Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. marts, 2013
Drukāt

Romantisms kā estētiska kategorija


ReklāmfotoReklāmfoto

Mākslas muzeja “Rīgas Birža” Lielajā izstāžu zālē līdz 21. aprīlim skatītājiem būs atvērta izstāde “Romantisma laiks”
.

 

18. gs. beigās un 19. gs. sākumā literatūrā, tēlotājā mākslā un mūzikā ienāk jauns mākslas izpausmes virziens, kas ātri kļūst populārs visu mākslas virzienu pārstāvju vidū. Tas ir romantisms. Jēdziens “romantisms” kļuva par estētisku kategoriju, nostājoties pretstatā klasicisma tradīcijai. Plaukstošajā urbanizētajā vidē romantisms veidojās par sava veida sabiedrības kustību, kur iztēle un emocijas ar pārsteidzošu spēku centās lauzt racionālo vidi un dzīves tikumus.

Tā rašanos ietekmēja Lielā Franču revolūcija, kas lika cilvēkiem vilties dzīves vērtībās un apkārtējā pasaulē. Cilvēki noslēdzās savā iekšējā pasaulē, domās un jūtās, iedziļinājās sevī. Tas spilgti izpaudās arī mākslinieku darbos, to noskaņā un tematikā. Asi tika radīts kontrasts starp reālo un ideālo, komisko un traģisko, grēkiem un augstām morāles normām, vieglprātīgo un pacilāto, utt.

Romantisms kā estētikas virziens kā galveno izvirzīja varoni, vēlēdamies atklāt cilvēka individualitāti un meklējot garīgos spēkus un atbalstu pašā cilvēkā, nevis kā agrākie virzieni – apkārtējā pasaulē.

Romantiķi vienmēr tiecās pēc sintēzes, meklēja mākslu vienotību, tomēr, piemēram, tēlotājā mākslā romantisms spilgti izpaudās tikai glezniecībā un grafikā, gandrīz nemaz neskarot arhitektūru. Romantisms meklēja jaunus krāsu simbolus, kas absolūti nebija raksturīgs klasicismam. Tajā laikā parādījās daudzas laboratorijas, kas nodarbojās ar krāsu izpēti un kas vainagojās ar krāsu rūpniecisko ražošanu tūbiņās – tādā veidā bija nesalīdzināmi ērtāk gleznot, vienkārši tūbiņas paņemot līdzi dabā. Diemžēl krāsu noturība nebija vēl tik labi zinātniski izstrādāta un daudzu izcilo mākslinieku darbi laika gaitā zaudēja savu mirdzumu.

Izstāde “Romantisma laiks” reflektē galvenokārt 19. gadsimta pirmās puses Nīderlandes glezniecības tematus: vasaras un ziemas ainavas, jūras un pilsētas skatus, klusās dabas, portretus un žanra kompozīcijas. Izstādes kodolu veido dabas ainavu glezniecība, bet netrūkst arī kompozīciju, kas ļauj ielūkoties tā laika sadzīves skatos – mājokļos, kur gatavo ēdienu, muzicē, spēlē kārtis un auklē bērnus. Kā neiztrūkstošs elements pārtikuša pilsoņa interjerā ir ģimenes locekļu portreti un krāšņas klusās dabas. Pilsētu ainavu kompozīcijas ar arhitektūras motīviem un dievnamu iekšskatiem vedina atcerēties holandiešu un flāmu glezniecības Zelta laikmeta tradīcijas 17. gadsimtā.

Pavisam izstādē eksponētas 70 gleznas no Jefa Rademakersa kolekcijas, kas ir viena no lielākajām holandiešu un flāmu 19. gadsimta glezniecības privātkolekcijām Eiropā.

J. Rademakerss ir pazīstams televīzijas raidījumu producents, kurš pēdējo divdesmit gadu laikā pēc savas kompānijas pārdošanas kļuvis par pilna laika kolekcionāru, un interese, kas radusies, veidojot raidījumus par mākslu, tiekoties ar mākslas vēsturniekiem, izstāžu kuratoriem, izsoļu organizētājiem, vainagojās vērtīgā noteikta laika perioda mākslas darbu kopumā, kuru arī mums ikvienam ir iespēja aplūkot.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+