Mobilā versija
Brīdinājums +19.7°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
22. augusts, 2017
Drukāt

Romāns Vanags: Koru koks nav izkustināms! (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Mans draugs, komponists Juris Karlsons vienmēr joko­jot jautājis: kā lai uzraksta Dziesmu svētku dziesmu? Taču nav nekādas punktu sistēmas, pēc kuras varētu paredzēt, vai kāds skaņdarbs kļūs vai nekļūs par dziesmu, kuru atkal un atkal gribam dzirdēt Dziesmu svētku Noslēguma koncertā. To parāda tikai laiks – kura dziesma veiksmīgāk tikusi cauri atlases dzirnavām, kura mazliet aizķērusies.

Darbs pie nākamā gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta veidola šogad būs summējies un rezumējies četros vasaras koncertos. Kā ikvienos, arī šajos svētkos ir pāris dziesmu, kurām, iespējams, būs nepieciešama neliela korekcija, un, domāju, komponisti būs saprotoši, jo ļoti atšķiras tas, kā dziesma izklausās viena kora sniegumā un kā tā izskan Mežaparka estrādes Lielajā skatuvē. Svētku Noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis un mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns ir lielisks radošs tandēms, viens otru papildina, un tas ir lieliski – mēs gribam, lai mūzika un koncerta ietērps būtu harmoniski saskaņoti un visiem par svētkiem būtu brīnišķīgas atmiņas. Lai klausītājiem nerastos jautājumi, kādēļ uz skatuves notiek tas vai šis, un, nedod Dievs, neviens neskatītos pulkstenī, gaidot, kad koncerts beigsies.

Uzskatu – mums paveicies, jo kormūzikā ir daudz līderu, kuriem ir pārdrošas idejas un arī stingrs profesionāls pamats to īstenošanai. Brīnišķīgā atmiņā ir Sigvarda Kļavas ideja par Rīgas svētkiem, tad nāca Jānis Zirnis un Aira Birziņa un Ivars Cinkuss, un Māris Sirmais, kura mākslinieciskā ideja 2008. gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncertam man vēl joprojām šķiet etalons. Tagad pienācis Mārtiņa Klišāna laiks. Es ceru un ticu, ka arī nākotnē būs jaunas idejas, jo ir ļoti svarīgi, lai attīstāmies. Par kormūziku gan es neuztraucos nemaz, jo mums jau ir nākamā līderu paaudze – Kaspars Ādamsons, Gints Ceplenieks, Jānis Liepiņš, Jānis Ozols – te varētu saukt vēl un vēl, lai neapvainojas kāds, kuru nepieminu. Es tiešām lepojos, ka, pateicoties mūsu izglītības sistēmai, piepildījies brāļu Kokaru lolotais sapnis – paaudžu saknes ir stabilas, koru koks nav izkustināms, viņi stāv ar skaidru apziņu par Dziesmu svētkiem un staltu stāju.

Savukārt to, ka Dziesmu svētku sagatavošanās procesā labi jūtas dziedātāji, lieliski varēja just modelēšanas koncertos. Ar prieku atceros Dikļus, kur mēs ar Ivaru Cinkusu izgriezām piruetes pa slapjo estrādi – tas gan bija pārbaudījums mūsu izturībai, bet ar visnotaļ pozitīvu zīmi. Domāju, neviens ārzemnieks nesaprastu, kā var trīs stundas stāvēt lietū un dziedāt, un pirms tam vēl tās pašas dziesmas piecas stundas mēģināt, – to tikai latvieši var dabūt gatavu!

 

Romāns Vanags , Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, diriģents

Pievienot komentāru

Cik bagātas ir ekrāna sejas?Britu sabiedriskā raidorganizācija atklājusi, cik maksā zvaigznēm. Latvijā konkrētas algas slēpj
Draugiem Facebook Twitter Google+