Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. oktobris, 2012
Drukāt

Rosina bargākus sodus par necieņas izrādīšanu valsts simboliem

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš rosina likumā noteikt atbildību par necieņas izrādīšanu ģerboņiem, kas iekļauti valsts simbolu kopumā, palielinot naudas sodu par necieņas izrādīšanu valsts simboliem un nosakot maksimālo soda apmēru – piecsimt latu, aģentūrai BNS pavēstīja prezidenta Preses dienestā.

Likumprojektam pievienotajā anotācijā secināts, ka pašlaik spēkā esošajā kodeksā iekļautais administratīvās atbildības regulējums un piemērojamo sodu apmēri valsts heraldisko simbolu jomā neatbilst aktuālajai situācijai.

“Necieņas izrādīšana valsts ģerbonim un to veidojošajiem Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem vai šo ģerboņu neatbilstoša lietošana noniecina vērtības, kas ir Latvijas valsts pamatā,” norāda likumprojekta autori.

Spēkā esošie neadekvāti mazie sodu apmēri, piemēram, suvenīru gadījumā 20 latu sods par neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu, neveicina faktisku pārkāpumu fiksēšanu, kā arī nemudina privātpersonas par attiecīgajiem pārkāpumiem informēt kompetentās institūcijas, uzskata Valsts prezidents.

Tādēļ likumprojekts paredz pēc vienotiem principiem noteikt atbildību par valsts ģerboņa, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerboņa vai ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu un attiecīgas sankcijas: fiziskajai personai – līdz simts latiem, bet juridiskajai personai vai valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam – līdz divsimt latiem.

Prezidents uzskata, ka līdz ar šiem grozījumiem sabiedrībā tiks veicināta korekta un normatīvajiem aktiem atbilstoša ģerboņu lietošana un veidota izpratne par attiecīgo simbolu nozīmi.

Likumprojekta izstrādāšanas gaitā Valsts prezidenta kancelejai notikušas konsultācijas ar Valsts heraldikas komisiju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta izveidotā Valsts heraldikas komisija nesen pauda bažas – lai gan jau pirms četriem mēnešiem Saeima atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts ģerboni”, kas paredz vairākas izmaiņas ģerboņa lietošanā, daudzas iestādes joprojām turpina izmantot jaunajam likumam neatbilstošu valsts ģerboni.

Saeima 14.jūnijā apstiprināja Valsts prezidenta ierosinātos grozījumus likumā par Latvijas valsts ģerboni, kas paredz papildināt to institūciju un amatpersonu loku, kas ir tiesīgas izmantot valsts ģerboni, nosakot, ka lielo valsts ģerboni drīkst izmantot arī Saeimas priekšsēdētājs un apakškomisijas, Ministru kabineta locekļi, Saeimas kanceleja, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Krīzes vadības padome, Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Banka un citas pastāvīgās iestādes, kuras nav padotas Ministru kabinetam.

Lielo valsts ģerboni turpmāk drīkstēs izmantot arī valstiski atzītos diplomos, apliecībās vai atestātos, kas apliecina zinātniskā grāda, izglītības vai kvalifikācijas līmeņa ieguvi akreditētā izglītības programmā.

Grozījumi arī paredz, ka institūcijas statusam atbilstošo valsts ģerboni tiesīgas izmantot arī to pārstāvošās amatpersonas, Saeimas deputāti, prokurori, tiesneši, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji. Ģerboni institūcijas varēs izmantot arī preses paziņojumos.

Likuma grozījumi nosaka arī tiesisko ietvaru, kādā valsts ģerboni varēs lietot privātpersonas. Paredzēts, ka dokumentos, ko privātpersonas rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, tās būs tiesīgas izmantot mazo valsts ģerboni.

Likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā, piemēram, pie ēkām, iespieddarbā vai interneta mājaslapās, blakus valsts ģerbonim nedrīkstēs lietot citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo. Likumprojektā noteiktas tās institūcijas, kuras izņēmuma kārtā to varēs darīt.

Grozījumi paredz, ka valsts ģerboni drīkstēs izmantot arī pastmarkās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+