Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. oktobris, 2012
Drukāt

Romnijs pārspēj Obamu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Trešdien notikušajās ASV prezidenta kandidātu pirmajās televīzijas debatēs par ekonomikas jautājumiem pārliecinošāks, sagatavotāks un uzstājīgāks bija republikāņu kandidāts Mits Romnijs, kuram analītiķi paredz nelielu popularitātes kāpumu sabiedriskās domas aptaujās. 


 

Studenti – par Obamu

Pirms debatēm Denveras universitātes pilsētiņā varēja atrast dažādu organizāciju teltis, piemēram, aktīvisti dalīja bezmaksas prezervatīvus, aicināja nodot asinis vai iestāties pret abortiem. Tāpat bija plaši piejamas dažāda skatījuma grāmatas par prezidenta amata kandidātiem – pašreizējo prezidentu Baraku Obamu un bijušo Masačūsetsas gubernatoru Mitu Romniju. Lielāku uzmanību izpelnījās demokrātu jauniešu telts, tas ir saprotami, jo jauniešu vidū laicīgajās universitātēs populārāki ir demokrāti. Republikāņu telts pusdienlaikā bija vāji apmeklēta. Republikāņu jauniešu aktīvists Tailors Dumons pirms debatēm atzina, ka viņa partijas izaicinājums ir piesaistīt vairāk jauniešu. “Mums jāsamazina valdības programmas un jāstimulē uzņēmējdarbība,” teica Tailors, kurš studē finanšu parvaldību. Iepriekš pilsētiņā satiktais biznesa students Niks Stablers pauda atbalstu Obamam, jo viņam esot labs plāns nodokļu jautājumos, kā arī tiek likts uzsvars uz izglītību un vidusslāni. Viņam nešķiet saprotama republikāņu tendence atbalstīt militārās misijas.

 

“Mums nav jāmāca citām valstīm, kas jādara, un nav jāuzspiež mūsu ideāli. Ja tās vēlas palīdzību, tad ASV drīkst palīdzēt,” teica Niks.

 

Vēlāk studentu pilsētiņu pamazām piepildīja abu kandidātu atbalstītāji ar plakātiem. Jāatgādina, ka Kolorādo ir tā saucamais svārstīgais štats, kurā republikāņi un demokrāti sacensībā ir tuvu viens otram, tāpēc partijas atver šeit proporcionāli vairāk biroju, turklāt šajās dienās Denverā abi kandidāti rīkoja saietus atbalstītājiem.

 

Rūpes par vidusslāni

Debates universitātē vadīja sabiedriskās televīzijas “PBS” raidījumu vadītājs Džims Lērers, uzdodot kandidātiem vienkāršus jautājumus. Tās sākās bez asumiem – Obama atzina, ka pirms 20 gadiem šī bijusi viņa laimīgākā diena, jo Mišela piekritusi kļūt par viņa sievu, un pajokoja, ka viņai apsolījis – nākamreiz šo jubileju nesvinēt 40 miljonu auditorijas priekšā. Prezidents atzina, ka pēdējos četros gados ASV izgājusi cauri lielākai ekonomiskai krīzei nekā Lielā depresija. Viņa plāns turpmākajiem gadiem ir ieguldīt naudu izglītībā un cilvēku apmācībā, kā arī jādomā par jaunu enerģijas veidu attīstību. Savukārt Romnija prioritātes – neatkarība enerģētikā jau tagad, sadarbība ar Latīņ-ameriku, Ķīnas ekonomiskās ietekmes mazināšana un budžeta līdzsvarošana. “Mēs esam mazā biznesa čempioni. Ja mazajam biznesam iet labi, cilvēkiem ir darbs. Taču tagad mums ir valdība, kas vairāk tērē,” teica Romnijs. Pašreizējais prezidents argumentēja par labu ieguldījumiem izglītībā, piemēram, viņš vēlas, lai ASV darbā tiktu pieņemti 
100 000 matemātikas un zinātnes skolotāju, kā arī jāvērš uzmanība uz iespējām koledžās iegūt tagadējam darba tirgum nepieciešamās prasmes, kā arī norādīja, ka lielākas rūpes jāvelta sabiedrības vidusslānim.

