Rokenrols uz ciskudriļļa 0
3. septembrī Siguldā notiks 27. Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens. Sporta šosejas, kalnu velosipēdu un tautas klases maršrutiem šogad pievienojas Retro velo tūrisma 44 km trase.
Līdz Vienības brauciena dalībnieku rekordskaitlim, kuru izdevās sasniegt pirmās brīvvalsts laikā, mūsdienu atjaunotā versija vēl nepavelk – aizpērn pietrūcis tikai nedaudz pāri simtam. Varbūt pasākuma galvenais rīkotājs Igo Japiņš cer, ka 1939. gadā sasniegto rekordskaitli 6225 izdosies pārspēt ar šosezon iedibinātā Retro velo maršruta cisku drillētāju palīdzību? Jaunums kārdinošs tiem braucējiem, kam patīk smuki sapucēties “kā senākos laikos” un ķert vēju matos.
Sporta svētki
Riteņbraukšana pirmskara Latvijas laikā bijusi populārākais sporta veids Latvijā – līdzīgi kā tagad par hokeju tolaik fanojuši par šosejas un treka braucējiem. Svētdienās “Marsa” treks Rīgā (atradās starp Brīvības un Ropažu ielu, netālu no tagadējā VEF kultūras nama. – Red.) pulcēja ap 20 tūkstošiem skatītāju, pat visi koki ap sacensību vietu bijuši līdzjutēju pilni, stāsta Vienības brauciena vēstures pētnieks un Saulkrastu Velosipēdu muzeja kolekcijas īpašnieks Jānis Seregins. Muzeja ekspozīcijā viņš izstādījis un arhīva krājumā savācis bagātu materiālu par četriem braucieniem pirmās brīvvalsts laikā – par katru dalībnieku varot pateikt, kurā gadā, no kurienes startējis un kādu rezultātu sasniedzis.
Pasākuma ideja nākusi no Smiltenes advokāta Roberta Plūmes – talantīga riteņbraucēja un aktīva Latvijas sporta dzīves vadītāja –, kurš vērsies pie Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ar ierosinājumu par sarīkojumu tautas vienotībai. “Dziesmu svētki mums ir, vajag arī ko sportiskāku,” teicis Plūme. Iecere kā patriotiska un tautai veselīga saņēma valsts atbalstu, un Latvija kļuva par pasaulē masveidīgākā riteņbraucēju pasākuma pionieri. Pirmajos trīs gados dalībnieku skaits grozījās ap 1200 – 1300, bet 1939. gadā no apriņķu centriem pa dažādiem divu dienu maršrutiem Rīgā saplūda 6225 velobraucēji. Igo Japiņš tik nogroza galvu – tādu skaitlisko pieaugumu grūti dabūt bez rīkojuma “no augšas”. Ja ne gluži izdotas pavēles, tad aģitācija gan jau krietni pirms sacensībām tika veikta pamatīgi. Rīcības komiteja visām pašvaldībām izsūtījusi apkārtrakstus ar karti un maršrutiem, jau no gada sākuma par notikumu presē regulāri publicētas reklāmas un raksti, uz Vienības braucienu tautu aicinājuši efektīgi plakāti uz afišu stabiem. Kā valstisks pasākums tas tika atbalstīts no budžeta līdzekļiem, pats prezidents ziedoja 5000 latus galvenajai balvai, nauda nākusi arī no velorūpnīcām, piemēram, “Ērenpreiss” atvēlējis ap 15 000 latu.
Jāpadomā par tērpu
Maršruti katru gadu atšķīrās, finišs tikai 1937. gada sacensības nolikts Jelgavā, pārējās reizēs – Rīgā, pēdējos divos gados – tieši Uzvaras laukumā (tagad šajā laukumā atrodas padomju okupācijas armijai veltītais monuments. – Red.), kur velosipēdistu tūkstošus gaidīja klāti galdi ar cienastu. Okupācijas gados brauciens nenotika, 1960. gadā Latvijā tika likvidēta arī velorūpniecība.
Vienības braucienu atjaunoja 1995. gadā pēc Murjāņu Sporta ģimnāzijas trenera Ernesta Pūces ierosmes un ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa atbalstu. 2000. gadā rīkošanu uzņēmās un līdz šai dienai to dara Igo Japiņa sporta aģentūra. Japiņš atzīst, ka rīkot šādu pasākumu viņam ir liels gods, taču arī rūpju netrūkst, turklāt katru gadu jācenšas izdomāt kādu jaunumu. Šogad sadarbībā ar Latvijas Veclaiku divriteņu klubu un tā vadītāju Tomu Ērenpreisu piedāvāšot Retro velo tūrisma maršrutu 44 kilometru garumā. Ideja aizgūta no Latvijā jau pazīstamā Rīgas Tvīda brauciena, kā arī pagaidām mazāk zināmā “Eroika”, kas pulcē līdz 80. gadu beigām ražoto sporta riteņu fanus. “Pasaulē šādi braucieni ir populāri, mēģināsim arī mēs tos lēnā garā attīstīt,” nosaka Japiņš.
