Mobilā versija
Brīdinājums +22.0°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
30. maijs, 2017
Drukāt

Romas leģionu “superierocis” – nāvējošs kā revolveris (5)

Foto: Džons Reids, Trimontium TrustFoto: Džons Reids, Trimontium Trust

Senās Romas leģionos izmantoto lingotāju raidītie, nelieli akmeņi lidoja ar ātrumu 160 km/h un tāda šāviņa efekts, ķerot pretinieku, līdzinājās trāpījumam no mūsdienu “44 Remington Magnum” lielkalibra revolvera.

Turklāt akmeņos izurbtie caurumi gaisā radīja svelpjošu skaņu, kas atstāja psiholoģiski graujošu efektu. Pie šādiem secinājuma nonākuši zinātnieki no Skotijas arheologu biedrības, izpētot pagājušā gada jūnijā kādā pakalnā Dienvidskotijas pilsētas Damfrisas tuvumā uzieto dažāda veida metamo akmeņu krājumu, vēsta “The Daily Mail”.

Uzskata, ka pakalnā, kurā atrasts ap 400 apstrādātu, lingām piemērotu akmeņu, kā arī ap 130 svina “ložu”, pirms gandrīz 2000 gadiem Britānijas iekarošanas laikā risinājās romiešu kauja pret seno skotu klanu karaspēku. Skoti atradās pakalnā un viņiem nebija nekādu izredžu, jo skotu karaspēks atzina tikai tuvcīņu, kamēr romiešu lingotāju un metamo mašīnu raidīto akmeņu lietus tos nogalināja no attāluma. Katrs akmens bija ap 30 gramu smags, aptuveni 20% bija caurejoši urbumi 5 mm diametrā.

Arheologi sākumā pieņēma, ka urbumā iesmērēta inde, tomēr tālākie pētījumi liecina, ka tas darīts, lai lidojumā šāviņš uz pretinieku iedarbotos arī psiholoģiski, radot saniknotai lapsenei līdzīgu skaņu un izraisot paniku. “Tās nebija tikai klusas, taču nāvējošas lodes, kas lido apkārt; tām bija skaņas efekts, kad tās šķaidīja paugura aizstāvju galvas,” presei skaidrojis pētnieku grupas vadītājs Džons Reids.

Analizējot atrasto lingu šāviņu kinētisko enerģiju, vācu zinātnieks un lingošanas entuziasts Jergs Šprave nācis pie secinājuma, ka akmeņi lidojuši ar ātrumu 45 metru sekundē un to triecienenerģija bijusi 1570 džoulu. Tas atbilst mūsdienās ražota revolvera lodes parametriem. Prasmīgs lingotājs raidīja akmeni ap 200 metru tālu.

Lēš, ka kauja pie Bernsvarkas (Burnswark) pakalna risinājās 55. vai 54. gadā p.m.ē., kad notika Gaja Jūlija Cēzara iebrukums Britānijā. Šajā laikā par vislabākajiem lingotājiem uzskatīja Baleāru salu ļaudis, kurus Cēzars īpaši algoja savā karaspēkā kā palīgvienību leģioniem

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. fizikas zinātņu pamatu doktors Atbildēt

    Ar tām skaitliskajām vērtībām rakstā ir putra.
    Tomēr nevajag domāt, ka ar lingu mests akmens lido tādā pašā ātrumā kā ar “neapbruņotu” roku mests.
    Tad jau to lingu nemaz nevajadzētu.

  2. 450 m/s būtu jau virsskaņas ātrums. Tātad kaut kur ap 1620 km/h. Kas ir virs mach 1. Tas nozīmē, ka ne tikai no svilpieniem bija jābaidās, bet arī no virsskaņas blīkša, kas sekoja akmenim tikai pēc tam, kad tas jau bija ietriecies kādā. Vai tiešām lingotāji meta akmeņus ar virsskaņas ātrumu, vai arī raksta autors ir pazudis tulkojumā?

    • jau izlabojuši uz 160

      • Bet “450 metri sekundē” joprojām stāv, kas ir virsskaņas ātrums. Magnum lodes nelido ar 160 km/h lielu ātrumu. Tās lido daudz ātrāk. Tad sanāk, ka kļūdainais ātrums rakstā ir 160 km/h. Nespēju vienkārši noticēt, ka ar rokas spēku spēj uzmest 1620 km/h. Kaut vai tikai uz 200 metriem.

  3. Romieši lingotājus neapmācīja, tāpēc bija spiesti izmantot pakalpojumus. Tomieši netrennējās arī loku šaušanā. Skotus līdzenumā neglābtu ari loku šaušana. Romas leģions tā laikā ar tiem ieročiem bija labākā kaujas ierinda. Uzvarēja nevis kaujinieka prasmes, bet kopējās prasmes. Leģiona kaujas sistēma ir uzlabota grieķu hoplītu falanga. Grieķi cīnījās ar šķēpiem, bet romieši ar īsajiem zobeniem un vairogiem, kas izrādījās efektīvāka cīņā pat pret grieķu hoplītu falangu.

Draugiem Facebook Twitter Google+