×
Mobilā versija
Brīdinājums +10°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
23. maijs, 2018
Drukāt

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā (20)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ilustratīvs attēls

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Kā liecina IZM iesniegtais priekšlikums grozījumiem Augstskolu likumā, tiek piedāvāts ļaut augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz konkrētā studiju virziena, kurā ietilpst attiecīgās studiju programmas, akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019.gada 1.janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, vairs nebūtu atļauta.

Saskaņā ar Augstskolu likumu valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai atsevišķos gadījumos. ES oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus. Vienlaikus noteikts, ka ES oficiālajās valodās var īstenot ne vairāk par vienu piektdaļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Likums patlaban arī nosaka, ka svešvalodā drīkst īstenot tādas studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai – valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Visbeidzot ES oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.

IZM likumprojekta pamatojumā norādīja, ka, ņemot vērā grozījumus Izglītības likumā saistībā ar izglītības programmu īstenošanu vidējā izglītībā, nepieciešams noteikt skaidrus nosacījumus studiju programmu īstenošanas valodai augstskolās un koledžās.

Augstskolām un koledžām ir noteikti kritēriji studiju programmu īstenošanai, kā arī, lai augstskolas un koledžas varētu izsniegt valsts atzītu diplomu, ir noteikti to īstenoto studiju programmu akreditācijas kritēriji. Tā kā valsts regulē studiju programmu īstenošanas kritērijus un studiju programmu akreditācijas kritērijus, valsts arī ir tiesīga noteikt studiju programmu īstenošanas valodu. Ņemot vērā to, ka gan valsts dibinātām augstskolām, gan privātpersonu dibinātām augstskolām ir vienādi kritēriji studiju programmu īstenošanai un akreditācijai, arī nosacījumiem attiecībā uz studiju programmu īstenošanas valodu ir jābūt vienādiem, uzskata IZM.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu būtiski ņemt vērā arī to, ka vidējās izglītības līmenī ir noteikts pienākums privātpersonu dibinātajām izglītības iestādēm īstenot vispārējās izglītības programmas valsts valodā un noteikti atsevišķi gadījumi, kad tās var īstenot svešvalodā, tad arī attiecībā uz privātpersonu dibinātām augstākās izglītības iestādēm jānosaka tāda pati kārtība, lai veicinātu vidējās izglītības ieguvēju iespējas tālāk iegūt augstāko izglītību.

Tāpat IZM aģentūrai LETA skaidroja, ka šie grozījumi, precizējot valodas regulējumu privātajām augstskolām, izriet no nesen pieņemtā valodas regulējuma Izglītības likumā, kas noteica pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolā. Līdz šim Augstskolu likums noteica valodu lietojumu tikai valsts augstskolās, bet, tā kā augstākā izglītība ir valsts deleģēta funkcija, tāpēc šie grozījumi nepieciešami arī privātajām augstskolām.

LETA jau ziņoja, ka aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, kamēr valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat vienu procentu, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību 2017.gadā.

Pērnā gada statistikas dati rāda, ka septiņās no 13 Latvijā esošām juridisko personu dibinātajām augstskolām vismaz daļa studentu studēja krievu valodā.

2017.gadā privātajās augstskolās studēja 15 439 cilvēku, no kuriem 5189 jeb 34% studējošo studēja krievu valodā.

Lielākais krievu valodā studējošo īpatsvars ir Transporta sakaru institūtā, kur šajā svešvalodā studēja 86% jeb 2358 studentu. Aptuveni katrs otrais (53%) Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas students studēja krievu valodā, Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” krievu valodā studēja 34% studentu, Rīgas Aeronavigācijas institūtā – 18%, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā – 17%, bet Ekonomikas un kultūras augstskolā – seši procenti studējošo.

Valsts augstskolās pērn kopumā studēja 58 467 studenti. No viņiem tikai 143 studiju programmas Latvijas Universitātē apguva krievu valodā. Tādējādi kopumā no visiem valsts augstskolās studējošajiem krievu valodā pērn studēja mazāk nekā viens procents studentu.

Līdz ar to kopumā valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja 5332 jeb 7% studējošo.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Zvezdētāju bataljons! Atbildēt

    Neredzu, kāpēc tā būtu jādara.

  2. Parasti esmu par latviešu valodu, bet šis jau ir par traku. Lai taču privātās augstskolās pasniedz, kādā valodā vien grib.

