Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. oktobris, 2015
Drukāt

Rosina dibināt Itas Kozakevičas balvu (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

"Viņa bija cilvēks, kurš apveltīts ar apbrīnojamu labestību, brīnišķīgām oratora spējām un neaprakstāmi lielu valsts brīvības izjūtu un tautu saliedētības ideju," atklājot piemiņas brīdi, sacīja 4. maija Deklarācijas kluba prezidents Juris Karlsons (no labās).

Vakar Rīgā Miķeļa kapos domubiedri pieminēja Augstākās padomes deputāti, tautfrontieti, ar titulu “Sieviete Latvija” pagodināto Itu Mariju Kozakeviču.

Itai šogad vasarā būtu apritējuši 60 gadi, taču viņa aizgāja mūžībā 28. oktobrī tieši pirms 25 gadiem Itālijā, toreiz būdama 35 gadus veca. Viņas paveiktais Latvijas labā daudzus iedvesmo vēl šodien. Liels I. Kozakevičas nopelns ir tas, ka atmodas laikā Latvijas mazākumtautības, ticot viņai, atbalstīja Latvijas brīvības centienus ar devīzi: “Par jūsu un mūsu brīvību!” Kā Augstākās padomes (AP) deputāte viņa 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju. I. Kozakevičas, AP Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētājas, vadībā tika izstrādāts likums “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, kuru pieņēma 1991. gada martā, viņai jau esot mūžībā.

Pieminēt Itu bija ieradušies Ilma Čepāne, Velta Čebotarenoka, Dainis Īvāns, Anatolijs Gorbunovs, Alfrēds Čepānis, Jānis Kinna, Georgs Andrejevs, Aivars Berķis, Pēteris Saulītis, Rafi Haradžanjans un citi pazīstami politiķi un sabiedriskie darbinieki. Cildinājuma vārdus Itai veltīja arī Polijas Republikas vēstniece Latvijā Eva Dembska un Latvijas Poļu savienības prezidents Rišards Stankevičs, kurš pie pieminekļa nolika divus vainagus – vienu no Latvijas Poļu savienības, otru – no Eiropas poļu kopienas.

I. Kozakevičas tēvs bija polis, māte – latviete. Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs atcerējās, kā astoņdesmito gadu otrajā pusē strādājis kopā ar Itu Latvijas poļu kultūras biedrībā, un viņai bijis liels iespaids Latvijas poļu vidū. Arhibīskaps uzsvēra, ka Ita spēja skatīties pāri sīkām problēmām un apvienot cilvēkus, un viņa cīnījās par lieliem mērķiem.

LTF līderis Dainis Īvāns atminējās, kā Itas bērēs viņu pavadīja tūkstošiem cilvēku. Nav neaizstājamu cilvēku, bet Ita tāda bija, un droši vien ar viņu Latvijas sabiedrība šodien būtu drosmīgāka, tolerantāka, līdzsvarotāka, sacīja D. Īvāns. Viņš aicināja 4. maija Deklarācijas klubu kopā ar Latvijas Poļu savienību un Saeimu iedibināt Itas Kozakevičas balvu, ko pasniegt par veiksmīgu integrāciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jā, tas bija tāds īpašs cilvēks. Tikai nezinu vai vajadzētu integrācijas balvu. Varbūt ko citu labāk.

  2. Mēs pazaudējām pārāk daudz.Gribētos piedzīvot vainīgo atzīšanos.Naivi!

  3. Ja nebūtu tās veiksmīgās čekistu operācijas – Latvija savu otro neatkarības ceļu sāktu ar izcilu prezidentu. Tikai daudzi arī no tautiešu puses juta, ka ar Itu nebūs pa ceļam – tas godīgums un valstiskuma ideāli par lieliem un lai labāk nozūd…

Draugiem Facebook Twitter Google+