Toms Ērenpreiss uzsver, ka Retro velo braucienā pats svarīgākais ir tērps, taču pietikšot arī ar dažiem aksesuāriem – cepuri, tauriņu vai šlipsi –, lai būtu elementā. Brauciens plānots ainaviski skaistos maršrutos pa Siguldas un Līgatnes apkaimi ar nelielām pieturām, kurās varēs baudīt kafiju un saldējumu, nogaršot zupu, degustēt vīnu un veldzēties ar tradicionālo riteņbraucēju dzērienu – limonādi ar alu, sauktu par “Rādleri”. Balvu kārotāji var rēķināties ar vairākām nominācijām par gaumīgāko un stilā ieturētāko apģērbu. Vairāk par pasākumu var lasīt mājaslapā www.velo.lv.
Visa ģimene uz riteņiem
Kā katru gadu Vienības braucienā līdzās sportiskām uzvarām tiek suminātas skaitā kuplākās komandas no iestādēm un uzņēmumiem, šogad jaunums –atsevišķi vērtēs arī skaitā līdz 100 darbiniekiem. Atsevišķa balva pienākas ģimeņu rekordistiem, kuru jau 16 gadus nemainīgi saņem Ceru ģimene. Sākotnēji 12 bērnu ģimenē aktīvākie uz velobraukšanu bijuši brāļi, taču ģimenes balvas dēļ salikuši uz riteņiem arī visas sešas māsas, lauleņus, vecākos bērnus un – uzvara rokā. Pēdējos gados dzimta tā sakuplojusi, ka uz starta stājas vairāk nekā pussimts radinieku. Viena no māsām – Ilze – stāsta, ka galvenais pasākumā ir kopā būšanas prieks – pēc sacensībām visi dodas uz Krimuldu pie vecākā brāļa Aigara, lai pavakariņotu un katrs atkal dotos uz savu pusi ar domu par tikšanos nākamajā Vienības braucienā. Daudzu gadu laikā piedzīvoti gan prieki, gan arī bēdas – aizpērn brāļameita piedzīvojusi smagu kritienu un ilgi valdījusi neziņa par viņas veselības stāvokli. Katru gadu finišā kāds paziņojot, ka vairs nebrauks, bet paiet gads un atkal visi sēžas uz saviem ciskudriļļiem – tā pēc senas modes Ceri sauc velosipēdu. Ilzei šogad brauciens iet secen, jo pirms pusotra mēneša atskrējis dēliņš, kā viņa smej, vēl viens topošais riteņbraucējs.
Igo Japiņš par Ceru monopolu nedaudz rauc pieri, būšot jāiedibina kuplajai saimei speciālbalva vai jānosaka ģimenes nominācijas limits, lai uz pjedestāla tiek arī citas famīlijas. Uz jautājumu par lielāko rīkotāja prieku par pasākumu, viņš atbild: “Ja foršs laiks, cilvēki priecīgi, maz traumu. Lai viss notiek raiti.”
Viedokļi
Jānis Baltaisbrencis, viens no kalnu divriteņu “Vivus.lv MTB” maratona organizatoriem: Bez liekuļošanas varu teikt, ka Vienības brauciens ir lielākais un grandiozākais velobraukšanas pasākums Latvijā. Kad padomāju, vai tikai nesākas mazliet stagnācija, redzu, ka šogad ir jaunums – Retro velo brauciens, kas rāda, ka organizatori ne tikai štancē formu, bet domā arī par attīstību.
Salīdzinājumā ar citām sacensībām Vienības brauciens ir tautiskāks – ja arī neesi baigi sagatavots sportists, Tautas klasē uz bara efekta rēķina jau to gabaliņu varēsi nobraukt. Ja iepatiksies un turpināsi, ieguvēji būs arī citu sacensību rīkotāji, velotirgotāji u. c.
Vienības braucienā varētu piedalīties vēl vairāk cilvēku, ja sacensības rīkotu daudzviet Latvijā. Epicentrs būtu Siguldā, bet citos novados varētu piedāvāt lokālus maršrutus.
Jānis Seregins, Vienības brauciena vēstures pētnieks, Saulkrastu Velosipēdu muzeja kolekcijas īpašnieks: Vienības braucienu vērtēju pozitīvi, lai gan tas vairs nav tāds, kā sākotnēji tika veidots, kad dalībnieki pa dažādiem maršrutiem no visas Latvijas plūda uz Rīgu. Saprotu, ka tādā formātā ar mūsdienu satiksmes velobraucēji varētu būt apdraudēti.
Pa mīnusu uzskatu to, ka Vienības brauciena rīkošanā nepiedalās valsts, jo tas varētu kļūt par vienu no patriotismu veicinošiem pasākumiem.
Šā gada jaunums Retro velo ir kā speciāls maršruts cilvēkiem, kam patīk izrādīties; pasaulē šādi braucieni ir ļoti populāri. Tie veicina riteņbraukšanas kustību un kļūst par vienu no velobiznesa sastāvdaļām.