  3. Malači – likvidējam krievu skolas un ceļam ķīniešu, angļu, vāciešu .. jo ir tikai viena valoda nederīga šitiem latviešu “patriotiem”

  4. uzturēšānās atļaujas iegūšanai Atbildēt

    Latvijā, ir noteikta summa, kas jāiegulda investīciju veidā tautsaimniecībā. Te nederēs rektoru vēlme piepelnīties ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju tirgošanu 3 valstu pilsoņiem, maskējot to ar “studēšanu”, līdzīgi kā bankas maskēja naudas atmazgāšanu ar čaulu firmām, tā teikt “nejaucieties manā privātajā biznesā”! Tas bija “kapitāla eksports”, tagad uz strīpas “izglītības eksports”, respektīvi ieceļošana Latvijā par nieka naudu, ko atmet augstskolu rektoriem. Nu izbeigsies arī tas. Varēs skolas sevi “likvidēt pēc savas iniciatīvas”.:)

  5. Krievija ir viens. Bet ir daudz citu valstu, kurās runā krievu valodā – tā pati Ukraina, Gruzija, Armēnija, Uzbekistāna un citas “-stānas”, kur augstākās izglītības līmenis nebūt nav tik augsts. Jā, privātajām augstskolām ir jābūt saskaņotam izglītības SATURAM. Bet, lūdzu, paskaidrojiet man no cilvēktiesību viedokļa – kāda v. pēc privātam uzņēmumam, kurš nodarbojas ar biznesu, būtu apzināti jāierobežo mērķauditorija – potenciālo klientu loks, nosakot tamlīdzīgus ierobežojumus? Tas pats pieminētais TSI šādi būs pakļauts bankrotam. Vai tāds ir mērķis? Turklāt ziņa ir tendencioza tādā ziņā, ka ir uzskaitīts, cik procenti mācījās krieviski, bet nav statistikas, cik no tiem bija tieši ārzemju studenti, kuri pēc studiju beigšanas lielākoties aizbrauks atpakaļ uz savu valsti.

  6. Grib studēt krieviski,brauc uz krieviju un studē ..

    • Ещё раз по буквам. Прекрати воровать чужие ники, сука! Atbildēt

      !!

    • Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch! I will not let you descend! Everyone will get what they deserve!
      Povtorno!!!

    • Mana meita strādā Lielbritānijas salā, darbā ofisā pieņēma bez pieredzes tikai tāpēc, ka prot krievu valodu

      • Malace,Jūsu meita,lai veicas! Bet runa jau nav par krekliem,bet sirdsapziņām..man nav nekas pret krievu valodu,gluži vienkārši Latvijā ar to ir”perebors”,nu bet tā kā lielākā daļa latviešu ir sasirguši ar Stokholmas sindromu,tad rodas problēmas ar saprašanu un majoritāte -latvieši savā valstī uzvedas kā minoritāte!

  7. Atbalstu!!

  8. Interesanti, ko nacionālisti vēl izdomās vēlēšanu gadā, liekas, ka nekas stulbāks vairs nevar būt, bet piedāvās vēl kait, ko stulbāku. Cik zinu krievu valodā mācās daudz ārvalstu studentu, vai aizliedzēji kompensēs privātajā augstskolām zaudējumus, varbūt šeit sāks braukt ļoti daudz studentu no Lielbritānijas, Vācijas, Francijas ??

  9. Совсем умом тронулись?! Atbildēt

    !!

  10. pilnīgi pareizi ! Atbildēt

    Vai Krievijā augstskolu trūkst? Cel galvu augstāk, latvieti!

  11. Smuks meitēns.

  12. Privātajām augstskolām nevajadzētu aizliegt studijas citās valodās, bet augstskola nedrīkst izsniegt valsts apstiprinātu diplomu ar Latvijas ģerboni – lai izsniedz savu augstskolas diplomu.

  13. sen to vajadzēja izdarīt , nevis vairot tanīs ”jačeikās” Latvju naidniekus !!!

  14. Protams, ka tā tam jābūt! Esam ES un tajā oficiālo valodu sarakstā krievu valodas nav, dziedi vai raudi, bet nav!

    • jā esam ES .. ilgi gan bijām neatkarīgi no 1990- 2004, kad iestājāmies tanī melu savienībā.. atceros dalīja bukletus un tur sarakstīja absolutus melus par ES, lai tikai mūs tur ievilktu. Pietiek jau ar teikumu, ka no ES viegli arī izstāties – kāds pasakiet to Lielbritānijai !
      Ar valodām viss vienkārši – aizliedziet vispār krievu valodu Latvijā lietot, jo tā ir VIENĪGĀ, kuras lietošana kādu uztrauc .

Draugiem Facebook Twitter Google+