Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. jūnijs, 2013
Drukāt

Ropažu klubā uz svētkiem gādā Jāņu buku

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Ja Ropažu kolektīva pieciem Jāņiem pienāks vēl kāds klāt, būs jādomā par nosaukuma maiņu, joko mednieks Jānis Blaus. Savā ģimenē viņš ir viens no trīs medniekjāņiem, jo līdzās senioram uz jakti dodas arī divi jaunākie Jāņi – dēls un znots.

 

Pirmssvētku laikā jāgādā par buku – senā tradīcija pēdējos gados atkal tiek celta godā. Stirnu skaits Ropažu kluba sešarpus tūkstošu hektāru lielajās medību platībās sakuplojis – lai tiktu pie medījuma, vajadzīga tikai pacietība, trāpīga roka un nedaudz veiksmes.

 

Buku gana, tikai licenču pamaz

Lai gan ropažnieku medību laukos stirnāžu 
netrūkst, Valsts meža dienests (VMD) ar licencēm paskopojies, sūrojas mednieki. Kolektīva 48 vīriem piešķirtas tikai desmit buku atļaujas. Nākamajā sezonā par to nopietni jārunā ar VMD, jo pašam kolektīvam jābūt saimniekam savās medību platībās, sprieduši kluba mednieki.

“Buku pie mums ir krietni vairāk, nekā uzskaita VMD. Rēķinām pēc tā, kas redzams pļavās un mežos,” stāsta Jānis Blaus seniors.

Jau trešo gadu ropažnieki nerīko buku dzinējmedības, bargajās ziemās dzīvniekus cītīgi piebaro, turklāt viņu medību platībās nav stirnu dabisko ienaidnieku – vilku un lūšu, tāpēc to skaits noteikti nav gājis mazumā, kā tas noticis daudzviet citur Latvijā, domā mednieki. Arī ceļu negadījumi norādot, ka stirnu apkārtnē daudz – šogad vien nelielā ceļa posmā zem riteņiem pakļuvuši trīs dzīvnieki.

Ropažnieki jau trešo gadu jūnijā rīko buku medību sezonas atklāšanas saietu, kur tiek medīts arī kolektīvais buks. Kluba biedri sadalīti pa grupām, katrai piešķirts noteikts skaits medību atļauju, bet viena atvēlēta visam kolektīvam. Kura mednieku grupa pirmā nomedī buku – tā saņem šo atļauju, skaidro J. Blaus un palepojas, ka trīs sezonas viņa grupas vīriem izdevies iegūt kolektīvo buku, turklāt visi trāpīgie mednieki bijuši Jāņi. “Pirms trīs gadiem to nomedīja Baumaņu Jānis (viņš arī Latvijas lielākās mednieku organizācijas līderis. – I. P.), pagājušajā sezonā – mans dēls un šogad es pats.” Mednieki no citām grupām pavelkot Jāņus uz zoba – šie laikam āžus pie kokiem 
sienot.

Uz bukiem ropažnieki iet tikai individuālās medībās, tā mednieks var novērtēt, kuru dzīvnieku vajadzētu medīt, bet kurš ir perspektīvs un vēl pietaupāms.

Ne sliktāk Ropažu medniekjāņiem veicas “bebru ballē” – kolektīvajās medībās ar apbalvošanu. Uz goda pjedestāla atkal kāpuši abi Blaui, vienam bija izdevies nomedīt visvairāk bebru, skaitā trīs, otram – vislielāko eksemplāru. Juniors pretendējis uz garākās bebru astes balvu, taču tā šoreiz piešķirta Aldim Reinim.

Kolektīvās bebru medības ropažniekiem veidojas kā jauna tradīcija, tikai jālūko, vai dzīvnieku pietiks, prāto seniors. “Tiklīdz bebri kļuva par nelimitētajiem dzīvniekiem, mūsu medību platībās viņu kļuvis krietni mazāk. Mednieki sapratuši, ka no bebru gaļas var pagatavot daudz ko garšīgu un arī ādas ir izmantojamas. Dēlam līgaviņa uzšuva bebr-ādas vesti – izskatās ļoti stilīgi.”

 

Rudītes šašlikam
 nav konkurentu

Uz kopīgu līgošanu Ropažu kluba vīri nav saņēmušies, lai gan senāk bijusi tradīcija Jāņu dienu svinēt mednieku pulkā. “Varbūt nākotnē to atjaunosim,” nosaka Jānis seniors. Galu galā ir taču jumts virs galvas, kur svētkus svinēt – ropažnieki nesen uzbūvējuši paši savu mednieku māju. Sākumā daudzi galvas vien grozījuši par šādu ieceri, nav ticējuši, ka izdosies.

“Ar divu kluba mednieku piešķirto aizdevumu ar tik maziem procentiem, kādus neviena banka nekad dzīvē neiedotu, ar pašu uzņēmību un idejām, četros gados tikām zem jumta, un tas ir mūsu īpašums,” ar lepnumu balsī saka Jānis.

Namā vēl daudz darāmā, taču tās esot patīkamas rūpes. Kolektīvs pa šo laiku kļuvis saliedētāks, un tas ir arī jaunā vadītāja Jura Ginovska nopelns.

Blauu saimē līgošana notiek ģimenē – katru gadu pie kāda no Jāņiem notiek sanākšana, kur bez siera un alus galdā noteikti jābūt bukam. Par izcilāko svētku šefpavāri Jānis nosauc brāļasievu Rudīti. “Kas pagaršojis Rudītes šašliku, vienmēr prasa, kā tādu var pagatavot! Pat tik liels gardēdis un gaļas pazinējs kā Baumaņu Jānis ir prasījis, kā viņai tas izdodas.” Rudīte savas receptes noslēpumu īsti neatklāj, vien nosaka: paciņu garšvielu tur, paciņu šur, un šašliks gatavs. “Mūsu uzdevums ir sagādāt un sagatavot gaļu, pārējo izdara Rudīte.” Viena stirnāža ciska pietaupīta, taču mednieks cer, ka līdz svētkiem izdosies nomedīt riktīgu Jāņu buku. Vēl aizvakar dēlam gadījies redzēt skaistu ragainīti, taču viņš nospriedis – šim vēl jāpaaug. Seniors lūko pēc zelta ragiem, jo sudraba trofeja jau iegūta.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+