Foto no ģimenes arhīva

“Dievs redz visu, bet nestāsta to nevienam” (čigānu sakāmvārds)

Lasītākie

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Lasīt citas ziņas

Apmēram 1000 gadu Eiropā (apmēram 500 gadu Latvijas teritorijā) dzīvo pēc Eiropas Padomes ieteikuma par romiem saukta tauta. Tas čigānu valodā nozīmē “cilvēki”. Nacisma laikā nogalināja ap pusmiljonu, okupētajā Latvijā apmēram pusi no visiem – 2000 čigānu. Šim genocīdam ir īpašs apzīmējums “porajmos”, kas nozīmē “aprīšana”. Arī okupācijas režīmā bija cilvēki, kuri protestēja pret slepkavībām. Talsu apriņķis bija īpašs, jo tikai te un vēl Daugavpilī nenošāva nevienu.

Kara pirmajā gadā vietējā presē publicēti tikai daži neiecietīgi komentāri iepretim masveidībai kaimiņos. Piemēram, “Tukuma Ziņās” rakstīja: “Slinkojuši un maisījušies darba rūķiem pa kājām. Viņi ir nevērtīga tauta.” 1935. gada tautas skaitīšanā Talsu apriņķī reģistrēja 289 čigānus. Iespējams, bija vairāk, tomēr pirmajā kara rudenī skaits stipri pieauga, sasniedzot pat tūkstoti vai vairāk. Viņi ieradās no Ventspils, Aizputes un Kuldīgas, un liela daļa bija nodarbināti malkas vešanā un zāģēšanā.

Vācu okupācijas 
laika varas iestādes


VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā

Nosaukta deputāte, kurai nāksies atstāt mandātu pēc Kariņa atgriešanās Saeimā

VIDEO. Dubaijā “peld” gan auto, gan lidmašīnas: spēcīgo lietusgāžu dēļ applūduši skrejceļi, ielas un pat metro

Daudzviet par romu glābšanas paraugu minētas Sabile, Talsi un Kandava, kas tolaik ietilpa Talsu apriņķī. Lai noskaidrotu vairāku desmitu tolaik dzīvojušo un vēl nedzimušo dzimtu glābšanas ap­stākļus, jāsaprot varas iestāžu pilnvaras.

Tiesā 1962. gadā R. Vītrups liecināja, ka 1942. gadā Talsu policijā sāka organizēt čigānu nošaušanu. Apcietinātos veda rakt bedres dažus kilometrus no Talsiem pie Laucienes ceļa. Apspriedē piedalījušies kāds vācietis no Rīgas, vietējie policisti, apriņķa un Talsu policijas priekšnieki Fr. Nei­manis un B. Rakstiņš, policisti A. Jaņpēteris un Stepe. Iecirkņa priekšniekam V. Paeglem vācieši uzdevuši organizēt šaušanu, bet viņš to kategoriski atteicies darīt. Liecinieks apgalvoja: “Izteicos pret, jo man kā krimināluzraugam bija zināms, ka neviena nopietna lieta pret čigānu tautības pilsoņiem nebija ierosināta.” Visvalža Paegles atteikšanās nebija izšķiroša. Ludzā, kā raksta vēsturnieks M. Vestermanis, vietējie nepiekrituši, bet šāvēji ieradušies no Maltas. V. Paegle, pēc oficiālām ziņām, 1944. gada 1. aprīlī “miris traģiskā nāvē Aizputē”, bet patiesībā izdarīja pašnāvību.

Augstākā reģionālā varas instance bija Ostlandes (Igaunija, Latvija, Lietuva, Baltkrievija) pārvalde ar reihskomisāru Heinrihu Lozi priekšgalā. Viņam pakļauto Latvijas ģenerālapgabalu vadīja Otto Heinrihs Drehslers. Apriņķa vecākos iecēla Kurzemes apgabala komisārs Liepājā V. Alnors. Pirmais Talsu apriņķa vadītājs bija Vitolds Kārkliņš, tad Aleksandrs Jansons. Kopš 1942. gada 17. marta amatu ieņēma Kārlis Krūmiņš un to veica līdz kara beigām. Paralēli saimniecību apriņķī pārzināja vācu pārstāvis – tā saucamais kreislandvirts.