Latvijā
Sabiedrība

Rokasspiediens “Baltijas ceļam”. Kā svarīgās liecības tiek glabātas un nodotas nākamajām paaudzēm0


Cilvēki, veidojot "Baltijas ceļu", ir atstājuši nozīmīgus pēdu nospiedumus, apliecinot, ka kopīga vēsture un mērķi padara Baltijas valstis vienotas.
Cilvēki, veidojot "Baltijas ceļu", ir atstājuši nozīmīgus pēdu nospiedumus, apliecinot, ka kopīga vēsture un mērķi padara Baltijas valstis vienotas.
Foto: Anda Krauze

“Baltijas ceļam” esam nosvinējuši trīsdesmito gadadienu. Trīs Baltijas valstu karogi, kopīgas dziesmas, uzmundrinājuma vārdi – tas tik bija garaspēks, kas mūs visus vienoja! Šis trīs tautu vienotības, mērķtiecības spēks lika pasaulei mūs sadzirdēt un palikt atmiņā kā unikālai baltiešu dziesmotās revolūcijas liecībai.

Bet kā “Baltijas ceļa” liecības tiek glabātas un nodotas tālākām paaudzēm? Kādos veidos akcija ir iemūžināta, kā to dokumentē, digitalizē, saglabā tās relikvijas un dalībnieku atmiņas? Šajā publikācijā esam apzinājuši avotus un dažādas akcijas, kā tas noticis līdz šim, kā arī to, kas iecerēts nākotnē.

1989. gada 23. augustā plkst. 19 aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. “Baltijas ceļu” organizēja Baltijas valstu nacionālās kustības: “Rahvarinne” Igaunijā, Tautas fronte Latvijā un “Sąjūdis” Lietuvā. Dalībnieki pulcējās akcijas norises pilsētās un ciemos, kā arī organizēti vai patstāvīgi ar transportu devās uz tām vietām, kur “Baltijas ceļš” vijās cauri mazāk apdzīvotām teritorijām. Pēc ziņu aģentūras “Reuters” informācijas, ak­cija pulcējusi 700 000 cilvēku Igaunijā, 500 000 Latvijā un 1 000 000 Lietuvā. Bet saskaņā ar padomju ziņu aģentūras TASS sniegto PSRS oficiālo informāciju akcijā piedalījās 300 000 Igaunijas un 500 000 Lietuvas iedzīvotāju, datus par dalībnieku daudzumu Latvijā TASS nepubliskoja. Precīzu akcijas dalībnieku skaitu noteikt nav iespējams, ņemot vērā dažādos informācijas avotus un atšķirīgo dalībnieku skaitu pilsētās un lauku apvidos. Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un citviet pasaulē notika solidaritātes apliecinājuma mītiņi “Baltijas ceļa” atbalstam.

Šajā akcijā cilvēki protestēja pret to, ka Baltijas valstis 1940. gadā bija okupējusi Padomju Savienība, iepriekš par to vienojoties ar nacistisko Vāciju.

Turklāt šī vienošanās slēgta slepeni 1939. gada 23. augustā Maskavā. Šo dokumentu sauc par Hitlera–Staļina paktu vai par Molotova–Ribentropa paktu (pēc parakstītāju uzvārdiem: PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops). 20. gadsimta 80. gadu nogalē Molotova–Ribentropa pakta sekas Baltijas valstīs joprojām bija skaudri jūtamas; okupācija turpinājās, bet PSRS noliedza pakta eksistenci un turpināja apgalvot, ka Baltijas valstis Padomju Savienībā iestājušās brīvprātīgi. 1989. gada 23. augustā, Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas 50. gadadienā, trīs Baltijas valstu iedzīvotāji prasīja pakta slepeno protokolu publisku atzīšanu, kā arī Baltijas valstu neatkarības atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Svarīgi saprast, ka Molotova–Ribentropa pakts sagatavoja un ievadīja Otro pasaules karu. PSRS, būdama nacistiskās Vācijas aktīva sabiedrotā un balstoties uz pakta lēmumiem, 1940. gada vasarā okupēja Baltijas valstis. Ar varu pilnībā tika mainīta sabiedriskā un ekonomiskā iekārta, pakārtojot to PSRS interesēm un pakļaujot komunistiskās ideoloģijas un režīma diktatūrai. Tikai 1991. gadā Baltijas tautas atguva valstisko neatkarību. Okupācijas karaspēka izvešana, Baltijas valstu uzņemšana ANO, pievienošanās Eiropas Savienībai, uzņemšana NATO un daudzās starptautiskās organizācijās bija likumsakarīgas tālākā ceļa robežzīmes.

