Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. oktobris, 2015
Drukāt

Rokasgrāmata draudzībai ar Gruziju

Gruzija_4

Atvēršanu Latvijā piedzīvojusi gruzīnu vēsturnieka Nikolaja Džavahišvili grāmata “Ieskats Gruzijas un Baltijas tautu attiecību vēsturē” krievu valodā.

Tas ir visai neparasts izdevums ne vien tematiskās ievirzes, bet arī citādā ziņā, jo, lai gan tapis un drukāts Tbilisi, iespiests ar Latvijas Zinātņu akadēmijas un LU Latvijas vēstures institūta (LVI) zīmolu – tāda bija autora vēlme. Turklāt grāmatas zinātniskais redaktors ir akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet kā recenzenti minēti LVI direktors Guntis Zemītis, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, lietuviešu un igauņu vēsturnieki. Grāmatas tapšanā roku pielikusi arī gruzīnu diaspora.

Šis ir pirms dažiem gadiem gruzīnu valodā iznākušā Tbilisi Valsts universitātes profesora Džavahišvili (“Viens par otru – tikai labu”, “LA” 2009. gada 16. sept.) grāmatas papildināts krievu valodas izdevums, kas, kā cer pats autors, tagad gūs plašāku lasītāju loku. Grāmatu gan Latvijā nez vai būs iespējams iegādāties, jo tā iespiesta Gruzijā. Nikolajs Džavahišvili, pēdējos gados vairākkārt apmeklējot Baltijas valstis, apkopojis visu, kas varētu raksturot gruzīnu un Baltijas kontaktus – sākot no pavisam seniem pirmskrustnešu laikiem un beidzot ar 20. gadsimta notikumiem. Var, protams, diskutēt, cik lielā mērā 18. – 19. gadsimta gruzīnu aristokrātijas saradošanās ar vācbaltu ģimenēm Krievijas impērijā atspoguļo mūsu tautu kontaktus, tomēr neapstrīdami, ka gruzīnu tautības ļaužu darbības pēdas Latvijā ir atrodamas, gluži tāpat kā latvieši atstājuši savus nospiedumus Gruzijas vēsturē un kultūras dzīvē. “Ieskatu Gruzijas un Baltijas tautu attiecību vēsturē”, kas pieejams LU Akadēmiskajā bibliotēkā, varētu ieteikt tiem, kuri vēlas dibināt kādus draudzīgus kontaktus ar Gruziju. Jo 623 grāmatas lappusēs netrūkst faktu, uz kuriem atsaukties.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+