Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. septembris, 2012
Drukāt

Romu izraidīšana no Francijas nav risinājums

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Francijas piekoptā romu izraidīšanas taktika un viņu apmetņu likvidēšana radījusi sašutumu Eiropas Savienības (ES) augstāko amatpersonu un cilvēktiesību aizstāvju vidū. Paši franči gan uzskata, ka nedara neko nosodāmu, izraidot no valsts cilvēkus, kas tajā bez legāliem iztikas līdzekļiem uzturējušies ilgāk, nekā pieļauj likumdošana.

 

Tomēr saceltā trača iespaidā Francijas premjerministrs Žans Marks Ero romu jautājumu grib iekļaut oktobra beigās gaidāmā ES samita darba kārtībā.

 

Cīņa ar vējdzirnavām

No savām ierastajām apmetnēm Francijā izraidīti nu jau tūkstošiem romu – augustā vien tie bijuši vismaz 2000 cilvēku. Tomēr nelikumīgās apmetnēs Francijas lielo pilsētu nomalēs joprojām mitinās ap 15 000 čigānu. Vairākums Francijā dzīvojošo čigānu nāk no Bulgārijas vai Rumānijas.

Bažas par situāciju Francijā jau izteikusi arī ANO augstākā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pilaja. Viņa sacījusi: “Es atzīstu, ka Francijas valdība ir spērusi virkni soļu, bet vēl jāpieliek pūles, lai šī situācija tiktu risināta kontekstā ar nacionālo stratēģiju attiecībā uz čigānu integrēšanu un pilnā saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām.” Aizvadītajā nedēļā ANO arī paziņojusi, ka būtu nepieciešams ieviest juridiskas aizsardzības pasākumus, lai garantētu, ka bez pajumtes nepaliek bērni, sievietes un slimi cilvēki.

Asu kritiku par čigānu apmetņu likvidēšanu izpelnījies Francijas iekšlietu ministrs Manuels Valss. Tomēr no iesāktās politikas viņš nav atteicies, turpinot piedāvāt bezmaksas aviobiļetes un finansiālus stimulus čigāniem, lai tie atgrieztos savās dzimtajās zemēs.

 

Jāatzīmē, ka Francijas varasiestādes savu rīcību aizstāv, pamatojot to ar rūpēm par šo nolaisto apmetņu iedzīvotāju veselību. Pēc amatpersonu teiktā, šādas vietas ir ļoti bīstamas, īpaši, ja tās atrodas ceļu vai dzelzceļa tuvumā.

 

Par neefektīvu franču valdības rīcību gan nodēvējuši cilvēktiesību organizāciju pārstāvji, norādot, ka tā ir veltīga, jo kustības brīvība, kāda valda ES, ļauj čigāniem viegli atgriezties atpakaļ Francijā.

Latvijas Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere gan uzskata, ka notiekošais Francijā nav nekas ārkārtējs, jo “masveida čigānu izraidīšana sākās 2010. gadā, un tai ir likumīgs pamats. ES pilsoņiem no Rumānijas vai Bulgārijas jāspēj pierādīt, ka viņiem ir darba atļauja un ienākumi. Ja to nav, nevar pārmest Francijai, ka tā šos cilvēkus izraida”. Deputāte arī norāda, ka ikkatra nometnes nojaukšana notiek saskaņā ar tiesas lēmumu, nevis, piemēram, balstās etniskā naidā. “Protams, ir kāds, kas vienmēr būs gatavs izspēlēt etnisko kārti. To mēs redzam arī Latvijā, mēģinot sakārtot pilsonības vai izglītības jautājumus. Ja tiešām šajā izraidīšanas procesā parādās etniskais aspekts, par to ir jārunā atklāti. Taču, manuprāt, tā nav, jo šie cilvēki, kas aizbrauc no Francijas, saņem 300 eiro, kā arī vēl 100 eiro par katru bērnu. Domāju, ka drīzumā šis jautājums varētu sakārtoties, jo Francijas ES lietu ministrs šomēnes sola apmeklēt Rumāniju, lai meklētu problēmas risinājumu,” skaidro I. Vaidere.

 

Tūkstošiem eiro nepalīdz

Interesanti, ka ar ES līdzfinansējumu čigānu jautājumu Francija cenšas atrisināt jau kopš 2007. gada. Līdz šim ES no strukturālajiem fondiem atvēlējusi jau 47 000 eiro, lai veidotu drošākas dzīvesvietas čigāniem.

 

Tikmēr ES nodarbinātības komisārs Lāslo Andors atzinis, ka daudziem gribas piekrist Budapeštā esošā Eiropas Romu tiesību centra (ERRC) viedoklim, ka par šiem līdzekļiem izveidotās apmešanās vietas vairāk atgādina geto un nostiprina sabiedrībā valdošo priekšstatu par čigāniem kā tādiem, kas jātur pa gabalu no citiem.

