×
Mobilā versija
Brīdinājums +15.9°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
25. februāris, 2018
Drukāt

Strādājot kā darba ņēmēji, abi pelnījām vairāk. Jauno uzņēmēju stāsts (7)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Jānis Pilābers un Sandra Partasova

Jānis Pilābers (30) un Sandra Partasova (22) savu ikdienu lielākoties pavada uzņēmuma “Duck Woodworks” kokapstrādes darbnīcā, kurā kopīgiem spēkiem rada ekskluzīvas koklietas. Stāsts par satikšanas mākslu, mīlestību vienam pret otru un darbu.

Bērnības iesauka kļūst par zīmolu

Uzņēmuma dibinātāja Jāņa iesauka kopš ceturtās klases bijusi “Pīle” – tā atvasināta no viņa uzvārda Pilābers: “Kad veidoju uzņēmumu, sapratu, ka uz produkcijas jāliek kaut kas, ko cilvēki atcerētos, lai nebūtu vienkārši koka dēlīši. Daudz domāju, un tad viens paziņa ieteica – tu tak esi pīle, tāpēc daudz nedomā un liec virsū pīli! Un tā tiešām izrādījās laba ideja, jo cilvēki to pamana un atceras.” Iepriekš Jānis bijis galdnieks uzņēmumā, un bieži vien viņam radušās pašam savas idejas, kuras īstenojis pēc noteiktā darba laika: “Nereti paliku strādāt ilgāk, lai kādam draugam izveidotu oriģinālu dāvanu, kuru nav iespējams iegādāties veikalā, – tā tapa pirmais gaļas dēlītis. Izveidot tādu koka dēlīti ir sarežģīti, tas prasa daudz laika, un sākumā neticēju, ka kāds tiešām būs gatavs maksāt par to lielas summas. Tad mani gluži netīšām pie mājas ar dāvanu rokās noķēra kaimiņiene, kura teica, lai uztaisu tādu dēlīti arī viņai. Atbildēju, ka tas nebūs lēti, taču viņa ļoti uzstāja. Tajā brīdī sapratu – ja jau vienam cilvēkam ir interese, varbūt būs vēl kādam. Tā tas viss sākās. Dēlīša cena ir aptuveni 80 eiro. Ir arī dēlīši, kuri maksā 257 eiro, un četri tādi eksemplāri ir aizceļojuši uz Ameriku, Latvijā gan tieši tādu dēlīti neviens vēl nav iegādājies. Viena dēlīša izgatavošanas ilgums ir apmēram viena diena. Ir, protams, cilvēki, kas mūsu darbu nenovērtē un saka – “Maksimā” taču var dabūt dēlīšus par trīs reizes mazāku summu. Bet tie arī ir tādi dēlīši, kuri nav kārtīgi apstrādāti, nopulēti – kvalitātes nekādas. Tomēr vairums cilvēku novērtē ieguldīto darbu un apzinās izvēlēto materiālu kvalitāti – mūsu dēlīšus dāvina pat uz kāzām.” Gaļas dēlīši ir “Duck Woodworks” pieprasītākā un populārākā prece, bet tiek ražotas arī citas koklietas, piemēram, rotaļlieta dinamiskā līdzsvara attīstībai ar nosaukumu “Džo”, durvis, mēbeles un citi priekšmeti.

Uzņēmums lielu atpazīstamību ieguvis, izveidojot produkcijas “politisko” sēriju, kuras ietvaros tika izveidotas ārzemju prezidentu sejas no koka, kā arī pašmāju politiķu profili. Cilvēkiem ideja ļoti patikusi, un koka sejas savā raidījumā izmantojuši pat “Bez tabu” vadītāji: “Mums ir Obama, Putins, Tramps, Aivars, Solvita un citi. Varbūt pārdošanas cipari nebija tik lieli, cik laba bija tā reklāma un tās dēļ iegūtā atpazīstamība. Pie mums vizītē ir bijis pats prezidenta kungs, kurš parakstījās uz savas no koka izgatavotās sejas.”

