FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Foto: Timurs Subhankulovs

Rosina bankām pilnībā pārtraukt sadarbību ar „čaulas uzņēmumiem” 1

Latvijas bankām pusgada laikā ir jāpārstāj apkalpot tā dēvētie „čaulas uzņēmumi”, par kuru izcelsmi nav skaidrības un kuri bieži vien tiek izmantoti naudas atmazgāšanas shēmās. Pretējā gadījumā bankām draud izolācija, kas ietekmēs jau vairs ne tikai norēķinus ASV dolāros, tā šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam “900 sekundes” sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

„Tad vienkārši sekos izolācija, kas var skart arī citas sfēras – gan valūtas, gan arī vērtspapīru sfēru un tā tālāk. Nemaz nerunājot par reputāciju. […] Tas vienkārši nozīmē to, ka, ja mūsu bankas vēlēsies kaut vai atvērt vēl vērtspapīru kontu, iesaistīties kaut kādos sindicēšanās darījumos, kaut vai [sākt] kādu jaunu kredītkaršu pakalpojumu var sekot atteikums. Tikai pamatojoties uz to, ka mums ir vāja reputācija. Mums ir vājš, nekontrolējams banku sektors, kurš strādā ar tādiem riskiem, kurus nekontrolē,” norādīja FKTK vadītājs.

Bankām pārtraucot sadarbību ar „čaulas uzņēmumiem”, tajās par vairākiem miljardiem eiro kristos nerezidentu noguldījumu apjoms. “Tas, kas paliks pāri pēc „čaulu” likvidācijas , ja tiks pieņemts tāds lēmums, no kādiem 8 miljardiem prom aizietu varbūt kaut kas starp 4 līdz 5 miljardiem,” atklāja Putniņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sadarbības pārtraukšana ar „čaulas kompānijām” ietekmēs desmit Latvijas bankas, vienai no kurām šādu sadarbības partneru īpatsvars ir 90%. Dialogs ar šīm bankām ir jau sākts. “Droši vien kāds izlems no tirgus aiziet, droši vien kāds izlems palikt maksājumu biznesā, bet citā statusā. Kāds izlems savu banku samazināt, saprotot, ka nerezidentu bizness lielā mērā ir pagātne Latvijai, un tādā jau samazinātā apmērā strādāt. Noteikti būs varbūt kādas bankas, kas izdomās apvienoties. Varbūt arī kādas portfeļa pārejas, piemēram, uzņēmumu pāreju veidā un tā tālāk. [Būs] reorganizācijas, iespēju ir ļoti daudz. Bet, protams, izmaiņas skars visu nerezidentu sektoru.”

Putniņš uzsvēra, ka pārorientācija no nerezidentu apkalpošanas biznesa ir pašu baņķieru rokās. „Ir jāatceras, ka mums ir atvērta visa Eiropas Savienība. Mums ir vienotais pakalpojumu tirgus, vienotais banku tirgus. Un visas priekšrocības Latvijas bankas var izmantot. Tas ir tieši tāpēc mēs cīnāmies par reputāciju un cīnāmies, lai nenonāktu izolācijā. Mēs negribam visus šos labumus zaudēt. Latvija ar ļoti lielu piepūli ir izcīnījusi tādas lietas kā eiro, piekļuvi Eiropas Savienības tirgiem un tamlīdzīgi. Tad to tagad šī naudas atmazgāšanas riska dēļ zaudēt? Tā būtu ārkārtīgi, augstākā mērā vieglprātība.”

FKTK jau sagatavojusi attiecīgus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas varētu tikt virzīti izskatīšanai valdībā. Gala vārds par likuma grozījumiem būs jāsaka Saeimai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.