Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Kaspars Krafts/F64

Rosina palielināt finansējumu valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanai 0

Lai veicinātu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, Zemkopības ministrija rosina līdz 2021.gadam valsts budžetā pakāpeniski palielināt finansējumu valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanas vajadzībām līdz 1 450 910 eiro, liecina informatīvais ziņojums, kas šodien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Ministrijā norāda, ka pastiprināto nokrišņu daudzums aizvadītā gada otrajā pusē nozīmīgi skāra vairākus tautsaimniecības sektorus, tostarp valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā pārsniedza 20% no mēneša normas, septembrī 95%, oktobrī 58%, novembrī 13%, decembrī 19% no mēneša normas. Šādos apstākļos, kad nokrišņi, plūdi un pali spēj ietekmēt publisko infrastruktūru, meliorācijas jomai ir liela, dažkārt pat izšķiroša nozīme.

Visā Latvijas teritorijā, īpaši Latgales reģionā, plūdu un lietavu dēļ meliorācijas sistēmām kopumā tika radīti aptuveni 294,4 miljoni eiro lieli zaudējumi, nodarot postu ne vien valsts, bet arī pašvaldību un privāto īpašumu meliorācijas sistēmām.

CITI ŠOBRĪD LASA

ZM norāda, ka kopējais valsts ūdensnoteku garums ir 13 752 km. 2018.gadā uzturēšanas darbi plānoti ūdensnotekām 1400,5 km garumā, t.i., 10,2% no kopējā skaita, no ūdensnoteku gultnēm izvācot grunts piesērējumus, bebru radītos aizsprostojumus, novēršot nogāžu deformāciju un veicot citus darbus.

Savukārt 2019.gadā uzturēšanas darbi būtu jāuzsāk tajās valsts nozīmes ūdensnotekās, kurās pēdējos gados nav īstenoti darbi un kuras ir aizaugušas ar bieziem krūmiem, sīkmežu un atsevišķiem kokiem, bet 2020. un 2021.gadā būtu jāīsteno apauguma novākšana, piesērējuma (grunts, biomasa) izrakšana ar ekskavatoru, izraktā materiāla izlīdzināšana vai transportēšana, izteku atjaunošana un atbērtnes sakārtošana u.tml.

Līdz ar to, lai meliorācijas sistēmu ekspluatācija būtu racionāla un ilgtspējīga, nepieciešams pakāpeniski palielināt ikgadējo finansējumu valsts budžeta apakšprogrammā “Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana” līdz 2021.gadam kopumā par 3 234 187 eiro: 2019. gadā par – 645 044 eiro, 2020. gadā par – 1 138 233 eiro un 2021. gadā par –1 450 910 eiro.

Tāpat ZM atgādina, ka valsts meliorācijas sistēmu atjaunošanai aptuveni 2570 km kopgarumā Eiropas Komisijai tika lūgts piešķirt 38,4 miljonus eiro no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda. Ja Komisija nolems piešķirt finansējumu, arī to varēs izmantot meliorācijas sistēmu atjaunošanai.

Informatīvais ziņojums vēl tiks skatīts valdībā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.