Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam melnraksta autori uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmējspēju un radošuma attīstīšanai dažādos izglītības līmeņos, mācību satura veidošanā ciešāk iesaistot darba devējus.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Lasīt citas ziņas

NAP melnrakstā, kas pieejams interneta vietnē “www.nap.lv”, teikts, ka būtisks priekšnosacījums tautas saimniecības izaugsmei ir kvalitatīva, darba tirgus prasībām atbilstoša un starptautiski konkurētspējīga izglītība. Izglītība ir būtiska ikvienam valsts iedzīvotājam, kurš, realizējot savu individuālo potenciālu, spētu vairot kopējo labklājību.

NAP autori uzskata, ka ir būtiski pilnveidot izglītības sistēmu tajās nozarēs, kas veido konkurētspējīgu tautas saimniecību un nodrošina tās attīstību – eksaktās, dabas un inženierzinātnes.

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri

Par NAP rīcības virziena “Tautas saimniecības attīstību atbalstoša kvalitatīva izglītība” mērķi noteikts veidot adaptēties spējīgu, konkurētspējīgu un tautas saimniecības izaugsmi atbalstošu izglītības sistēmu.

Kā rīcības virziena darbības rādītāji minētas izglītojamo skaita proporcijas augstākajā, profesionālajā vidējā un vispārējā izglītībā par labu vidējai profesionālajai izglītībai, taču melnrakstā vēl nav noteikts, cik procentiem izglītojamo vajadzētu iegūt vidējo profesionālo izglītību. Savukārt 34–36% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem vajadzētu būt ar augstāko izglītību, kamēr Eiropas Komisijas stratēģijā “Eiropa 2020” kā mērķis izvirzīti 40% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atbilstošajā vecuma grupā.

Pašlaik NAP melnrakstā 
nav noteikts, cik lielam ir jābūt mūžizglītībā iesaistīto personu īpatsvaram vecumā no 20 līdz 64 gadu vecumam, savukārt “Eiropa 2020” par mērķi izvirzīti 15% iedzīvotāju šajā vecumā.

Konkrētus priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām, kā arī papildinājumus trūkstošajai informācijai līdz šā gada 24. maija plkst. 17 var iesniegt mājaslapā “www.nap.lv”, izmantojot tikai priekšlikumu formu tiešsaistē.

Pārresoru koordinācijas centra darbinieki līdz jūnija sākumam izvērtēs visus saņemtos komentārus un priekšlikumus, 19. jūnijā piedāvās pirmo NAP 2020 redakciju diskusijai Ministru kabinetā.