Latvijā
Kriminālziņas

Sievietes alkst uzmanības, krāpnieki – naudas. Tā iespējams šķirties no milzu summām 16


Šopavasar savu stāstu par to, kā gandrīz iekļuvusi krāpnieka tīklos, laikrakstam “Kurzemes Vārds” uzticēja 34 gadus vecā liepājniece Ilze, kura starptautiskā iepazīšanās portālā iepazinusies ar 35 gadus vecu vīrieti, kas dzīvojis Kanādā un izskatījies kā fotomodelis. Attēlā redzamo bildi viņš atsūtījis Ilzei, taču visdrīzāk ir izmantota cita vīrieša fotogrāfija, kurš nemaz par to nezina. Sarakstījušies vairākus mēnešus katru dienu, līdz Tomass uzrakstīja, ka esot noslēdzis ļoti labu līgumu un braukšot strādāt uz Āfriku. Bet esot jāmaksā lieli muitas nodokļi un viņam nepieciešama Ilzes palīdzība. “Dārgā, tu man esi tik nepieciešama! Mana sirds lūst no problēmām. Sievai ir pienākums palīdzēt vīram. Tikai tu vari mani glābt šajā krīzē. Vai tiešām par tādu summu tu neriskēsi mīlestības dēļ?” Ilze uzrakstījusi, ka naudas gan nebūs, bet uz Āfriku aizsūtīs pašas zīmētu apsveikuma kartīti. Pēc šī paziņojuma Tomasa pacietība beigusies…
Šopavasar savu stāstu par to, kā gandrīz iekļuvusi krāpnieka tīklos, laikrakstam “Kurzemes Vārds” uzticēja 34 gadus vecā liepājniece Ilze, kura starptautiskā iepazīšanās portālā iepazinusies ar 35 gadus vecu vīrieti, kas dzīvojis Kanādā un izskatījies kā fotomodelis. Attēlā redzamo bildi viņš atsūtījis Ilzei, taču visdrīzāk ir izmantota cita vīrieša fotogrāfija, kurš nemaz par to nezina. Sarakstījušies vairākus mēnešus katru dienu, līdz Tomass uzrakstīja, ka esot noslēdzis ļoti labu līgumu un braukšot strādāt uz Āfriku. Bet esot jāmaksā lieli muitas nodokļi un viņam nepieciešama Ilzes palīdzība. “Dārgā, tu man esi tik nepieciešama! Mana sirds lūst no problēmām. Sievai ir pienākums palīdzēt vīram. Tikai tu vari mani glābt šajā krīzē. Vai tiešām par tādu summu tu neriskēsi mīlestības dēļ?” Ilze uzrakstījusi, ka naudas gan nebūs, bet uz Āfriku aizsūtīs pašas zīmētu apsveikuma kartīti. Pēc šī paziņojuma Tomasa pacietība beigusies…
Ekrānuzņēmums no liepajniekiem.lv

Vai tā sieviete ir stulba? Kur tāds naivums vēl sastopams? Cik izmisušai ir jābūt, lai ko tādu darītu? Šādus jautājumus izteica daudzi pēc tam, kad izlasīja ziņu par kādu apkrāpto Latvijas sievieti, kura pēc iepazīšanās sociālajos tīklos ar kādu ārzemnieku kopumā viņam pārskaitījusi vairāk nekā 300 000 eiro. “Es nevaru raksturot cilvēku, kāds viņš ir – naivs vai nav naivs, vai viņš ir gudrs vai vēl kāds… Tā teikt – parasta Latvijas sieviete, lauku cilvēks,” intervijā TV3 krāpšanas upuri raksturojusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.

“Mani skumdina šādi jautājumi – vai tā sieviete bija naiva? Mēs tik ļoti ātri, nezinot situāciju, nonākam pie slēdzieniem – naiva, stulba. Mums katram ir savi vājie punkti, un mēs pat nepamanīsim, ja kāds gribēs mūs apkrāpt. Kiberdrošības pasaulē ir teiciens – nav jautājuma, VAI kļūsi par upuri, bet – KAD kļūsi par upuri,” saka Londonā dzīvojošā juriste Inese Ejugbo, kura atbild par kiberdrošību advokātu birojā Londonā. “Diemžēl šādas situācijas ir pilnīgi reālas. Pēc mana bloga publicēšanas ar padomiem, kā izvairīties no apkrāpšanas, daudzas latviešu sievietes sazinājās ar mani, lūdzot padomu. Viņu zaudētās summas bija līdzīgas iepriekš minētajai,” saka I. Ejugbo.

