Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. novembris, 2015
Drukāt

Peldes ledainā ūdenī norūda ķermeni un nervu sistēmu

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja
Padoms

Vilis Ķempelis: "Pie auksta ūdens no rītiem mājās dušā iesaku radināties katram, taču sākumā tikai īsu brīdi, laiku pamazām pagarinot. Arī, uzsākot ziemas peldēšanu, noteikti jāievēro pakāpeniskums. Darot to par strauju, var rasties veselības problēmas un patikšana ātri pāriet."

Vēss laiks un pat sals nav šķērslis peldēšanai. Vasarā peldas, kur nu katram sanāk, bet, iestājoties vēsākam laikam, ziemas peldētāju kluba “Ozolnieku roņi” dalībnieki vismaz desmit cilvēku sastāvā katru sestdienu pulcējas pie Ozolnieku ezera. Klubiņa vadītāju Vili Ķempeli (69) priecē, ka interese par šīm aktivitātēm Latvijā palielinās un veidojas arvien jaunas interesentu grupas.

 

Kompānijā drošāk

“40 gadu vecumā man radās nopietnas problēmas ar ceļiem, bija apsaldēts sēžas nervs un knapi varēju paiet. Dakteris Jānis Petronis Rīgas 2. slimnīcā sacīja, ka man esot visas iespējamās vecuma slimības, un es nolēmu tikt no tām vaļā rūdoties,” par savu “roņu” gaitu sākumu stāsta Vilis Ķempelis. “Kad man uztaisīja blo­kādi un jutos spēcīgāks, sāku katru rītu skaloties ārā zem krāna ar aukstu ūdeni un turpat svaigā gaisā norīvēties ar dvieli. Nepārtraucu šo rituālu pat tad, kad ārā bija 30 grādu sals. Vispirms pavārtoties sniegā, ūdens liekas pat karsts. Šādas procedūras ne tikai norūda ķermeni, bet arī nomierina un stiprina nervu sistēmu.”

Vēl pēc 10 gadiem Vilis saņēmies ziemas peldēšanai. Kopā ar draugu aizbraukuši uz nomaļu dīķi un izcirtuši ledū caurumu. Vispirms paskraidījis, lai sasildītos, un tad meties iekšā ūdenī. Iepriekšējais rūdījums ļāvis justies patīkami, taču, aizbraucot mājās, bijis ļoti pacilāts noskaņojums. Tā viņš sācis peldēties līdz pat vēlam rudenim. Reiz dīķis aizsalis un ūdens bijis vaļā tikai gar krastu. Tad Vilis peldējis gar malu un priecājies, ka beidzot kļuvis par kārtīgu “roni”. Pēc tam viņš sācis meklēt plašāku kompāniju. Licis avīzē sludinājumus, līdz atsaucies Valdis Nudiens un Romualds Gurklis. Vīri satikušies un nodibinājuši klubu “Pārlielupes roņi”, jo nodarboties ar ziemas peldēšanu kompānijā ir patīkamāk un arī drošāk, ja gadījumā kādam vajadzīga palīdzība.

Meklējot vēl citus domubiedrus, Vilis saticis arī “roņu” kustības aizsācēju Latvijā Ēvaldu Liepiņu. Viņš bija autoritāte, kuras padomos mēdza ieklausīties, piemēram, pieredzes bagātais peldētājs atzinis, ka ziemā nav kaitīgi peldēt tikai līdz piecām minūtēm ilgi. Viņš arī uzsvēris, ka nodarboties ar ziemas peldēšanu jābeidz pakāpeniski un pēc 70 – 80 gadu vecuma tā vairs nav vēlama. Viņš pats mūža nogalē rūdījies tikai ar gaisa peldēm.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+