Liela balva no dzīves

Rūta Karma, igauņu valodas speciāliste: “”Baltijas ceļš” bija viens no manas dzīves lielajiem brīžiem. Man piezvanīja no Tautas frontes, vai es varētu braukt līdzi Dainim Īvānam uz Igaunijas robežu tulkot viņa runu igauniski. Protams! Braucām pa ceļu, skatīdamies, kā cilvēki pulcējas. Dainis jau to ir arī pieminējis savā atmiņu grāmatā “Gadījuma karakalps”. Pie robežas cilvēku bija ka biezs. Mēģinot stāties, iznāca nevis rinda, bet līkumu līkumi. Mēs stāvējām blakus ar Valmieras rajona pārstāvjiem. Tagad tas ir Naukšēnu novads. Vēlāk, kad jau sāka tumst, galu galā jau augusta beigas, iedegās lāpas, ugunskuri, kuros simboliski dedzināja Molotova–Ribentropa paktu. Runas teikt Latvijas un Igaunijas pārstāvji kāpa kādas mašīnas kravas kastē, lai būtu no visām pusēm redzami. Igauņu bija vairāk, no latviešiem bija Dainis Īvāns, bet no igauņu puses – toreizējie Tautas frontes (“Rahvarinne”) līderi Edgars Savisārs un Heincs Valks, kā arī politoloģijas profesors Reins Tāgepera, kurš toreiz vēl nebija pavisam pārcēlies no ASV uz dzimteni. Man sanāca tulkot ne vien Īvāna runu igauniski, bet arī Savisāru un Tāgeperu latviski. Valkā runu latviski tulkoja Juris Putriņš. Atmiņā palicis, ka Savisārs runāja visai garos un sarežģītos teikumos, turpretī Tāgepera – īsos un kodolīgos, ko tulkot bija tīrais prieks. Cilvēki apkārt gavilēja. Kad runas bija beigušās, mani sasauca mātes dzimtās puses ļaudis, kas bija atbraukuši ar autobusu. Svinīgajam notikumam par godu biju sapucējusies, nedomādama, ka nakts būs jau diezgan vēsa – plikās kājās tikai sandalītes, nosalu… Atpakaļ braucot, Dainis mani nosēdināja pie automašīnas radiatora, kājas sasila, un nedabūju pat iesnas. Dainis man atdeva arī daļu no sava bagātīgā puķu klēpja. Vēlāk noskaidrojās, ka notikums rādīts Igaunijas televīzijā tiešraidē un to redzējuši radi un draugi. Viņi vēl pēc gadiem to atceras. Arī “Baltijas ceļa” atceres gadadienās joprojām tieku aicināta par tulku. Tā būs arī šogad. Liela un skaista balva, ko esmu saņēmusi no dzīves.”

Rokasspiediens “Baltijas ceļam”

Kā godināts, iemūžināts “Baltijas ceļš”

* Atzīmējot “Baltijas ceļa” 25. gadadienu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija īstenoja projektu “Baltijas ceļa stāsti”. Tā saturu var izlasīt interneta vietnē www.thebalticway.eu.

* Tautas frontes muzejā iekārtota atsevišķa ekspozīcija, veltīta “Baltijas ceļam”.

* 1999. gadā “Latvijas Pasts” izdeva trīs pastmarkas un īpašu aploksni, veltītu “Baltijas ceļa” desmitgadei.

* 2007. gada jūlijā jaunie fotogrāfi no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ar Eiropas kultūras fonda atbalstu devās divu nedēļu braucienā pa “Baltijas ceļa” maršrutu. Šim braucienam ir ne tikai simboliska un vēsturiska vērtība, tas arī atspoguļo Baltijas valstu ikdienas dzīvi, jo iet gan pa maģistrālēm (VIA “Baltica”), gan arī pa lauku ceļiem.

