“Viņa bija cilvēks, kurš apveltīts ar apbrīnojamu labestību, brīnišķīgām oratora spējām un neaprakstāmi lielu valsts brīvības izjūtu un tautu saliedētības ideju,” atklājot piemiņas brīdi, sacīja 4. maija Deklarācijas kluba prezidents Juris Karlsons (no labās).
“Viņa bija cilvēks, kurš apveltīts ar apbrīnojamu labestību, brīnišķīgām oratora spējām un neaprakstāmi lielu valsts brīvības izjūtu un tautu saliedētības ideju,” atklājot piemiņas brīdi, sacīja 4. maija Deklarācijas kluba prezidents Juris Karlsons (no labās).
Foto – Timurs Subhankulovs

Rosina dibināt Itas Kozakevičas balvu 3

Vakar Rīgā Miķeļa kapos domubiedri pieminēja Augstākās padomes deputāti, tautfrontieti, ar titulu “Sieviete Latvija” pagodināto Itu Mariju Kozakeviču.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Itai šogad vasarā būtu apritējuši 60 gadi, taču viņa aizgāja mūžībā 28. oktobrī tieši pirms 25 gadiem Itālijā, toreiz būdama 35 gadus veca. Viņas paveiktais Latvijas labā daudzus iedvesmo vēl šodien. Liels I. Kozakevičas nopelns ir tas, ka atmodas laikā Latvijas mazākumtautības, ticot viņai, atbalstīja Latvijas brīvības centienus ar devīzi: “Par jūsu un mūsu brīvību!” Kā Augstākās padomes (AP) deputāte viņa 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju. I. Kozakevičas, AP Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētājas, vadībā tika izstrādāts likums “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, kuru pieņēma 1991. gada martā, viņai jau esot mūžībā.

Pieminēt Itu bija ieradušies Ilma Čepāne, Velta Čebotarenoka, Dainis Īvāns, Anatolijs Gorbunovs, Alfrēds Čepānis, Jānis Kinna, Georgs Andrejevs, Aivars Berķis, Pēteris Saulītis, Rafi Haradžanjans un citi pazīstami politiķi un sabiedriskie darbinieki. Cildinājuma vārdus Itai veltīja arī Polijas Republikas vēstniece Latvijā Eva Dembska un Latvijas Poļu savienības prezidents Rišards Stankevičs, kurš pie pieminekļa nolika divus vainagus – vienu no Latvijas Poļu savienības, otru – no Eiropas poļu kopienas.

CITI ŠOBRĪD LASA

I. Kozakevičas tēvs bija polis, māte – latviete. Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs atcerējās, kā astoņdesmito gadu otrajā pusē strādājis kopā ar Itu Latvijas poļu kultūras biedrībā, un viņai bijis liels iespaids Latvijas poļu vidū. Arhibīskaps uzsvēra, ka Ita spēja skatīties pāri sīkām problēmām un apvienot cilvēkus, un viņa cīnījās par lieliem mērķiem.

LTF līderis Dainis Īvāns atminējās, kā Itas bērēs viņu pavadīja tūkstošiem cilvēku. Nav neaizstājamu cilvēku, bet Ita tāda bija, un droši vien ar viņu Latvijas sabiedrība šodien būtu drosmīgāka, tolerantāka, līdzsvarotāka, sacīja D. Īvāns. Viņš aicināja 4. maija Deklarācijas klubu kopā ar Latvijas Poļu savienību un Saeimu iedibināt Itas Kozakevičas balvu, ko pasniegt par veiksmīgu integrāciju.