Ropažu pašvaldība sabojājusi 300 000 latu vērtu apkures projektu 0
Apkures sezonai tuvojoties, atklājies, ka ap 300 000 latu lieli zaudējumi draud Ropažu iedzīvotājiem. Šādas problēmas var sagādāt labi iecerēts, bet neveiksmīgi realizēts apkures modernizācijas projekts, 9.septembrī vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pašvaldība saņēmusi valsts finansējumu ekoloģiski tīras apkures sistēmas ieviešanai, taču cenšoties ietaupīt, pārcentusies un nopirkusi akmeņogļu katlu, par ko var nākties atmaksāt zaļajam mērķim doto valsts finansējumu. Tā Ropažu iedzīvotājiem šoziem var nākties maksāt gan par apkuri, gan neveiksmīgi nopirkto katlu, norāda raidījums.
Pirms dažām nedēļām Ropažu mērs katlumājā rīkojis atvērto durvju dienas. Tur iedzīvotājiem svinīgi izrādīta jaunā apkures sistēma un slavēts, ka izdevies veiksmīgs valsts finansēts zaļais projekts.
Taču apmeklētāju vidū bijušas dzirdamas runas, ka tā vis neesot – solītā šķeldas katla vietā uzstādīts videi nedraudzīgais akmeņogļu katls. Tas ne tikai nozīmē, ka Ropažos un Silakrogā nekurinās ar šķeldu, bet arī var nākties valstij atmaksāt nepareizi iztērēto naudu – 300 000 latus, vēsta “Nekā personīga”.
Pirms diviem gadiem Ropaži iesaistījušies valsts programmā, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu. Uzrakstīja projektu un saņēma finansējumu. Sataisījās atjaunot un pārbūvēt katlu māju. Taču, kad tika līdz ekoloģiski kurināmā katla pirkšanai, nekas vairs nenotika kā plānots.
Iniciatīvu uzņēmies pašvaldības darbinieks Jānis Dzerkalis, kurš pats strādājis ciemata apkures nodrošināšanā. Šķitis, ka viss ir drošās rokās. Tomēr rezultāts bijis tāds, ka šim pašam darbiniekam piederoša firma SIA “Blitzdorf”, kas dibināta tikai pāris mēnešus pirms līguma noslēgšanas, Polijā nopirkusi un nakts melnumā atjaunotajā katlu mājā uzstādījusi akmeņogļu katlu.
Mērs apgalvo, ka to nav zinājis, jo “Blitzdorf” neiesniedza apkures katla tehnisko specifikāciju. Ropažu izpilddirektors mēģinājis to sameklēt internetā pēc katla tehniskajiem parametriem un tā atklājiess, ka zem zaļās izkārtnes nopirkts videi nedraudzīgais akmeņogļu katls.
Dzerkalis jau ilgāku laiku slimojot un nav rādījies ne pašvaldībā, ne katlumājā. Viņš uzskata, ka visu var labot, katlu nedaudz pārveidojot.
Dzerkalis raidījumam skaidrojis, ka Polijā ražotais akmeņogļu katls esot lētāks. Cik tieši tas izmaksājis, neatklāj ne viņš, ne poļu firma. Tas esot komercnoslēpums. Dzerkalim piebalsojis tagadējais Ropažu mērs Antons Cibuļskis, bet bijušais mērs Ivars Gailītis vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), jo notikumā ar apkures katlu saskata izplānotu krāpniecību.
Cibuļskis un Dzerkalis cer, ka katlu vēl izdosies pārbūvēt un viss beigsies laimīgi. Bet Gailītis uzskata, ka tā ir tikai laika vilcināšana. Viņi lasījuši eksperta atzinumu, ka tas nav iespējams.
Šobrīd projektam jau jābūt nodotam. Projekta dokumentāciju gaida projekta uzraugi Vides investīciju fondā, kuri lems vai paveiktais atbilst izvirzītajam mērķim.
Kamēr Vides investīciju fonds vēl gala vārdu nav teicis, Ropažos jau apzinās, ka projekts nav izdevies un kādam par to būs jāatbild, vēsta “Nekā personīga”.
Katlu mājas projektu sāka, kad pie Ropažu vadības bija Cibuļskis, tad kādu laiku pagastu vadīja Gailītis un nu atkal Cibuļskis. Tāpēc Cibuļskis izsecinājis, ka par visu jāatbild Gailītim.
