Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. februāris, 2013
Drukāt

Rosina pētīt atkritumu apsaimniekošanas maksu konkurences apstākļos

Foto - LETAFoto - LETA

Atkritumu apsaimniekošanas organizācija “ZAAO” aicinās neatkarīgus ekspertus veikt pētījumu par atkritumu apsaimniekošanas maksu konkurences apstākļos, aģentūrai BNS pavēstīja organizācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lija Ozoliņa.

“Publiskajā telpā vairākkārt izskanot viedoklim, ka pašvaldībās, kur atkritumu apsaimniekošanā darbojas konkurence, tarifs ir par aptuveni 40% mazāks, sabiedrībai tiek radīts maldinošs priekšstats, un šāds apgalvojums neparāda reālo situāciju par to, cik iedzīvotāji maksā par atkritumu apsaimniekošanu. ZAAO uzskata, ka objektīvas informācijas nodrošināšanai ir jāveic pētījums par šo tēmu, un aicinās to darīt neatkarīgiem nozares ekspertiem,” klāstīja Ozoliņa.

Viņa norādīja, ka organizācija ir apzinājusi situāciju dažādos Latvijas reģionos un secinājusi, ka starp tarifu un reālo maksu vai rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu ir būtiskas atšķirības. “Piemēram, daudzdzīvokļu mājās Olaines novadā vai Mālpils novadā, ko apsaimnieko privātie operatori, un Jaunpiebalgas novadā, ko apsaimnieko pašvaldības uzņēmums ZAAO, iedzīvotājiem tarifs par atkritumu apsaimniekošanu būtiski atšķiras – 5,98 lati par kubikmetru Olainē, 6,49 lati par kubikmetru Mālpilī un 8,9 lati par kubikmetru Jaunpiebalgā. Tajā pašā laikā rēķinā par šo pakalpojumu visos minētajos novados no iedzīvotāja mēnesī attiecībā pret tarifu tik krasas atšķirības nav: Olainē – 1,69 lati, Mālpilī – 1,42 lati un Jaunpiebalgā – 1,71 lats,” informēja Ozoliņa.

Viņa piemetināja, ka līdz ar to dažādu institūciju un privāto komersantu izteikumi par to, ka brīva konkurence veicina zemākus atkritumu tarifus, vēl nenorāda uz to, ka iedzīvotāji šajā gadījumā būtu ieguvēji.

ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste uzsvēra, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifa pamatā ir trīs faktori – atkritumu savākšana un transportēšana, noglabāšana reģionālajā poligonā un dabas resursu nodoklis. “Līdz ar to aktuāls ir jautājums arī par servisu, ko pakalpojuma sniedzējs, iekļaujoties šajā tarifā, spēj vai nespēj iedzīvotājiem nodrošināt. Piemēram, līgumsaistību izpilde, pakalpojumu kvalitāte, papildu serviss vai dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūras sakārtošana iedzīvotājiem, ko kā obligātu pieprasa Eiropas Savienība,” klāstīja Ozoliņa.

ZAAO ir Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldību dibināts uzņēmums. Patlaban Valmieras pilsētas pašvaldība ir lielākais ZAAO kapitāldaļu turētājs (44,04%). Limbažu novada pašvaldībai pieder 7,13% kapitāldaļu, Cēsu novada pašvaldībai ‒ 6,38%, bet pārējās mazākās daļas pieder Smiltenes, Valkas, Priekuļu, Salacgrīvas, Burtnieku, Rūjienas, Alojas, Kocēnu, Amatas, Līgatnes, Raunas, Mazsalacas, Vecpiebalgas, Beverīnas, Jaunpiebalgas, Naukšēnu un Strenču novada pašvaldībām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+