Publicitātes foto

NEDĒĻAS FILMA: Vainīgas ir zvaigznes 0

“Vainīgas ir zvaigznes” ir viena no šī gada gaidītākajām amerikāņu indie nišas filmām Ziemeļamerikas kino tirgū. Varētu sacīt, ka tas ir netipiski stāstam, kas izseko divu ar vēzi slimu jauniešu, gandrīz vēl bērnu, attiecībām, un nebūt nesola laimīgas beigas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas
Lasīt citas ziņas

Kas ir filmas popularitātes pamatā? Vairāku faktoru salikums, ko var dēvēt par mārketingu. Pirmkārt, oriģināldarba, kas ir filmas scenārija pamatā, bestsellera faktors – Džoša Grīna tāda paša nosaukuma romāns ilgstoši atradās laikraksta „The New York Times” vislabāk pārdoto grāmatu saraksta augšgalā. Otrkārt, filmas centrālos personāžus spēlē jaunās ASV kinoindustrijas zvaigznes ar jau vērā ņemamiem panākumiem agrākās filmās.

Šeilīna Vudlija ir jaunās pusaudžu paaudzes elks. Tāpat kā Dženifera Lorensa, Vudlija iemieso jauno ideālu – stalta un atlētiska, bieži lomās bez grima, dabiska, ar nevainības piesitienu, spēlē jaunas, spēcīgas sievietes – cīnītājas, pret straumi gājējas. Vudija plašā apritē izlauzās 2011. gadā, spēlējot blakus Džordžam Klūnijam Aleksandra Peina oskarotajā drāmā “Pēcnācēji”/”Descendants”, un tikko – spriedzes trillerī “Citādie”/”Divergent” (2014). Pēdējā Vudlija spēlēja kopā ar “Vainīgas ir zvaigznes” partneri Anselu Elgortu, atveidojot māsu un brāli. Taču šoreiz viņi ir mūsdienu Romeo un Džuljetas lomās. Jo, – un šis noteikti ir filmas panākumu atslēga – viņu mīlestība ir patiesi traģiska, varbūt pat traģiskāka par Šekspīra klasisko drāmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Heizela (Vudlija) ir septiņpadsmit gadu veca meitene, kas piesieta pārvietojamam skābekļa balonam, jo viņas elpošanas sitēma pati par sevi darboties nespēj. Knapi izdzīvojusi, viņa savas dienas vada mīlošu un aizbildniecisko vecāku paspārnē, taču kā cilvēkam, kas kopš agras bērnības sadzīvo ar nāves tuvumu ik brīdi, viņas skats uz pasauli ir rezignēti skeptisks, padevīgi pieņemot, ka secen it viss, ko izbauda viņas vecuma jaunieši – ballītes, pirmās iemīlēšanās, narkotikas, bezrūpīgas izklaides. Pozitīvisma piesātinātā atbalsta grupā vēža slimniekiem viņa satiek Gasu (Elgorts) – optimistiski noskaņotu puisi, kas, pārslimojis smagu vēža fāzi, izbauda ik mirkli no savas “otrās dzīves”, pat ja tā jādzīvo bez vienas kājas, un uzreiz pievērš Heizelas uzmanību. Notikumos, kas seko, oriģinalitāte ir faktā, ka visklišejiskākās jauniešu iemīlēšanās darbības šeit izsauc sajūsmas un empātijas jūtu vilni. Vismazākās lietas, kā uzkāpšana pa kāpnēm, došanās piknikā ir brīnums, nemaz nerunājot par to, ka kopīgs ceļojums vai spēja uzticēties un atļaut sev iemīlēties tad, ja nezini, vai izdzīvosi līdz rītdienai, ir varoņdarbs, ka nebūtu pa spēkiem visiem.

Filmā spēlē arī divi izcili aktieri – Lora Derna, Linča aktrise (“Zilais samts”/”Blue Velvet”, 1986, “Mežonīgie sirdīs”/”Wild at Heart”, 1990) Heizelas mātes lomā un Daniels Defo – brīnišķīgi sarūdzis cilvēknīdējs rakstnieks, kuru jaunieši dodas apciemot uz Eiropu. Abi, gan Derna gan Defo, ir spēcīgas personības un pazīstami ar dalību izteiktos mākslas projektos, tādēļ viņu klātbūtne šai filmā mazliet “neierakstās” kopējā filmas “vidējā aritemētiskajā”.

Jā, filmai var pārmest pārlieku sentimentalitāti, apzinātu mērķēšanu uz skatītāju visvājākajām vietām un dziļākajām empātijas jūtām. Taču no otras puses – pirmkārt, tas ir stāsta, kas filmas pamatā, galvenais fokuss, otrkārt, filma pārstāv noteiktu žanru – melodrāmu, un treškārt, mērķējumu uz asarām izdara ar snaipera precizitāti, ko var tikai apbrīnot. Stāstus par zaudējumu un nāvi izstāstīt nav viegli. Ne vienmēr to dara austriešu režisora, emocionālo un fizisko vardarbību mīlošā Mihaela Hanekes garā (“Mīlestība”/”Amour”, 2012). Vēl grūtāk bez jūtu pārspīlējumiem iztikt, ja stāsta centrā ir dzīves, kas tikko kā sākušas. Starp citu, pavisam nesena filma, kas bija ārkārtīgi līdzīga “Vainīgas ir zvaigznes”, bija Gasa van Santa “Nenogurdināmā”/”Restless” (2011) ar Miu Vasikovsku un Denisa Hopera dēlu Henriju Hoperu galvenajās lomās – arī tajā divu inteliģentu, radošu, ironijas un humora pilnu (un jā, arī ļoti pārtikušu vidusšķiras amerikāņu) jauniešu attiecības spītēja nenovēršamajam.

Katrā ziņā precīzā filmas formula strādā, noteikti atstājot iespaidu uz miljoniem pusaudžu, kas jau lasījuši grāmatu un pilda kinoteātrus, lai kolektīvi izraudātos. Un kādēļ lai atgādinājums par dzīves trauslumu, attiecību brīnumu nenāktu arī izskaistinātas filmas veidolā. Savu mērķi tā sasniedz, pat ja to dara ar brutāliem līdzekļiem.

Reklāma
Reklāma

UZZIŅA:


“Vainīgas ir zvaigznes” / The Fault in Our Stars 


2014, ASV

Rež. Džošs Būns.

Lomās: Šeilīna Vudlija, Ansels Elgorts, Lora Derna, Vilems Defo.

No 22. augusta

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.