Kvalitāte, nevis ātra peļņa

Latviešu ražojumi ir jāatbalsta, bet tikai tad, ja tie ir kvalitatīvi un radīti pēc labākās sirdsapziņas: “Latvijā var iegādāties daudzas ļoti kvalitatīvas preces, taču diemžēl šo tirgu bojā tie, kas vēlas tikai nopelnīt, nedomājot par kvalitāti. Ja tādi cilvēki kaut ko nevar pārdot, uzdrukā virsū latvju rakstu zīmes, tā mēģinot iesmērēt dažādas preces.” “Duck Woodworks” radītāji labprāt bauda Latvijā ražotos pārtikas produktus: “Neesam tendēti uz drēbēm un citām ārišķīgām lietām – vienalga, vai tās ražotas Latvijā vai kur citur. Mums vizuālais tēls nav īpaši svarīgs, un labās latviešu ražotās lietas jau vairumā ir tieši dizaina drēbes, kurām netērējam naudu. Bet atbalstām ēdamas lietas, kuras augušas un ražotas Latvijā, – braucam uz Straupes tirdziņu un nekad neprasām, kāpēc kūka maksā tik dārgi, jo zinām, ko tas prasa – uztaisīt ko kvalitatīvu.”

Ar špikošanu tālu netikt

Panākumu atslēga, kā uzsver Jānis un Sandra, ir neskatīties uz to, ko dara citi, nemēģināt atkārtot jau sasniegtus panākumus: “Mēs darbojamies pēc sajūtām. Latvijā bija koka saulesbriļļu bums, tad atkal koka tauriņu uzliesmojums, visi kopēja cits citu, bet panākumu īsti nebija. Neapgalvojam, ka gaļas dēļi ir kaut kas ārkārtīgi oriģināls, bet darām to, kas mums patīk. Ir cilvēki, kas cenšas mūs atdarināt, bet visi kaut kā atduras. Viņi ierauga, ka mēs pārdodam gaļas dēlīšus par bargu naudu, un domā, ka nu tik būs, ka tas ir baigi vienkārši. Bet mēs to darām ne jau kaut kādas fantastiskas peļņas dēļ – pagājuši trīs gadi, un joprojām nepelnām miljonus. Strādājot kā darba ņēmēji, abi pelnījām vairāk. Taču tad, kad aizmirstam, kāpēc darām to, ko darām, un kāpēc cenšamies, labi ir atcerēties, ko, pie mums ciemos atbraucis, saka draugs, kurš strādā bankā – kā man tas viss ir apnicis… Tad saprotam, cik labi ir darīt to, kas sagādā prieku.”

Satikšanās ierakstīta zvaigznēs

Sandra uzņēmumam pievienojās gadu vēlāk nekā Jānis: “Iepriekš esmu bijusi pārdevēja, slīpētāja galdniecībā, arī pārdošanas vadītāja, un neilgi, pirms atnācu uz “Duck Woodworks”, ar Jāni kopā strādājām citā kokapstrādes uzņēmumā. Šeit esmu atbildīga par komunikāciju ar klientiem, bet, ja nepieciešams palīdzēt Jānim, esmu arī slīpējusi koku.” Jānis abu satikšanos dēvē par zvaigznēs ierakstītu: “Kaut kā tā viss sakrita, ka esam līdzīgi domājoši, ar to mums ir ļoti paveicies. Nesen viena meitene teica, viņai ļoti nepatīk, ka viņas draugs, kurš nodarbojas ar metāla apstrādi, staigā netīrs. Mēs tādi, ar koka skaidām aplipuši, visu laiku staigājam apkārt. Protams, mēs arī aizejam uz teātri vai kur citur, un tad izskatāmies kā normāli cilvēki, bet ikdienā, kaut vai veikalā, mūs neredzēt tīrās drēbēs – nedaudz atgādinām tādus kā bomzīšus. Kad Sandrai uzsit pa mēteli, uzvirmo putekļi. Mūs tādas lietas neuztrauc.” Sandra piebilst: “Mēs par to galīgi neiespringstam. Man liekas, ka būtu baigi traki, ja katru reizi, kā izejam no darbnīcas, lai aizbrauktu uz veikalu, mums būtu jāpārģērbjas, jāizmazgā mati.”

Jānis uzsver Sandras ieguldījumu uzņēmumā: “Komunikācija ir ļoti svarīga uzņēmuma funkcija. Ja kaut kas aizķeras pastā, mēs uzturam kontaktu, paskaidrojam – cilvēki to novērtē. Reizēm Sandra līdz pat trijiem naktī sarakstās ar klientiem no Amerikas.”

