācijā. Jāpiebilst, ka RTU ir Eiropā pirmā universitāte, kuras īpašumā ir šāds inovatīvs robota prototips. Latvijā dzirdēts daudz sūrošanās par to, ka pašmāju zinātne neesot gana augstā līmenī, ka mūsu zinātnieki neprotot sadarboties ar citvalstu pētniekiem un uzņēmējiem, kā arī piesaistīt ārvalstu finansējumu. RTU institūtā paveiktais pierāda, ka ne vienmēr šīs žēlabas atbilst patiesībai.

Reklāma
Reklāma

Nežēlojas, bet sadarbojas

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Minētajā pētījumā “AREUS – Automatizācija un robotika Eiropas ilgtspējīgai ražošanai” RTU institūts sadarbojas ar Vācijas auto ražošanas uzņēmumu “Daimler AG”, kas ražo “Mercedes-Benz” automašīnas. Sadarbības projektā iesaistīts arī liels robotu ražošanas uzņēmums “Kuka”, jo tieši tā ražotos robotus automašīnu ražošanā izmanto “Daimler AG”. Pētījumam nepieciešamo finansējumu – sešus miljonus eiro – pārsvarā piešķīrusi Eiropas Savienība. RTU pētniekiem 
līdzfinansējums nodrošināts arī no Latvijas valsts budžeta. Kopumā projektā iesaistīti desmit partneri no sešām Eiropas valstīm – Latvijas, Itālijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas.

Armands atzīst: RTU starptautiskajā projektā varēja iekļauties tāpēc, ka jau iepriekš bija nodibināti sakari ar “Daimler AG” – RTU studenti braukuši turp praksē, jau iepriekš īstenoti arī kopīgi sadarbības projekti. Piemēram, RTU doktors Dāvis Meike tieši šajā rūpnīcā izstrādāja savu doktora darbu un jau pievērsās energoefektivitātes tēmai. Armands tikmēr mācījās maģistrantūrā Āhenes Tehniskajā universitātē Vācijā. Puiši kontaktējās un apsprieda profesionālas lietas, rezultātā arī Armands sācis sadarboties ar “Daimler AG”, turklāt to veicinājušas arī viņa labās vācu valodas zināšanas. “Domāju, ka latvieši ir spējīgi strādāt starptautiskā līmenī. Ar vāciešiem sadarbība var izvērsties sevišķi veiksmīga, jo mums ir līdzīga mentalitāte un attieksme pret darbu,” spriež jaunais zinātnieks. “Pateicoties šim projektam, esam paaugstinājuši savu tehnisko līmeni un uz jauno zināšanu un iekārtu bāzes varēsim piedalīties arī citos projektos.” Lai celtu Latvijas zinātnes prestižu, svarīgi ir nevis pasīvi sēdēt un žēloties, bet gan stāstīt par to, kas ir izdevies, teic jaunais pētnieks.

Uzlabo robotus

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tik liels automobiļu ražotājs kā “Daimler AG” savā darbībā izmanto ļoti daudz elektroenerģijas,” pētījuma būtību skaidro Armands. “Ražošana ir ļoti robotizēta, rūpnīcā ir tūkstošiem robotu. Līdz šim, būvējot šādus robotus, uzsvars bija uz to darbības ātrumu un veiktspēju, jo ir svarīgi, lai robots darbu paveiktu maksimāli ātri un kvalitatīvi. Enerģijas efektivitātes faktoram līdz šim nebija pievērsta uzmanība.” Cik daudz enerģijas robots patērē, nav iespējams viennozīmīgi pateikt. “Daimler AG” izmanto 
daudzfunkcionālus robotus, un patēriņš atkarīgs no tā, ko tieši robotam liek darīt. Taču robots spēj ne tikai patērēt enerģiju – kad tā kustība bremzējas, tas spēj enerģiju arī ražot, taču šī robotu spēja līdz šim nav izmantota. RTU zinātnieku izveidotais līdzstrāvas tīkls ļaus robotiem izmantot arī pašu radīto enerģiju un pat nodot to citiem robotiem vai uzkrāt to baterijās. Armands un viņa kolēģi radījuši arī elektroenerģijas pārveidotāju, kas līdzstrāvu pārveido maiņstrāvā. Turklāt RTU pētnieku radītā sistēma ļaus robotu “barošanā” izmantot arī saules enerģiju.