Angliski to mēdz dēvēt par “romance fraud” (romantiskie krāpnieki), pasaulē šī tipa krāpšana ir ļoti izplatīta, bieži vien krāpnieks sarakstē ir nevis viens cilvēks, bet vesela grupa. 2015. – 2016. gadā Apvienotajā Karalistē šādi zaudēti vismaz 27 miljoni mārciņu (29,5 miljoni eiro), bet, piemēram, ASV Kalifornijas štatā pērn vien pazaudēti 173 miljoni dolāru (143 miljoni eiro). Un šie ir dati tikai par tiem noziegumiem, par kuriem ziņots policijai. Bieži vien cietušie policijā nevēršas, tādēļ patiesie krāpniecības apmēri nav zināmi. Nav runa tikai par viltus “atraitņiem armijniekiem”, kuri meklē sievietes pusmūžā, shēmas ir visdažādākās, mērķētas uz abiem dzimumiem.

Perfekti izdomāts stāsts

Nesen Inesi Ejugbo uzrunājusi latviešu sieviete, kas šobrīd dzīvo Skandināvijā. Inese izklāsta viņas slikto pieredzi: “Iepazīšanās portālā sieviete iepazinās ar it kā britu uzņēmēju. Sākās aplidošana. Viņam esot biznesa braucieni uz dažādām valstīm, kaut kas tur notiek, viņš pēkšņi nevarot no savas internetbankas neko pārskaitīt, tādēļ lūdz sievietei, lai viņa paskatās viņa internetbanku. Viņa negrib, tad tomēr piekrīt. Viņa redz: jā, nauda tur ir, bet arī viņa nevar pārskaitīt. Un tad it kā vīrietim rodas lielas nepatikšanas, steidzami vajadzīga nauda biļetei vai advokātam. Viņa pārskaita vīrietim savu naudu, pretī saņemot solījumus, ka naudu atdošot. Pārskaitījums tiek veikts ar “Western Union” starpniecību, kas nav piesaistīts bankai un kur naudas saņēmējus tiesībsargiem ir grūti identificēt. Scenārijs izdomāts ļoti reāls, ir pat saite uz vīrieša internetbanku, kur paskatīties. Nezinu, vai tā tiešām ir bijusi īsta internetbanka, vai tas bijis kādas lapas klons. Pēc tam vīrietis aizceļo, piemēram, uz Malaiziju, un atkal kaut kas notiek, un atkal viņai jāpalīdz. Un šādā veidā viņa skaita naudu pa puspasauli. Sieviete turpina palīdzēt, jo baidās, ka, atsakot palīdzību, neatgūs jau iepriekš pārskaitīto naudu. Turpina cerēt, ka visas nepatikšanas nokārtosies. Man kā kiberdrošības speciālistei uzreiz skaidrs, ka tas, visticamāk, nav bijis viens cilvēks, tā ir bijusi cilvēku grupa. Stāsts ir ļoti perfekti izdomāts, lai būtu ticams. Nauda grupai ir sūtīta uz dažādām valstīm, dažādiem kontiem un dažādiem vārdiem, lai radītu pēc iespējas mazāk aizdomu un krāpniekus būtu grūtāk notvert.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Sievietes alkst pēc uzmanības

