Rosība ap atskurbtuvēm neatslogos slimnīcas 3
Ministrijas gadiem nespēj vienoties, kurai būtu jāatbild par atskurbtuvju uzturēšanu un ierīkošanu.
Šis jautājums atkal uzpeldēja, no masu medijiem uzzinot, ka, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcas uzņemšanas nodaļā ik mēnesi nonāk aptuveni 500 pacienti alkohola vai narkotisko vielu reibumā un ka faktiski klīnika pilda arī atskurbtuves uzdevumus. Tā sagadījās, ka tieši šajā laikā Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bija izpildījusi valdības 2012. gada decembrī doto uzdevumu un sagatavojusi informatīvo ziņojumu par atskurbtuvju telpu izveidošanas un uzturēšanas jautājumiem. Arnis Šults, ministrijas pašvaldību attīstības departamenta direktora vietnieks, norādīja, ka alkoholiķu, toksikomānu un narkomānu atskurbināšana un ārstēšana ir sabiedriskās kārtības, veselības aprūpes un sociāla rakstura jautājums un ka tam vajadzētu būt Veselības ministrijas pārziņā. To secinājusi arī darba grupa, kurā bija iekļauti dažādu institūciju pārstāvji un kura gatavoja minēto ziņojumu. Arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā atskurbšanas jautājumu risināšana ir iekļauta veselības aprūpes sistēmā, bet ir valstis, piemēram, Dānija, kur ar šiem jautājumiem nodarbojas policija, vai citās valstīs īpaši izveidotas organizācijas. A. Šults Latvijā kā labu piemēru ieteica Daugavpili, kur dzērāju atskurbšanas vieta ierīkota pie slimnīcas narkoloģijas nodaļas, taču ar atsevišķu ieeju, palātu bloku un policijas posteni. Tad var operatīvi izlemt, vai dzērāju ievietot slimnīcā vai tikai atskurbināt.
Kaut gan VARAM secinājusi, ka atskurbšanas telpu ierīkošana un uzturēšana ir valsts pārvalžu iestāžu kompetencē, tomēr joprojām šīs nastas smagums uz saviem pleciem būs jāiznes pašvaldībām. Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēmusi piešķirt 15 eiro kompensāciju pašvaldībām par katru diennakts atskurbšanas telpā ievietoto personu. Nauda tiks maksāta, izvērtējot pašvaldību iesniegtos valsts budžeta pieprasījumus par atskurbšanas pakalpojumu sniegšanu iepriekšējā gadā. Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis aprēķinājis, ka ar šo simbolisko naudas summu nav iespējams segt pat pusi izmaksu.
VARAM uzskata, ka atskurbtuves vislabāk veidot 30 lielākajās pilsētās jeb bijušajos rajonu centros. Mazāka vai vidēja mēroga pašvaldības, kuru teritorijās nav lielas pilsētas, to neatzīst par aktuālu jautājumu. Ja atskurbtuvju funkciju nākotnē uzdotu pildīt visām pašvaldībām autonomi vai tikai noteiktai pašvaldību daļai, valstī tomēr būtu jābūt institūcijai, kas veidotu noteiktu politiku šajā jomā, uzskata ministrija.
VARAM, ņemot par pamatu 2012. gadu un sešas pašvaldības, kurās ir atskurbtuves, noskaidrojusi, ka tur gada laikā ievietotas apmēram 12 000 personas, kuru skaidrā prāta atgūšanai iztērēti 180 000 eiro gadā. Taču te nav ņemts vērā tas dzērāju daudzums, kas tiek aizvests uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām nevis lai ārstētos, bet lai izgulētu dzērumu. Atskurbtuvē jābūt nodarbinātai vienai ārstniecības personai, sociālajam darbiniekam, policistam un apkopējai.
VARAM negrasās kļūt par galveno institūciju, kas nodarbosies ar atskurbtuvju jautājumu, jo tās funkcijā neietilpst sociāla rakstura jautājumi, sabiedriskā kārtība un veselības aprūpes joma. Tāpēc VARAM uzskata, ka vadošajai valsts pārvaldes iestādei tiesību politikas jomā Tieslietu ministrijai vajadzētu Ministru kabinetam iesniegt pamatotu ziņojumu, kurai valsts institūcijai būtu jāuztic atbildība par atskurbtuvēm.