Uzņēmums “Kuka” jau saražojis piecus robotu prototipus, kuri spēj izmantot un nodot pašu ražoto enerģiju. Viens no šiem robotiem tad arī nonācis RTU. Taču – ko darīt, ja, lai attīstītu sistēmu, kurā roboti dalās ar enerģiju, ar vienu robotu nepietiek, bet vairāk iegūt šobrīd nav iespējams, jo šāds robots maksā virs 40 000 eiro? RTU jaunie pētnieki izveidoja vairākus robotu aizstājējus – elektromotorus, jo tieši tie taču patērē un rada enerģiju. Šie motori tiek smalki saukti par robotu enerģijas emulatoru. Nākotnē tos varēs izmantot arī citos pētījumos.

“Daimler AG” ir eksperimentālās ražošanas cehs, kurā pētnieki var izmēģināt savus atklājumus, taču plānots, ka nākotnē uzņēmums daļu savas fabrikas pārbūvēs tā, lai ražošanā varētu izmantot RTU pētnieku atklājumus. Jau septembrī rūpnīcā darbosies četri pārveidotie roboti. Savukārt pētījumos izmantotais robots paliks tepat Latvijā. Pētnieki plāno to izmantot, lai noskaidrotu, kā roboti var noderēt salīdzinoši mazos uzņēmumos, kādi pārsvarā ir Latvijā. Tad zinātnieki varēs ieteikt arī Latvijas uzņēmējiem, kā veiksmīgāk izmantot šādas iekārtas. “Turklāt, ja uzņēmēji iegādāsies robotus ražošanai, mums būs zināšanas, kā tos integrēt ražošanā pēc iespējas energoefektīvāk,” piebilst Armands.

Katram savu spēkstaciju!

Kā Armands savulaik nonāca līdz energozinātnei? Viņš mācījies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Tur iepatikusies fizika un matemātika. “Skolas vide ir tāda, ka šie priekšmeti iepatīkas. Skolēni tur zaudē bailes no fizikas un matemātikas,” atceras Armands. “Sākumā gan grasījos studēt ekonomiku, bet pēc tam sapratu – elektroenerģija ir bijusi aktuāla pēdējos simt gadus un vismaz tikpat ilgi vēl tāda būs.” Viņš teic: elektroenerģijas ražošana un izmantošana nemitīgi mainās. Piemēram, Vācijā, kur plaši tiek izmantoti saules paneļi vai vēja ģeneratori, daudzas mājsaimniecības jau pašas ir kā mazas spēkstacijas. Bet zinātniekiem paveras jauna niša pētījumiem: kā šo mājās ražoto elektrību uzkrāt, vadīt un patērēt pēc iespējas efektīvāk.

Reklāma
Reklāma

“Pēc maģistra studijām man bija labas iespējas atrast darbu ārvalstīs kādā ražošanas uzņēmumā, tomēr nolēmu paraudzīties uz savu dzīvi ilgtermiņā. Tā veiksmīgi sanāca, ka man piedāvāja darbu šajā pētniecības projektā. Sapratu, ka gribu palīdzēt attīstīties savai universitātei, netērēt savus resursus ārvalstīs. Gribējās arī atgriezties mājās,” teic Armands, vaicāts, kādēļ pēc studijām ārzemēs atgriezies RTU.

Pētnieka atalgojums šobrīd esot atbilstošs Latvijas apstākļiem. Tajā pašā laikā Armands atzīst: industrijā varētu nopelnīt vairāk, tāpēc zinātnē biežāk strādā cilvēki, kam tā ir sirdslieta, un atalgojums nav vienīgais nosacījums karjeras izvēlei. Tomēr projekti sākas un beidzas, tāpēc būtu svarīgi, lai valsts arī piešķirtu pietiekamu bāzes finansējumu un turklāt tā nosacījumi ik gadu būtiski nemainītos.