“Viss ir atkarīgs no tā, cik upurim lielas ilgas pēc mīlestības un uzmanības, cik izsalcis pēc partnerattiecībām,” stāsta I. Ejugbo. “Ir sievietes, kuras ir ļoti inteliģentas un labi prot angļu valodu. Ja viņas redz, ka precinieks runā gramatiski nepareizi, uzreiz secina, ka tas, kurš nespēj uzturēt inteliģentu sarunu, nevar būt līdzvērtīgs dzīves partneris. Bet ir cilvēki, kuri no partneriem negaida augstu intelektu vai kurus neuztrauc, ka pieklibo gramatika, uzsvaru liekot uz to, ka cilvēkam ir interese par viņu, tiek izrādīta uzmanība. Latviešu sievietēm bieži pašām angļu valoda ir ļoti nabadzīga, viņas nespēj atpazīt valodas nianses. Tā jebkurš var uzdoties par britu vai amerikāni, kaut gan runā ar spēcīgu nigēriešu vai ganiešu akcentu. Upuri parasti ir sievietes pusmūžā vai vecāka gadagājuma sievietes, kas ilgstoši bijušas vienas. Iespējams, viņas kritiski vērtē savu izskatu. Un “romantiskie karavīri” un visi citi “prinči baltajos zirgos”, prot apspēlēt – vai, cik viņa ir skaista, mīlama, iekārojama. Ja viņa sen neko tādu nav dzirdējusi, tad – loģiski – sirds atmaigst.”

Visas sievietes, kuras izmanto sociālos tīklus, būs kaut reizi saņēmušas vēstuli no dīvaina “drauga”, kura profils uzradies tikai pirms dažām stundām. Pēc pāris iepriekš sagatavotām frāzēm par to, cik skaista un brīnišķīga ir ziņas saņēmēja, parasti seko jautājums, kur dzīvo un kā pelna iztiku. I. Ejugbo šādus puišus dēvē par iesācējiem, kuri tikai iemēģina roku ienesīgajā romantisko krāpnieku nodarbē. Taču ir arī profesionāļi, kuri apstrādāšanu veic mēnešiem ilgi. Viņi ātri nosaka, cik viegli sieviete ir manipulējama. Ja mērķis vieglāks, tad varētu pietikt ar mēnesi vai diviem.

“Sākumā sievietes tiek apbērtas ar komplimentiem, aplidošanas periodā viņas jūtas ļoti laimīgas. Izveidojas pieķeršanās, laimes ilūzijas, ir iedomātais ideālais vīrietis, kaut arī dzīvē to cilvēku viņas ne reizi nav sastapušas. Tad ar viņām tiek manipulēts. Un, kad viņas saprot, ka nauda ir aizsūtīta un nekādas mīlestības nav, krāpnieki pazūd. Viņas jūtas iznīcinātas emocionāli un finansiāli, katra sieviete izjūt milzīgu kaunu par notikušo un vaino sevi. Tāpēc saku, ka nevajag vēl vairāk nosodīt un kaunināt upurus, jo viņas jau tāpat sevi plosa ar pārmetumiem un nosoda sevi. Daudzas baidās to izstāstīt ģimenei, draugiem un policijai tieši tādēļ, ka baidās no nosodījuma.”

Pārdod mājokli un aizņemas

Latvijā daudzi brīnās par to, kā cilvēkam var būt tik daudz naudas – 300 000 eiro, ko sūtīt nezināmam mīlētājam. Taču visā pasaulē upuri bieži vien iztērē visus savus ietaupījumus, pārdod dzīvesvietu, aizņemas visur, kur vien iespējams, – no draugiem, radiem, no bankām. Valstīs, kur tas atļauts, izņem pat savus pensiju iekrājumus. Tas notiek ne tikai tāpēc, ka krāpniecības upuris ir iežēlināts, bet dažreiz arī iebiedēts – krāpnieki var vēlāk izdomāt arī dažādus draudus, piemēram, publiskos intīmo saraksti vai pat ieradīsies pie upura un nogalinās.

I. Ejugbo: “Bijuši stāsti, ka virtuālie mīlētāji it kā nokļuvuši slimnīcā, ir vajadzīgas operācijas, lai glābtu dzīvību. Viņi atlasa tās sievietes, kurām ir ļoti augsts empātijas līmenis un glābējas sindroms. Sākumā krāpnieki stāsta, ka kaut kas traģisks noticis ģimenē, ka tuvinieki miruši avārijā vai gājuši kā citādi bojā, un neviena cita viņiem nav, tikai tagad šī sieviete. Dažiem ir arī stāsti par bērniem, ar kuriem kaut kas notiek, un vajag maksāt slimnīcas rēķinus, lai glābtu dzīvību. Un, ja bērns mirst un vajag zāles, tad mēs taču esam gatavi palīdzēt arī svešiem bērniem. Lai stāsti iegūtu ticamību, tie tiks papildināti ar slima bērna fotogrāfijām no slimnīcas, bet bildes parasti nozagtas sociālajos tīklos. Un sievietes arī skrien aizņemties, pārdod īpašumus un sūta naudu. Parasti visi šie stāsti velkas tik ilgi, līdz nauda beidzas vai upuris sajūt ko nelāgu, saprotot, ka kaut kas nav labi – cik tad var sagadīties iekļūt briesmīgās traģēdijās pēc kārtas. Ir britu sievietes, kuras pat pašas ir braukušas uz Ganu, lai satiktu savu mīļoto klātienē. Viņām pat parādīta it kā viņa māja, bet atkal kaut kas ir noticis un tāpēc vīrietis neatrodas uz vietas.”