* 2009. gada 30. jūlijā UNESCO iekļāva “Baltijas ceļa” dokumentārās liecības “Pasaules atmiņas” starptautiskajā reģistrā. UNESCO ekspertu padomes sanāksme notika Bridžtaunā Barbadosā, kur šo faktu apstiprināja starptautiska ekspertu padome, ņemot vērā Baltijas valstu kopīgi sagatavoto materiālu, – tie bija dokumenti, fotogrāfijas, video, liecības, kas stāsta par šīs akcijas sagatavošanu, norisi un rezultātiem.

* 2009. gadā notika akcija “Atmiņas – liecības par akciju “Baltijas ceļš”. Tautas frontes muzeja un portāla “diena.lv” kopīgi rīkota akcija ar aicinājumu rakstīt atmiņu stāstus un sūtīt fotogrāfijas, kurās attēlota akcijas “Baltijas ceļš” norise. Materiāli papildināja Tautas frontes muzeja fondu.

* 2009. gadā Rīgā Kara muzejā notika akcija “Mēs bijām Baltijas ceļš”. Īpašā kartē apmeklētāji varēja ar karodziņu atzīmēt savu atrašanās vietu “Baltijas ceļā”.

* “Baltijas ceļa” 20. gadadienai veltītas aploksnes zīmogošana Rīgā.

* 2009. gadā “Baltijas ceļa” 20. gadadienai bija veltīts vienotības skrējiens “Sirdspuksti Baltijai”, kura pēdējo posmu skrēja arī toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

* Kopš 2011. gada, atceroties “Baltijas ceļu”, notikuši Baltijas valstu daudzdienu velobraucieni “Baltic Chain Tour”.

* 2013. gadā Viļņa dāvināja Rīgai “Baltijas ceļam” veltītu piemiņas plāksni “Pēdas”. Tā iemūžināta ietves klājumā Vecrīgā, Kaļķu un Vaļņu ielas krustojumā. Viļņas mērs svinīgā pasākuma viesus uzrunāja latviešu valodā, akcentējot, ka cilvēki, veidojot “Baltijas ceļu”, ir atstājuši nozīmīgus pēdu nospiedumus, tā apliecinot, ka kopīga vēsture un mērķi padara Baltijas valstis vienotas.

* 2014. gadā Rīgā Esplanādē “Rīga 2014” atklātajā telpā notika “Baltijas ceļa” atceres dienas, kurās bija iespēja digitalizēt savu līdzpaņemto “Baltijas ceļa” piemiņas lietu publicēšanai digitālajā arhīvā “Europeana 1989” (daļa no Eiropas digitālās bibliotēkas, muzeja un arhīva), kurā apkopoti materiāli par Dzelzs priekškara krišanas notikumiem Eiropā 1989. gadā. Varēja digitalizēt arī fotogrāfijas, kurās redzama vai nu saglabājusies mugursoma, trolejbusa biļete, pārnēsājamais radio vai avīzes izgriezums, apģērbs, rotaļ-lieta, vārdu sakot, jebkurš priekš-mets, kas liecinātu, ka tas turēts rokās, stāvot “Baltijas ceļā”. Pilsētu, lauku bibliotēkās bija iespēja savu stāstu iesniegt interneta vietnē www.thebalticway.eu, kā arī atzīmēt sevi kartē, kurā vietā “Baltijas ceļa” laikā stāvējis 1989. gadā vai stāvētu 2014. gadā. Plašāka informācija par projektu ir pieejama tīmekļa vietnē: www.europeana.eu vai www.europeana1989.eu.

* 2014. gadā Nacionālie bruņotie spēki rīkojuši velobraucienu “Baltijas ceļš – 25!” akcijas vēsturiskajā maršrutā. Tajā varēja piedalīties NBS karavīri, zemessargi, Valsts policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, pašvaldību pārstāvji un ikviens iedzīvotājs.

* 2014. gadā par godu “Baltijas ceļa” 25. gadskārtai Latvijas Banka laida klajā Latvijas 5 eiro sudraba kolekcijas monētu.

* 2014. gadā trīs Baltijas valstu pas-ta uzņēmumi vienlaikus izdod “Baltijas ceļam – 25” veltītas pastmarkas un pastmarku bloka kop-izdevumu.