 

Arī ES tieslietu un iekšlietu komisāre Viviana Redinga uzsvērusi, ka repatriācija ir bezjēdzīga un daudz vairāk būtu jādomā, kā čigānus iesaistīt darba tirgū.

Lai gan Francijas valdība strādā šajā komisāres minētajā virzienā, lielu panākumu pagaidām nav, jo čigāniem trūkst līdzekļu sava biznesa uzsākšanai, bet kļūt par algotu darbinieku, jo īpaši šīs tautības sievietēm, liedz darba devēju aizspriedumu pilnā attieksme. Pasaules Bankas (PB) pētījumi liecina arī, ka starp apmēram 87% ES mājsaimniecību, kurām ir savs bankas konts, skaitļi par čigāniem ar bankas kontu pielīdzināmi pilienam jūrā. Tā Bulgārijā tikai 4%, Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un Rumānijā tikai 5% romu mājsaimniecību ir savs konts bankā. “Naudas trūkums padara ārkārtīgi grūtu jebkura biznesa uzsākšanu,” norādījis Pasaules Bankas vecākais ekonomists Josts de Lāts. “Romi vēlas strādāt, bet daudziem nav starta kapitāla un tas ir galvenais šķērslis viņu iekļaušanai darba tirgū. Tieši tādēļ lielākā daļa romu nav pašnodarbinātie, bet tie, kas strādā, dara to bez oficiāliem līgumiem,” atzinis PB eksperts.

Tikmēr liela daļa čigānu, cerot uz lielāku varasiestāžu pretimnākšanu, pašlaik izvēlas doties uz Francijas pilsētu Lilli, kuras mērs Martina Obrī aicinājusi piešķirt valsts zemi pēc nometņu likvidēšanas bez pajumtes palikušo čigānu izmitināšanai, ziņo aģentūra “AFP”. “Zemi atrast nav grūti. Valstij visur pieder zeme,” preses konferencē Lillē šonedēļ sacījusi sociālistu līdere. Aģentūra informē, ka Obrī noliegusi ziņas par nesaskaņām ar iekšlietu ministru Manuelu Valsu saistībā ar čigānu nometņu likvidēšanu.

 

“Mēs pieprasījām, lai šī evakuācija tiek īstenota, veicot pārvietošanu uz citu vietu ārpus pilsētas teritorijas, bet tas nav izdarīts,” skaidroja pilsētas galva. “Mēs strādājam kopā ar prefektu, cenšoties atrast zemi ārpus pilsētas.”

 

Jāpiebilst, ka šonedēļ Francijas valdība apspriedusi ierosinājumu piešķirt Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem darba atļaujas, kas tiem pavērtu iespējas legāli strādāt Francijā.

 

Viedokļi

Lāslo Andors, ES nodarbinātības komisārs: “Eiropas Komisija jau pirms trim gadiem iestājās pret šo Francijas varas iestāžu piekopto diskriminējošo praksi, norādot, ka tas nav risinājums un romu repatriācija no Francijas nebūs produktīva. Diemžēl ir tikai dažas Francijas pašvaldības, kas, izmantojot ES līdzekļus, palīdz veidot uzņēmumus un mājokļus romiem, tādējādi atvieglojot to iekļaušanos darba tirgū, kā arī nodrošinot pieeju skolām to bērniem.”

Navi Pilaja, ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos: “Esmu nobažījusies par romu apmetņu neseno piespiedu slēgšanu Francijā, kas ietekmējusi simtiem cilvēku, padarot viņus vēl ievainojamākus un pakļautus plašam lokam cilvēktiesību problēmu.”

Inese Vaidere, Eiroparlamenta deputāte: “Čigānu izraidīšana no Francijas varētu būt risinājums, jo nelegālā imigrācija nav tas, uz ko tiecas Eiropas Savienība. Šāda izraidīšana ir saprotama, jo tad, ja cilvēki nespēj nodrošināt sev iztikas līdzekļus, tam jāmeklē risinājums.”

 

Uzziņa

“Čigānu jautājuma” iemesli Francijā:

* Francija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kas nepiešķīra Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem neierobežotu piekļuvi savam darba tirgum pēc šo valstu iestāšanās blokā;

* čigāni atrodas neizdevīgā stāvoklī – varasiestādes viņus ir tiesīgas deportēt, jo viņi nevar pierādīt, ka ir spējīgi sevi uzturēt, taču vienlaikus viņiem nav tiesību likumīgi strādāt;

* bloka pilsoņu tiesības strādāt jebkurā no ES dalībvalstīm ir viens no ES dibināšanas pamatprincipiem. Pārejas noteikumi, kas Francijā tika pieņemti pēc Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanas ES, beigsies 2013. gada nogalē.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+