Ne visi ir krāpnieki

Apvienotajā Karalistē divas trešdaļas no visiem krāpšanas gadījumiem notiek iepazīšanās portālos. Tikai viena trešdaļa ir sociālajā tīklā facebook.com. Taču nevar apgalvot, ka katrs vīrietis, kurš uzrunā internetā, ir krāpnieks. Ineses Ejugbo tuva draudzene, latviete, ar savu vīru angli iepazinās pirms kādiem 15 gadiem iepazīšanās portālā, viņa iemācījās angļu valodu tikai viņa dēļ. Tas varēja arī izskatīties pēc krāpšanas, jo vīrs patiesi ir bijušais armijnieks, kurš meklēja nopietnas attiecības, taču šoreiz šis bija reāls cilvēks ar patiesiem nolūkiem. Šādi veiksmes stāsti ir iemesls, kādēļ daudzas vientuļas sievietes tic, ka arī viņām var paveikties sastapt savu īsto mīlestību.

Naudu atgūt nevarēs

Ja noziegums jau ir noticis, tad par naudas atgūšanu labāk nelolot lielas cerības. I. Ejugbo: “Pirmais, ko saka britu policija, – aizmirstiet par naudas atgūšanu, tur nevarēsim palīdzēt. Tas, ko varam palīdzēt, ir mēģināt saukt neliešus pie atbildības un pasargāt citus upurus. Ja ir izmantoti banku pārskaitījumi, noziedzniekus ir vieglāk sameklēt, bet tieši tāpēc krāpnieki parasti izmanto nebanku pārskaitīšanas metodes. Man ir zināms gadījums, kad sieviete vēlējās lielu summu pārskaitīt no Latvijas uz Ganu, bet banka atteicās to darīt, savukārt ar “Western Union” nebija nekādu problēmu.”

Arī korporatīvajā vidē ir izplatītas dažādas krāpšanas shēmas. Inese izstāsta piemēru: “Darbavietā kāds piezvana un saka – gribu runāt ar Amēliju Smitu. Viņš iepriekš tai Amēlijai ir pieteicies draugos feisbukā, izpētījis, kas viņai patīk, kas nepatīk. Un saka, es te no IT kompānijas saistībā ar jūsu datora antivīrusu. Man izskatās, ka jums tur kaut kas nav kārtībā, vai varat pārbaudīt, vai viss darbojas? Un Amēlija pārbauda – viss gan darbojas. Bet tas prasa laiku, un tad sākas saruna. Viņš saka, re, kāds labs laiks, man te drīz būs suņu sacensības. Viņš zina, ka Amēlijai patīk suņi un viņa ar tiem piedalās sacensībās. Un Amēlija saka – o, jūs arī sacensībās? Kurās? Drīz saruna beidzas. Paiet mēnesis, piezvana tas pats kungs, prasa Amēliju, atkal rādoties, ka sistēmā problēmas, vai var pārbaudīt. Un kā tad jums gāja tajās suņu sacensībās? Un tad jau sāk veidoties draudzīgas attiecības. Un šādi var būt vairāki zvani, un pēc pāris mēnešiem, kad ir jau izveidojusies uzticība, Amēlijai tiks paprasītas kādas darbības, kas ir ārpus darba noteikumiem un ko nedrīkst darīt, – izpaust kādu paroli, uzspiest uz kādas saites. Iekšējā uzmanība ir iemidzināta ar draudzīgo attieksmi un sajūtu, ka viņi jau it kā ir pazīstami, Amēlija pat nenojauš, ka kaut kas varētu būt ne tā. Viņa uzklikšķina uz atsūtītās saites un palaiž vīrusu, bet tas var nobloķēt firmas darbu vai radīt datubāzu informācijas nesankcionētu noplūdi. Pēc tam kad tiek konstatēts, ka konfidenciāla informācija ir aizplūdusi vai kompānijai tiek pieprasīta izpirkuma nauda, tad firma veic iekšējo izmeklēšanu un tikai tad Amēlija saprot, ka zvanītājs nav bijis tas, par ko uzdevies. Tā ir sociāla inženierija, un upuri sākotnēji nevar nedz iedomāties, nedz saprast, kas notiek, to uzzina tikai tad, kad jau radušās sekas. Tieši tādēļ ir būtiski par šādiem krāpniecības veidiem un gadījumiem runāt un izglītot cilvēkus. Tikai potenciālo upuru izglītošana var viņus pasargāt no krāpnieku izraisīta emocionāla un finansiāla bankrota.”

