Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. janvāris, 2012
Drukāt

Romas pāvests martā apmeklēs Kubu

Foto - AFPFoto - AFP

Romas pāvests Benedikts XVI 26. martā dosies uz Kubu, kas būs otrā reize, kad katoļu baznīcas galva būs apmeklējis šo komunistisko valsti, paziņoja baznīcas amatpersonas.

Pāvesta plāni doties trīs dienu vizītē uz Kubu sabiedrībai nebija nekāds noslēpums, bet precīzs vizītes laiks un maršruts tika paziņots tikai svētdien Kubas bīskapu konferencē. Plānots, ka Kubas prezidents Rauls Kastro un augstākie garīdznieki apsveiks pāvestu ar ierašanos šajā valstī un 27. martā Benedikts XVI novadīs misi Kubas otrajā lielākajā pilsētā Santjago de Kubā. Ar šo dievkalpojumu tiks godināta Kubas svētā aizgādne Žēlsirdības dievmāte.

Tomēr visnozīmīgākais pāvesta vizītes notikums būs mise Havanas Revolūcijas laukumā, kur savulaik ar vēsturisku uzrunu uzstājās Benedikta XVI priekšgājējs Jānis Pāvils II. Pēc 1959. gada revolūcijas Fidela Kastro valdība attiecībā pret baznīcu ieņēma konfrontējošu nostāju. Priesteri tika izraidīti un baznīcas skolas un citi īpašumi nacionalizēti. Attiecības valsts un baznīcas starpā sāka uzlaboties tikai pāvesta Jāņa Pāvila II laikā. Viņš izmantoja savu vizīti Kubā, lai aicinātu Kastro režīmu atvērties, solot, ka pasaule nepaliks pakalpojumu parādā. Tomēr vairāk nekā desmit gadus pēc šī aicinājuma Kubā joprojām valda tas pats komunistiskais režīms, kontrolējot teju visus ikdienas dzīves aspektus.

Savā paziņojumā par Benedikta XVI vizīti Kubas bīskapu konference uzsvēra šī apciemojuma nozīmīgumu, sevišķi attiecībā uz saskaņas veicināšanu kubiešu vidū. Tiesa, pēdējā laikā šajā valstī ir notikušas dažas pārmaiņas. 2011. gadā Rauls Kastro aizsāka ekonomiskās reformas ar mērķi dot kubiešiem lielāku kontroli pār privātīpašumu, un baznīca ir kļuvusi par svarīgu sarunu biedru attiecībās starp Kubas režīmu un disidentiem. Pagājušajā nedēļā prezidents apžēloja 2991 cietumnieku, tostarp septiņus disidentus. Kastro paziņoja, ka, pieņemot šo lēmumu, ņēmis vērā katoļu garīdzniecības un vairāku protestantu baznīcu lūgumus, piemēram, par gaidāmo pāvesta vizīti.

Reliģiskais atkusnis Kubā sākās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad katoļiem atļāva iestāties Komunistiskajā partijā, kas gadu vēlāk oficiāli pārorientējās no ateisma un sekulārismu. Pašreiz katoļticīgie veido mazliet vairāk par desmit procentiem no kopējā Kubas iedzīvotāju skaita. Vairums kubiešu ir sinkrētiskās reliģijas santerijas piekritēji. Tā sevī apvieno afrikāņu un Karību jūras salu iemītnieku ticējumus, kā arī tiem uzspiestā katolicisma iezīmes.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+