Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. septembris, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Dievs svētī Baltijas antanti (8)

Foto-LETAFoto-LETA

Baltijas valstu karogi.

Orķestrim spēlējot “Es jau atkal tevi zagšu pēc 100 gadiem Piebalgā”, ar 64 zobu smaidu un plati atplestās rokās Lietuvas premjers Maigonis Butkēvičs sagaidīja mūsu Straujumu pierobežas Rokišķos uz pirmo valdību kopsēdi. Leiši kļuvuši audzinātāki, sveicinoties neliek ķepas dāmai uz pleciem, bet pēc Briselē pieņemtām manierēm Maigonis mutēja Laimdotu uz abi vaigiem, noceldams caunu cepuri – labas dienas, muterīt!

Ko skaties kā lācis uz medus podu! – premjere valšķīgi smēja Maigoņam un vedināja – eima iekšā, būs jāgāž kalni.

Baltiešus vieno viss, nešķir it nekas. Tikai aiz iesīkstējušas ietiepības trejmāsiņas noslēgušās katra savā čaulā, bet tagad strāva skrien pa vieniem vadiem, esam vienoti ar gāzes pieslēgumiem, “Rail Baltic” dzelzceļa un “Air Baltic” gaisa trasi. Uz grēcīgās zemes kaimiņtautu cilvēki izkaujas retāk nekā vienas tautības koalīcijas partneri. Mums ir daudzmaz sapasīga ādas krāsa, ticība, seksuālā orientācija. Esam grūti atšķirami – kā rāceņi un kāļi. Kā klimpas un ķiļķēni vienā katlā. Pie tam alus dzeršana un branga izēšanās pie latviešiem, lietuvjiem un igauņiem ir vecumvecā lieta!

Dievs svētī maltīti! – viesmīlīgais mājastēvs aicināja stiprināties pirms lielās lemšanas. Vakariņu formātā bija žāvēts ungurys, kuģelis, kilbasas, vederai. Valdību locekļi luntēja un šmakstināja ar pienākošos godu pret cienastu. Delegācijas vienā laidā parafēja saprašanās memorandus pie Butkēviča bufetes piedāvātā – viskis, brendis, džindžis.

Sniedzoties pēc taukota cepelinas, premjerei nokrita dakšiņa. Padomnieki zināja – reku, zīme, ka igaunis arī būs klāt! Bet, tā kā ziemeļu kaimiņi steigā ir lēnīgi cilvēki, vēsturisko izaicinājumu beidzot samīcīt Baltiju vienā pikā pieņēma divi līderi. Rīgas, Viļņas, Tallinas asī pēdējiem, kuri nokavēja arī Saules kauju, to atstāja vēlākai ratifikācijai.

Te stāvam un citādi nevaram, kā dibināt Baltijas antantanti! – pacēlusi “Trejos devynerios” glāzi un Mindauga galvaskausu, svinīgi zvērēja Laimdota. (Antanti! – diplomātiski čukstēja ārlietu ministrs Rinkjāvičus.)

Svaiga gultasveļa kopējai Baltijas valstij nav jāklāj. Par to 100 gadus sapņojuši federāli noskaņoti tēvutēvi, cīnījies Zigfrīds Anna. Izgaisušas pēdējās šaubas, ka vitautu, andrusu, jāņu apdzīvotam reģionam jāizmanto dabīgi radītas ērtības, lai dzīvotu trekni kā Beniluksam, brāļu tautām jāapvienojas lielvalstī, kas ieņems dominējošo stāvokli Baltijas jūrā un būs mūžam stiprā pils.

Kas man beja nadzeivot! – tiltu metējai, Baltijas nama mātei aplaudēja un piekrita Butkēvičs.

Zemju apvienotāja uzsvēra, ka vienību nedrīkst noairēt apstākļos, kad pār speķa savienības robežām draud velties kebabu ēdāju lavīna.

Cīši žāl, – Maigonis nopūtās.

Kopā sakausēti gūsim deviņvīru spēku. Militāri un basketbolā. Latvijai kā centrālajai vai vidus valstij krīt savienības kodola tiesības, bet testēšanas režīmā Lietuvai un Igaunijai piešķirs vēl nelielu autonomiju. – Kas man beja nadzeivot! – atkal priecājās leišu premjers.

Antantes vadību saskaņā ar Rokišķu vienošanos kombinēs pēc kvotām. Nenogurdināmā Straujuma būs valdības galva, prezidents Ilvess – ja jau lakstojas ar latvju zelteni – varot palikt amatā par ūnijas stārastu.

– Un še tev, Maigais, ābolkūka! – Laimdota apķēra sābri ap vidu, – būsi trejsavienības Seima pirmininkai!

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. ņirgāšanās par Baltijas valstu vienotību ir nožēlojama…! Vienkārši – trūkst vārdu šādas rīcības apzīmējumam. Un tāpēc novēlu, lai tad arī velns šādus latviešvalodīgos izdzimteņus parautu!

  2. Ar ko beidza antante zina visa pasaule, bet Baltija to nezina.

  3. … Kamdel un kadas svesas varas muzai Licitis devis so feletonisko pakalpojumu ?

    … Izsmejosi raksti, ari sada stila, bez nepieciesama konteksta, un bez iemesla, nerada ne ko vairak ka cinisma pieaugumu nezinisos un neparliecinatos baltiesos. Sada pusnirgasanas, neparprotami, tikai pastiprina Baltijas esamibas, vesturiskas realitates un sodienas kopibas vajadzibas nonievasanu no musu ienaidniekiem un palidz to meginajumus velreiz paklaut sev un iznicinat sis Baltijas gara perles … kas sava kulturas un etikas mirdzuma jau tukstosiem gadu trauce un traume musu slepkavu melnas dveseles un tirda to sirdsapzinas … par jau pardarito … piespiezot tiem turpinat savas negelibas, jo launais jau brivpratigi sevi nemainis …!

  4. Kad pārsprāgst burbulis ,pāri paliek tikai liels nekas.

  5. ja nav ko rakstit ko te murgoties!
    pēdējā laikā visādi ekspertu murgojumi pilns internets!

Agris Liepiņš: Pedagogiem jāuzņemas atbildība (1)Izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz nekavējoties atlaist no darba skolotājus, kuri ir nelojāli Latvijas valstij, izraisījušas protesta vētru daudzu skolotāju vārdā runājošu amatpersonu vidū.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholismsParasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+