Ineses Ejugbo blogs ar padomiem

Kā latviešu sievietei izkrāpa 300 000 eiro

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa jūlijā saņēma informāciju par iespējamu krāpniecību, kas īstenota, izmantojot interneta lietotājas uzticību.

Valsts policijā vērsās kāda sieviete, kura likumsargiem pastāstīja, ka, izmantojot populāru sociālo tīklu iepazīšanās vietni, virtuālā vidē sākusi saraksti ar kādu vīrieti, kura nolūks it kā bijis izveidot nopietnas attiecības. Vīrietis bija uzdevies par ASV pilsoni, kurš atrodoties miera misijā Afganistānā. Pašā iepazīšanās sākumā bijusi ļoti draudzīga un sirsnīga sarakste, kas ar interneta tulkotāja palīdzību norisinājusies gan latviešu, gan krievu valodā. Ar laiku abi turpinājuši saraksti, izmantojot e-pastu un mobilo telefonu saziņas lietotnes.

Brīdī, kad vīrietis jau iemantojis sievietes uzticību, viņš minējis, ka vēlas doties atvaļinājumā uz Latviju, tikai tam esot šķēršļi. Vīrietis stāstījis, ka tiek slēgta nodaļa, kurā glabājas viņam piederošās mantas – vairākas koka kastes, kurās ir dokumenti, dārglietas, apbalvojumu medaļas un aptuveni 20 miljoni eiro skaidras naudas. Šīs mantas sarunu biedrs vēlējies nosūtīt sievietei kā viņa uzticības personai, jo citu tuvinieku viņam neesot. Taču mantu pārsūtīšana, izmantojot diplomātisko pakalpojumu pastu, esot ļoti dārga. Pēc ilgas sarakstes sieviete, vēloties palīdzēt, esot veikusi vairākus atsevišķus naudas pārskaitījumus – kopā vairāk nekā 300 000 eiro.

Patlaban Valsts policija veic pārbaudi. Esot aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm un šādi noziegumi ir veikti ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

LETA

Policijas ieteikumi

* “Iepazīšanās tiešsaistē kļūst aizvien populārāka, tādēļ krāpnieki to izmanto aizvien biežāk, lai izdarītu noziegumu, un upuris var būt ikviens,” rakstīts ar dažādu kiberkrāpšanas veidu apkarošanu strādājošās britu īpašās policijas nodaļas saitē www.actionfraud.police.uk.

* Britu policija iesaka neatklāt pārāk daudz personiskās informācijas – pilnu dzimšanas datumu, mājas adresi, darba adresi, jo šī informācija var tikt izmantota cita veida krāpšanai. Nevajag atklāt nekādu ar finansēm saistītu informāciju, tajā skaitā bankas konta numuru, kā arī neatvērt e-pastā nosūtītos pielikumus vai klikšķināt uz pievienotajām saitēm. Un, protams, nesūtīt nevienam naudu vai nesaņemt naudu, jo arī naudas saņemšana var būt daļa no krāpšanas shēmas.

* Saitē https://images.google.com tiek ieteikts pārbaudīt, kam pieder profila bilde.

LA.lv