Arī Sandra uzskata, ka komunikācija patiesībā ir primārais, lai uzņēmums varētu veiksmīgi darboties: “Man pašai ļoti patīk komunicēt ar cilvēkiem. Vispatīkamāk ir saņemt atsauksmes par to, cik esam forši – ne tikai mūsu produkts, bet arī tas, kādi esam mēs paši. Produkts reizēm paliek otrajā plānā. Ir arī tādi klienti, kuri tajā brīdī neko nepasūta, bet vienkārši sarakstās ar mums, uztur kontaktu.”

Prioritātes – ģimene un darbs

Abi atzīst, ka, vadot savu uzņēmumu, laika izklaidēm un citām lietām ārpus darbnīcas ir maz: “Tā ir izplatītākā problēma – cilvēki domā, ka mums ir daudz laika, jo mums jau nevienam nav jāatskaitās. Draugi aicina ballēties, nesaprot, kāpēc nevaram, jo mēs galu galā paši esam sev priekšnieki. Bet tur jau ir tā problēma, ka mūsu vietā neviens cits neko neizdarīs. Ir tādi cilvēki, kas īsti nav draugi, bet vienkārši paziņas, ar kuriem aizej paballēties – ar tiem kontakts ir pārtrūcis, taču laika ģimenei un attiecībām pietiek vienmēr. Esam ļoti priecīgi, ka mūsu prioritātes sakrīt, mums ir kopīgi nākotnes plāni un intereses. Netraucē arī tas, ka gandrīz visu laiku esam kopā – gan mājās, gan darbā. Ir kopīgi prieka brīži, kad kaut ko sasniedzam, kopīgi priecājamies par katru pārdoto preci. Reizēm pāriem ir grūti tad, ja viens ir veiksmīgāks par otru, taču, ja kādam no mums neiet tik labi, tas automātiski nozīmē, ka abiem neiet labi.”

Jānis teic, ka abi viens otram iepatikušies jau no paša sākuma: “Mēs satikāmies un sapratām, ka viens bez otra nevaram ne dienu. Es neesmu kompromisu cilvēks, un Sandrai ir strauja daba, bet kopā mums ir tik labi, ka esam iemācījušies pieslīpēties un pielāgoties viens otram.” Sandra smaidot piebilst: “Kad iepazināmies un uzzinājām viens otra dzīves stāstu, Jānis teica, ka beidzot esam nopelnījuši ko labu šajā dzīvē – viens otru.” Sandra un Jānis ar mums padalās savā priekā – šogad gaidāms liels notikums – attiecības nonākušas nākamajā posmā un pāris gatavojas kāzām.

Uzziņa

• Uzņēmums “Duck Woodworks” (darbojas kopš 2015. gada) ražo ekskluzīvas koklietas

• Pamatprodukts – gaļas dēlīši

• Sandra un Jānis ir gan biznesa partneri, gan pāris

• Abi ir cēsnieki, arī uzņēmuma darbnīca atrodas Cēsīs

• Uzņēmuma produkciju lieto 21 pasaules valstī

• Uz “Duck Woodworks” gaļas dēlīša tiek gatavotas arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pusdienas un vakariņas

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. skaisti, koka darinājumi. Roku darbs! Unikāla dāvana. Super! Malači! Tā turpināt!

  2. Gaļas dēlītis par muljonu. Pērciet, pastalas, jūs tak esat bagāti! Piekārsiet to dēlīti pie sienas un pusdienu vietā laizīsiet!

  3. Tik turpināt!:)

  4. Kurš muļķis dod savam bērnam tādu dēli, zem kura viegli paiet pirksti un saspiežas no paša svara?

  5. Jūsu produkti ir brīnišķīgi,skatijos bildes.Gribētos redzēt( varbūt Jums jau ir) kafijas filtru turētājus un arī salvešu turētājus,zobu bakst,kociņu trauciņus- muciņu,ezīšu ,ābolu vai vai citā formā.Paldies!

  6. Lai Jums veiksme dzīvē un darbā arī turpmāk. Malači! Tādi cilvēki ir vajadzīgi Latvijai.

Draugiem Facebook Twitter Google+