* “Baltijas ceļa” garumā atklātas piemiņas zīmes. Latvijā tās ir uzstādītas: autoceļa A7 59,9. kilometrā (stāvlaukums /svēršanas laukums labā pusē), 25,5. kilometrā (stāvlaukums kreisā pusē, tilts pār Ķekavas upi), autoceļa A2 18. kilometrā (stāvlaukums /svēršanas laukums kreisā pusē), 48. kilometrā (stāvlaukums pie Lorupes gravas labajā pusē), 54,3. kilometrā (stāvlaukums labajā pusē, “Pie Bucefāla”), 76,3. kilometrā (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža, stāvlaukums pie Amatas upes), autoceļa P14 41,6. kilometrā; (Umurga–Cēsis–Līvi, Cēsis, pirms Cēsīm ceļa paplašinājums), autoceļa P20 10,84. kilometrā, autoceļa 28,85. kilometrā, autoceļa P17 55,88. kilometrā.

* 2014. gadā Unguriņu robežpunktā pie Igaunijas robežas Ķoņu pagastā (Naukšēnu novads) izveidota metālmākslinieka Andra Dukura veidota piemiņas zīme, veltīta “Baltijas ceļa” 25. gadu atcerei.

* 2019. gadā ar dažādiem pasākumiem svinam akcijas “Baltijas ceļš” trīsdesmito gadadienu, lai atgādinātu un skaidrotu Baltijas ceļa nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā un turpinātu fiksēt “Baltijas ceļa” organizatoru un dalībnieku atmiņas.

* Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs šogad izdevis bukletu “Baltijas ceļš 30”.

*  2019. gada 21. augustā “Air Baltic” rīkoja svinīgu pasākumu, veltītu “Baltijas ceļa” trīsdesmitajai gadadienai. Tajā “Air Baltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss sveica Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, Lietuvas un Igaunijas amatpersonas un iedzīvotājus “Baltijas ceļa” trīsdesmitajā gadadienā un pasniedza unikālu dāvanu – pirmo reizi vienkopus prezentēja visas trīs īpašā Baltijas valstu karogu krāsojumu “Air Baltic” “Airbus A220-300” lidmašīnas, kā arī Reiņa Sējāna komponēto dziesmu (vārdu autors dzejnieks Marts Pujāts), kas apvieno mūziķus no visām trim Baltijas valstīm. “Air Baltic” nodrošina labāko savienojamību uz un no Baltijas valstīm, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 80 maršrutos. Tagad visu trīs Baltijas valstu karogu krāsas lepni plīvo virs mūsu galvām augstu gaisā.

* Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas 90 priekšmeti, saistīti ar “Baltijas ceļu” (77 fotogrāfijas, 2 priekšmeti – džemperis un radio, 1 fotofilmiņa, 1 uzraksts un 9 dokumenti). Interesantākie: dokumenti par “Baltijas ceļa” organizēšanu un norisi, ko par vērtīgiem atzina UNESCO, 2009. gadā iekļaut akciju UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā, kā arī Baltijas padomes, ko veidoja Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes “Rahvarinne” un Lietuvas pārbūves kustības “Sajūdis” pārstāvji, tikšanās laikā 1989. gada 12. augustā Cēsīs pieņemtais komunikē, kas ietvēra akcijas “Baltijas ceļš” organizāciju un darbību saskaņošanu, un Baltijas padomes, ko veidoja Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes “Rahvarinne” un Lietuvas pārbūves kustības “Sajūdis” pārstāvji, Cēsu tikšanās reizē pieņemts aicinājums pasaules tautām, lai 17. augustā izsūtītu pasaules medijiem. Vērtīgs ir arī Daiņa Īvāna runas, ko atskaņoja radio 1989. gada 23. augustā, plkst. 19.00, manuskripts.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju aicina ikvienu, īpaši skolu jauniešus, pārskatīt ģimenes, radu un draugu fotogrāfijas par piedalīšanos “Baltijas ceļā” un pievienot tās Latvijas muzeju kop-izstādes “Latvijas gadsimts” projektam “Gadsimta albums” (internetā www.latvijasgadsimts/lv/albums).

LA.lv