K. Morberga stipendiāte Elza Liniņa nebaidās no grūtām studijām, ja vien ir interesanti 1
Novembrī Latvijas Universitātes (LU) fonds, kā ik gadu, piešķīra dižmecenāta Kristapa Morberga stipendijas, kas paredzētas visizcilākajiem studentiem – tādiem, kam ir labi panākumi studijās, kas ir sabiedriski aktīvi un talantīgi.
Viena no 14 stipendiātiem ir LU Fizikas un matemātikas fakultātes 3. kursa studente Elza Liniņa, kura ne tikai pati veiksmīgi studē, bet arī popularizē fiziku.
Sākotnēji Elza plānoja doties studēt ķīmiju, taču nevarēja izlemt, kurā augstskolā to darīt. Pavīdēja arī doma par medicīnas studijām, taču draugi “reklamēja” fizikas studijas LU. “Jau iepriekš biju domājusi, ka varētu studēt ķīmiju un pēc tam fiziku, jo vēlējos būt abu šo nozaru krustpunktā. Nolēmu vispirms tomēr studēt fiziku,” atceras Elza. Viens no iemesliem, kāpēc izvēlētas fizikas studijas, bija leģendāri pasniedzēji, piemēram, Ojārs Judrups, kurš ilgus gadus šajā fakultātē lasījis lekcijas lineārajā algebrā un analītiskajā ģeometrijā.
Liela nozīme skolotājam
Iespējams, tas, ka Elza savu kaislību pret dabaszinātnēm cenšas nodot citiem, bija viens no iemesliem, kāpēc viņai izdevās iegūt Kristapa Morberga stipendiju, ko studente uzskata par lielu godu. “Piedalos dažādos fizikas un matemātikas fakultātes organizētajos pasākumos, kā arī Zinātnieku naktīs, palīdzu organizēt nodarbības Jauno fiziķu skolā, kur skolēni var klausīties lekcijas un veikt laboratorijas darbus,” klāsta Elza. Turklāt viņa ir prezidente starptautiskās studentu organizācijas “SPIE” Latvijas nodaļai. Tā ik gadu Latvijā organizē starptautisko konferenci par optiku. “Arī ikdienā – tiklīdz kāds pazīstams jaunietis ir atbilstošā vecumā, paslidinu viņam tuvāk bukletu par Jauno fiziķu skolu. Kopš popularizējam gan Jauno fiziķu skolu, gan šīs jomas studijas, fizikas studiju programmā stājas aizvien vairāk skolu absolventu. Kad pati stājos universitātē, konkursa uz iestāšanos šajā studiju programmā nebija, bet nu jau ir neliels konkursiņš,” saka Elza. Viņa pabeigusi Rīgas 3. Valsts ģimnāziju un uzskata: skolotājiem ir ļoti liela nozīme, ieinteresējot skolēnus par dabaszinībām. Viņai ķīmiju mācījis jauns, aizrautīgs skolotājs. Svarīgi, lai pedagogs pats būtu aizrāvies ar to, ko māca, lai sekotu jaunajiem atklājumiem nozarē, spētu pastāstīt kaut ko ārpus mācību grāmatas. Taču, lai cik izcils būtu skolotājs, visus skolēnus par savu mācību priekšmetu tik un tā neizdosies ieinteresēt, spriež jaunā fiziķe.
Grūta, bet saistoša zinātne
Kaut Elzu aizrauj fizika, viņa nebūt neapgalvo, ka tā ir viegli apgūstama zinātne. No sākotnējiem kursabiedriem atbirusi vairāk nekā puse. “Fizika ir grūta, tāpēc arī nav daudz jauniešu, kas vēlas studēt šo mācību priekšmetu vai arī kārto centralizēto eksāmenu fizikā. Spējīgi skolēni bieži vien izvēlas darīt ko citu. Tomēr jāņem vērā, ka Latvija ir maza valsts, tāpēc daudz fizikā ieinteresēto te nemaz nevar būt,” viņa secinājusi. Elzu pašu fizikas studijām piesaista tas, ka studēt ir interesanti. “Fizika palīdz saprast pasauli, to, cik ļoti trausla ir visa tās sistēma. Ja kaut viena lieta tajā mainītos, piemēram, ūdens sāktu sasalt citā temperatūrā, visi mūsu priekšstati par pasauli sagrūtu,” viņa teic.
Elzu vairāk interesē praktiskā fizika, mazāk tās teorija: “Patīk, ka veicu eksperimentu un tas sanāk. Man nebūtu interesanti tikai spriest par fiziku. Tajā pašā laikā – bez teorijas zināšanām veiksmīgs eksperiments nesanāks.”
Līdztekus studijām jau no pirmā kursa Elza strādā Cietvielu fizikas institūta Organisko materiālu laboratorijā. “Tur fizika un ķīmija zināmā mērā saiet kopā. Laboratorijā strādā arī ķīmiķi,” viņa stāsta. Studentiem laboratorijā uztic tehniskus darbus, taču, lai tos paveiktu, arī jāiemācās gana daudz. “Paraugus gatavojam, ja nepieciešams pārbaudīt kādas vielas īpašības. Pārbaudāmā viela jāuzklāj uz stikliņa ļoti plānā kārtā, lai rastos it kā plēvīte. Ja paraugs neizdodas labs, mērījums var neizdoties vai arī tā rezultāts nebūs uzticams.”
Elza aizraujas arī ar mākslu – viņa gan zīmē, gan fotografē ar aptuveni 40 gadus vecu filmiņu fotoaparātu. Jau kopš bērnības Elzai vislabāk patīk zīmēt dzīvniekus. Zīmēšanas prasmes palīdzējusi apgūt mamma, kas kādreiz pabeigusi J. Rozentāla mākslas vidusskolu. Attiecībā uz fotografēšanu Elzas sapnis ir kādu dienu izveidot izstādi, kurā būtu attēli, kas uzņemti ar elektronu mikroskopu. “Laboratorijā, kurā arī es darbojos, strādā ļoti talantīgs ķīmiķis, kurš šobrīd strādā pie nanodiegu – ļoti plānu pavedienu – izveides. Šo paraugu attēli palielinājumā ir satriecoši skaisti. Grūti pat pateikt, kam tie līdzīgi. Mazu kniepadatas izmēra galviņu ieliec mikroskopā un ieraugi tajā gandrīz vai visu visumu – mežus, džungļus, visu ko!” sajūsminās jaunā fiziķe.
Fakti
Kristaps Morbergs ir ievērojamākais LU mecenāts, kurš LU kopumā dāvājis astoņus nekustamos īpašumus.
LU Kristapa Morberga stipendija nodibināta ar mērķi veicināt LU attīstību, finansiāli atbalstot izcilus un sabiedriski aktīvus studentus.
Stipendija paredzēta visu LU fakultāšu bakalauriem, sākot no otrā studiju gada.
Šogad stipendijas tika piešķirtas arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem.
Stipendijas apmērs LU studentiem ir 2200 eiro akadēmiskajā gadā.