 

Romnijs apgalvoja, ka viņš nenodarbosies ar plašu nodokļu samazināšanu, bet gan tos padarīs vaļīgākus mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī apšaubīja Obamas vēlmi ieguldīt naudu vēja enerģijā, jo šie projekti būšot pieejami pēc 50 gadiem.

 

Debates laikā Romnijs bija uzstājīgāks un enerģiskāks. Vairākas reizes Obama kritizēja oponenta vēlmi samazināt nodokļus, kā arī tērēt naudu militārajām vajadzībām, uz ko Romnijs atbildēja: “Man nav domu par piecu triljonu dolāru nodokļu atlaidi. (..) Nepieciešams dot nodokļu atlaides mūsu vidusslānim,” teica Romnijs, piebilstot, ka ar šādu soli uzņēmēji darbā spēs pieņemt vairāk cilvēku. Atbildot uz kritiku par budžeta iztrūkumu, Obama atgādināja, ka, pārņemot varu no republikāņiem 2008. gadā, viņa rīcībā bijusi valsts, kurā lielus iztrūkumus radījuši republikāņu militārie tēriņi Irākas un Afganistānas karos, kā arī tolaik ASV piedzīvojusi smagu ekonomisko krīzi, taču tagad valstī esot vērojama augšupeja. Vērojot debates, radās iespaids, ka reizēm Obamas argumentos ir vairāk skaitļu, kas piešķīra tiem smagumu, bet Romnija atbildes un argumenti bija vienkāršāki. “Ekonomiskās krīzes jautājums nav tikai par Volstrītu, bet arī par to, ka cilvēki ņēma kredītus, kurus nespēja atmaksāt,” skaidroja Obama. Debatēs tika skarts arī ASV sabiedrībā sasāpējušais veselības aprūpes jautājums, kuru republikāņi iesaukuši par “Obamacare” (Obamas aprūpe. – Ģ. V.), un to Romnijs vēlas izbeigt, ļaujot cilvēkiem izvēlēties, kādu veselības apdrošināšanas veidu viņi vēlas. Debašu nobeigumā Obama pauda gatavību rūpēties par visiem ASV pilsoņiem, liekot lielu akcentu uz vidusslāni. Romnijs uzskata, ka ir “jāaizvāc” “Obamas aprūpe” un nedrīkst skart militāro budžetu, jo viņš vēlas saglabāt ASV kā pasaulē spēcīgu valsti.

 

Romnijam 
paredz kāpumu

Vairāki ārvalstu žurnālisti, kas universitātes preses centrā vēroja debates, atzina, ka Romnijs tajās uzvarējis, jo bijis pārliecinošāks un vienkāršāks. Arī politikas vērotāji atzīst, ka debatēs labāks izskatījies Romnijs. Denveras universitātes politikas nodaļas asociētais profesors Sets Maskets atzina, ka Romnija uzstāšanās debatēs bijušas dvēseliskākas un tiešākas.

 

“Pirmās debates var ietekmēt neizlēmīgo vēlētāju viedokli, jo viņiem bija iespējas redzēt, kā uz moderatora un savstarpējiem jautājumiem atbild kandidāti. Obamas nometnei būs par ko izdarīt secinājumus un sagatavoties nākamajām debatēm,” teica profesors.

 

Viņš prognozē, ka tuvākajās dienās Romnija popularitāte sabiedriskās domas aptaujās varētu pieaugt par vienu līdz diviem procentiem. Debašu priekšvakarā Obama apsteidza Romniju par trim popularitātes procentiem: 49 – 46. Prezidenta amata kandidātiem paredzētas vēl divas debates: 16. un 22. oktobrī.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+