Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. augusts, 2012
Drukāt

Rosina ļaut mantot pensiju 2.līmeņa līdzekļus (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai mudinātu cilvēkus veidot uzkrājumus pensijai, būtu apsverama iespēja ļaut mantot pensiju 2.līmenī uzkrātos līdzekļus, šodien žurnālistiem sacīja “SEB pensiju fonda” valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna. Viņa atzīmēja, ka Igaunijā un Lietuvā šāda iespēja ir.

Pēc ekspertes domām, pensijas 2.līmeņa līdzekļu mantošanas iespēja radītu lielāku interesi par uzkrāšanu.

“SEB bankas” veikts pētījums Baltijas valstīs atklāj, ka 36% aptaujāto iedzīvotāju privātajai pensijai nekrātu pat gadījumā, ja šodien tiktu dubultoti viņu ienākumi.

Pētījums liecina, ka privāto pensiju uzkrājumus veido tikai 14% no iedzīvotājiem, atliekot vidēji 15 latus mēnesī desmit līdz 15 gadu garumā pirms pensionēšanās vecuma. Ar šādu krāšanas taktiku pensiju iespējams palielināt ne vairāk kā par 5%, skaidroja eksperte.

Savukārt 60% aptaujāto norādījuši, ka nevar uzkrāt privātajai pensijai ikdienas līdzekļu trūkuma dēļ.

Pētījums atklāj, ka pensiju uzkrājumu veidošana nav topa aktualitāte, jo pirmajā vietā ir iekavēto maksājumu samaksa, otrajā – nelielas rezerves izveide neparedzētām situācijām, trešajā – bērnu nākotnes uzkrājumu veidošana, ceturtajā – uzkrājumu veidošana lieliem pirkumiem. Privātās pensijas uzkrājumu veidošana ir piektajā vietā. Tas apliecina, ka sabiedrība neapzinās reālo pensiju problēmas nopietnību, uzskata pētījuma veicēji.

Aptauja atklāj, ka Baltijas valstu iedzīvotāji, aizejot pensijā, gribētu saņemt vismaz 70% no saviem esošajiem ienākumiem. Tomēr Latvijas iedzīvotāji no pirmā un otrā pensiju līmeņa cer saņemt 44% no esošajiem ienākumiem, Igaunijas iedzīvotāji – 52%, bet Lietuvas iedzīvotāji – 53%.

Starpību starp vēlamo pensijas apmēru un valsts nodrošināto pensijas apmēru iedzīvotāji plāno nodrošināt, piemēram, ar privāto pensiju fondu starpniecību, bet 8% aptaujāto gatavi strādāt arī pensijas vecumā.

Labklājības ministres padomniece nozares politikas jautājumos Maija Poršņova piebilda, ka nākotnes pensionāru situāciju ietekmēs dažādi faktori. Ir ļoti liela iespēja, ka tiem pensionāriem, kas vēlēsies strādāt papildu ienākumu gūšanai, tāda iespēja būs, jo būs nepieciešams darbaspēks.

Brencēna atzīmēja, ka valsts budžetam nākotnē būs grūti izpildīt saistības pret pensionāriem – ja patlaban uz vienu pensionāru ir 1,6 strādājošie, tad 2060.gadā uz vienu pensionāru būs 0,9 strādājošie.

“SEB pensiju fonda” valdes priekšsēdētāja pauda vairākus ierosinājumus izmaiņām pensiju sistēmā, piemēram, būtu jāvirzās uz savulaik plānoto sociālo iemaksu apmēru 2.pensiju līmenī 10% apmērā. Viņa rosināja nodrošināt iespēju cilvēkiem redzēt, cik daudz naudas viņi uzkrāj savā pensiju kontā. Tika rosināts arī piesaistīt darba samaksu pensiju shēmai, pilnveidot pensiju pārvaldītāju administrācijas maksu modeli, ierobežot neadekvātas reklāmas un īstenot plašāku sabiedrības informēšanas programmu.

“SEB bankas” pētījums veikts maijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā katrā izvaicājot 1000 respondentus. Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu aģentūru TNS.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Atpaliekam no visiem Atbildēt

    Kad sagaidīsim Latvijā atraitņu pensijas,kas ir jau ieviestas pat Igaunijā un Lietuvā?

  2. Neērts jautājums Atbildēt

    Kas rosinās mantot pensiju pirmā līmeņa līdzekļus kā citās Eiropas valstīs?

Draugiem Facebook Twitter Google+