Foto: Džons Reids, Trimontium Trust

Romas leģionu “superierocis” – nāvējošs kā revolveris 5

Senās Romas leģionos izmantoto lingotāju raidītie, nelieli akmeņi lidoja ar ātrumu 160 km/h un tāda šāviņa efekts, ķerot pretinieku, līdzinājās trāpījumam no mūsdienu “44 Remington Magnum” lielkalibra revolvera.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Turklāt akmeņos izurbtie caurumi gaisā radīja svelpjošu skaņu, kas atstāja psiholoģiski graujošu efektu. Pie šādiem secinājuma nonākuši zinātnieki no Skotijas arheologu biedrības, izpētot pagājušā gada jūnijā kādā pakalnā Dienvidskotijas pilsētas Damfrisas tuvumā uzieto dažāda veida metamo akmeņu krājumu, vēsta “The Daily Mail”.

Uzskata, ka pakalnā, kurā atrasts ap 400 apstrādātu, lingām piemērotu akmeņu, kā arī ap 130 svina “ložu”, pirms gandrīz 2000 gadiem Britānijas iekarošanas laikā risinājās romiešu kauja pret seno skotu klanu karaspēku. Skoti atradās pakalnā un viņiem nebija nekādu izredžu, jo skotu karaspēks atzina tikai tuvcīņu, kamēr romiešu lingotāju un metamo mašīnu raidīto akmeņu lietus tos nogalināja no attāluma. Katrs akmens bija ap 30 gramu smags, aptuveni 20% bija caurejoši urbumi 5 mm diametrā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arheologi sākumā pieņēma, ka urbumā iesmērēta inde, tomēr tālākie pētījumi liecina, ka tas darīts, lai lidojumā šāviņš uz pretinieku iedarbotos arī psiholoģiski, radot saniknotai lapsenei līdzīgu skaņu un izraisot paniku. “Tās nebija tikai klusas, taču nāvējošas lodes, kas lido apkārt; tām bija skaņas efekts, kad tās šķaidīja paugura aizstāvju galvas,” presei skaidrojis pētnieku grupas vadītājs Džons Reids.

Analizējot atrasto lingu šāviņu kinētisko enerģiju, vācu zinātnieks un lingošanas entuziasts Jergs Šprave nācis pie secinājuma, ka akmeņi lidojuši ar ātrumu 45 metru sekundē un to triecienenerģija bijusi 1570 džoulu. Tas atbilst mūsdienās ražota revolvera lodes parametriem. Prasmīgs lingotājs raidīja akmeni ap 200 metru tālu.

Lēš, ka kauja pie Bernsvarkas (Burnswark) pakalna risinājās 55. vai 54. gadā p.m.ē., kad notika Gaja Jūlija Cēzara iebrukums Britānijā. Šajā laikā par vislabākajiem lingotājiem uzskatīja Baleāru salu ļaudis, kurus Cēzars īpaši algoja savā karaspēkā kā palīgvienību leģioniem