Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. marts, 2013
Drukāt

Ronjas attiecību stāsts Leļļu teātrī

ReklāmfotoReklāmfoto

No 8. marta Latvijas Leļļu teātrī skatītājus no piecu gadu vecuma aicina Astrīdas Lindgrēnas pazīstamā stāsta “Ronja – laupītāja meita” varoņi. Režisora Valda Pavlovska redzējumā tapis stāsts par attiecībām – mīlestības vareno spēku. Laupītāju meitenes Ronjas lomā – aktrise Dana Lāce.


 

Ne vienai vien mazai sapņotājai meitenei un spurainam zēnam, kam tagad pašiem aug mazi lasītāji, aizrāvusies elpa, lappusi pēc lappuses sekojot līdzi divu laupītājbērnu Ronjas un Birka neticamajām gaitām skarbajā ziemeļu dabā, ikdienā sastopot bīstamos pasaku radījumus – harpijas, miglas troļļus vai pelēkos mošķuļus, kā arī ne mazāk skarbos ziemeļu ļautiņus, kuriem turklāt vēl piemīt gluži nelāgs niķis – aplaupīt citus.

Tomēr galvenais, ka Lindgrēnas brīnišķīgajā, fantāzijas un piedzīvojumiem apvītajā stāstā “Ronja – laupītāja meita” abiem bērniem izdodas samierināt naidīgās un ārēji tik atšķirīgās laupītāju bandu pretrunas, atklāt kādu senu noslēpumu un iepazīt īstu draudzību, kas pārvēršas trauslā un vārdos nenosauktā pirmajā mīlestībā.

Arī izrādes režisors Valdis Pavlovskis bijis viens no tiem, kas pirms trīsdesmit pieciem gadiem priecājies par fantastisko mežu klintīm, aizu, upi, laupītāju cietoksni un dēkām, noslēpumainajiem radījumiem, atzīstot, ka toreiz gan mazāk pievērsis uzmanību pašas Ronjas un Birka attiecībām.

Raugoties uz darbu šodienas acīm, režisors atzīst, ieraudzījis, ka arī divdesmit pirmā gadsimta mazo skatītāju varētu savaldzināt ar pavisam vienkāršām attiecībām, ko viņu vecumā paši bērni baidās nosaukt īstajā vārdā – par pirmo mīlestību.

Šī iemesla dēļ Leļļu teātrī gaidāmais iestudējums nebūšot nekāds “laupītāju gabals”, pat ja tajā ir piedzīvojumi, laupītāji, teiksmaini radījumi un briesmas, kas uzglūn no katra stūra. “Tas, ko gribu parādīt es, ir mīlestības varenais spēks. Tas būs stāsts par attiecībām,” skaidro V. Pavlovskis.

Jaunajā izrādē pirmoreiz tās varoņi – lelles – veidoti nevis no ierastiem materiāliem, bet gan no metāla un koka – mākslinieces Ilzes Vītoliņas radītie leļļu tēli ļaus nesamierināmi cīnīties kokā veidotajiem Matisa bandas laupītājiem ar dzelzī un varā veidotajiem Borkas vīriem. Arī leļļu vadīšanas principi šajā reizē būšot atšķirīgi. “Aktieriem šīs lelles ir jāiepazīst, jāizjūt. Mums visiem šis ir tāds spēlēšanās process, lai katru no tēliem iedzīvinātu, piešķirtu tam raksturu,” uzsver režisors.

Izrādes veidotāji ir pārliecināti – Kristapa Skultes scenogrāfija aicinās fantazēt un noticēt šai “mežonīgajai dabiskajai pasaulei”, kurā notiek šis stāsts un kuru nedrīkst mainīt vai pat iznīcināt nekādu cēlu mērķu, tehnoloģiju vai attīstības vārdā. Noskaņu palīdzēs radīt arī Kristapa Krievkalna un V. Pavlovska radītās dziesmas un oriģinālā mūzika, ko izrādē papildinās dzīvo instrumentu skanējums.

 

VARBŪT NODER

Režisors – Valdis Pavlovskis

Māksliniece – Ilze Vītoliņa

Scenogrāfs – Kristaps Skulte

Komponists – Kristaps Krievkalns

Dziesmu tekstu autors – V. Pavlovskis

Lomās: Dana Lāce, Santa Didžus, Lienīte Osipova, Anrijs Sirmais, Miķelis Žideļūns, Artūrs Putniņš, Daumants Švampe, Valdis Vanags, Artūrs Putniņš

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+